Līdz šim žurnālā Bilance publicētajos Baltijas ekonomikas pētniecības rakstos nereti atkārtojas jēdziens birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm. Tas izpaužas daudzos un dažādos, gan mazākos, gan lielākos, piemēros – sākot no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstniekiem. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu?
Jāsāk ar to, ka, atšķirībā no daudziem citiem vērtētājiem kritērijiem, birokrātiju skaidri izmērīt nevar, un patlaban pasaulē vairs īsti nepastāv viens, uzticams, aktuāls, visaptverošs un starptautiski salīdzināms birokrātijas indekss. Kādu laiku daudzi atsaucās uz Doing Business pētījumu, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020. gadu Latvija kopvērtējumā atradās 19. vietā, Igaunija – 18. vietā, bet Lietuva – 11. vietā.
Minētais skandāls gan nav vienīgais, kas rada šaubas par Doing Business pētījuma uzticamību. Reizēm tā pieeja bijusi visai dīvaina. Piemēram, 2018. gadā pieņemto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu ar nulle procentu likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai Doing Business veidotāji 2020. gada reitingā no uzņēmēju viedokļa novērtēja kā… regresu! Skaidrojums – “Latvija korporatīvo nodokļu maksāšanu padarījusi dārgāku, palielinot efektīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa slogu. Jaunajā modelī uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas maksājams par uzņēmumu apliekamo peļņu, nomainīts ar ienākuma nodokli, kas balstīts uz sadalīto peļņu”. Tas, ka pirms tam tāpat bija jāmaksā arī nodoklis par dividendēm, Doing Business veidotājiem acīmredzot bija paslīdējis garām.
Dīvainie piemēri met šaubu ēnu arī pār pārējiem, it kā sīki un smalki sagrupētajiem un apkopotajiem Doing Business datiem. Piemēram, kā lai zina, vai korekts ir nodokļu nomaksai nepieciešamā laika patēriņa novērtējums, kur Latvija ar gandrīz 170 stundām gadā (tātad – apmēram viens mēnesis pilna darba laika) ir pārliecinoši pēdējā vietā Baltijā, jo Lietuvā nodokļu nomaksai tiekot patērētas 95, bet Igaunijā – tikai 50 stundas gadā?
Diezgan prestižs ir arī Uzņēmējdarbības globālā monitoringa pētījums. Tas gan ir uztveres, nevis objektīvu datu pētījums, jo balstās uz aptaujām. Šajā pētījumā uzņēmēji atsevišķi novērtējuši arī birokrātijas sfēra (valdības politikas vērtējums nodokļu un birokrātijas jomās). Jaunākās – aizpērnā gada aptaujas – datos Latvijā šī joma novērtēta ar 4,91 punktu (mūsu valstij rādītājs pa gadiem ir gandrīz nemainīgs). Lietuvā (jo īpaši) un Igaunijā nodokļu un birokrātijas sakārtotība tiek uztverta krietni pozitīvāk – attiecīgi 5,93 un 5,12 punkti.
Ekonomikas ministrija (EM) vienā no iepriekšējiem Bilances rakstiem informēja, ka kopā ar uzņēmēju organizācijām uzsākts vērienīgs darbs pie normatīvo procesu atslogošanas – identificētas vairāk nekā 100 uzlabojamās darbību jomas. Janvārī arī redzami jaunākie rezultāti – ministrija izziņojusi veselu priekšlikumu kompleksu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī ārvalstu darbaspēka piesaistes jomā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris atzīst, ka pirmās prioritātes izvēlētas pareizi. Viņš gan arī piebilst, ka atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde ir tikai puse no darba, jo tikpat svarīga ir arī šī regulējuma praktiskā piemērošana.
Ja EM publiski aktīvi rosās, tad Finanšu ministrija (FM), kuras darbs pie nodokļu politikas vadlīnijām sākās jau pērn, bet tika izsists no ierindas valdības maiņas dēļ, pagaidām tur sveci zem pūra. Ministrija nav gatava pat dot mājienus par to, par kādām izmaiņām jau ir panākta vienošanās, par kādām vēl ne. Tomēr FM sola, ka notiekot darbs arī pie nodokļu nomaksas administratīvā sloga, tāpat arī neapliekamā minimuma un minimālās algas jautājumu risināšanas. Priekšlikumi esot gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Nu ko – gaidīsim un turēsim pie vārda.
Pa to laiku uzņēmējiem ir vēl daudz un dažādu ierosinājumu par to, ko valsts pārvaldes sistēmā vajadzētu mainīt, lai mēs spētu sekmīgāk konkurēt ar lietuviešiem un igauņiem. Piemēram, iesniegumu izskatīšanas termiņu paātrināšana. “Ja šobrīd Latvijā tas notiek 30 dienu laikā, tad būtu vēlams, lai to varētu izdarīt vismaz desmit darba dienu vai pat vienas nedēļas laikā,” saka Jānis Lielpēteris. Tāpat lieks resursu patēriņš notiek valsts IT sistēmu savstarpējas integrācijas trūkuma dēļ, jo uzņēmējiem nereti prasot vienu un to pašu informāciju iesniegt atkal un atkal.
Pēdējos gados valsts pārvaldē esot novērojami arī centieni izlikties svētākiem par Romas pāvestu jeb – citiem vārdiem, pastiprināt Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības, reizēm piemērojot vēl stingrākas normas nekā prasa pati direktīva. Viens šāds piemērs saistāms ar elektroniskās naudas iestādēm, kur ES normas paredz, ka lielāka pārbaude jāveic tiem e-komercijas darījumiem, kuri pārsniedz 250 eiro apmēru, bet Latvija noteikusi šo slieksni jau 150 eiro apmērā.
Būtisks jautājums, kas saistīts tieši ar ierēdniecības procesu ātrumu, šobrīd esot arī Eiropas struktūrfondu programmu ieviešanas kavēšanās. Uzņēmēji gaida, kad beidzot kļūs pieejamas programmas, kas mērķētas uz biznesa vides atbalstu. “Patlaban virzība nav gana raita. Ja skatāmies uz daudzgadu budžeta termiņu, tad faktiski esam jau perioda pusceļā, bet daudzas no programmām aizvien faktiski nav pieejamas,” saka LTRK eksperts.
Šķiet, ka birokrātijas katla izsmelšana tiešām ir teju vai nebeidzams uzdevums, jo pati EM sadarbībā ar uzņēmējiem identificējusi vēl citas risināmās prioritātes. Starp tām ir gan kases aparātu un kases sistēmu lietošanas regulējums, gan darbinieka reģistrēšana VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, uzsākot darba attiecības, gan darbnespējas lapu apmaksas nosacījumi un izsniegšanas uzraudzība, gan obligātās veselības pārbaudes process. Savukārt paātrināt valsts pārvaldē primāri plānots Uzņēmumu reģistra lēmumu pieņemšanu, preču ievešanas muitas procedūras, atļauju izsniegšanu enerģētikas nozarē, kā arī projektu vērtēšanu eksporta atbalsta programmās.
Ir sajūta, ka problēmas ir apzinātas un darbs pie to risināšanas beidzot tiešām sācies. Tā situāciju rezumē arī LTRK pārstāvis – vismaz teikt, ka valdība vairs nevēloties ieklausīties uzņēmēju redzējumā par situāciju, vairs neesot pamata, turklāt parādās arī pirmie cerīgie garo darba grupu diskusiju rezultātu asni. Tagad pats svarīgākais – neapstāties un turēt uzņemto tempu valsts birokrātijas sloga pinekļu šķetināšanā.
Vairāk lasiet:
Kā atbrīvot biznesu no liekajiem birokrātijas valgiem
Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kā samazināt administratīvo slogu biznesam?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023
Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada februāra (506.) numurā.
- Kāpēc uzņēmējam Latvijā grūti saņemt kredītu? – uzziniet video sižetā!
- Kāds ir Baltijas valstu atbalsts biznesam un eksportam? – uzziniet video sižetā!
- Ko ražo un ko eksportē Baltijas valstis? Uzziniet video sižetā!
