Kas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem?

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte.

Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas?

Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums.

Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība attiecas? Likumā, runājot par pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, ir lietota sarežģīta juridiska valoda: “tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu”.

Saskaņā ar likumu, iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir jāveido ikvienai valsts un pašvaldības institūcijai neatkarīgi no tās darbinieku skaita, kā arī juridiskajām personām privātajā sektorā, kurām ir vairāk nekā piecdesmit nodarbinātie. Primāri tie ir uzņēmumi, komercsabiedrības, arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas. Sīkāk likums neprecizē, un no tā izriet, ka šī norma attiecas uz ikvienu uzņēmumu neatkarīgi no tā juridiskās formas, svarīgs ir tikai nodarbināto skaits.

Kāda ir likuma izpratne “nodarbinātā” jēdzienam? Tas ir tikai “štata” darbinieks vai jebkurš, kuram ir kādas līgumsaistības ar uzņēmumu?

Likumā tas nav sīkāk definēts, taču var pieņemt, ka tie ir uzņēmumā pastāvīgi strādājošie darbinieki. Cits aspekts, ka trauksmi uzņēmumā var celt arī personas, kurām saskare ar uzņēmumu nav nepārtraukta, bet ir, piemēram, uzņēmuma līgums un kuras sniedz pakalpojumu. Tāpat tie var būt arī akcionāri, vadības pārstāvji un tamlīdzīgi. Jāņem vērā, ka trauksmi var celt tikai par tādu informāciju, kas gūta darba vidē. Tas likumā definēts plaši – tā ir darba pienākumu veikšana gan darba līguma ietvaros, gan cita veida tiesiskajās attiecībās, tostarp arī jau dibinot darba tiesiskās attiecības (slēdzot līgumu) un arī pēc darba attiecību beigām.

Vai šajā ziņā ir kāds termiņa ierobežojums? Vai bijušais darbinieks var izdomāt celt trauksmi arī pēc, piemēram, pieciem gadiem?

Nē, likumā nekāds termiņa ierobežojums nav noteikts. Iespējams, ka no citiem tiesiskajiem aktiem izrietētu kādi ierobežojumi, piemēram, noilgums sodam par kādu pārkāpumu.

Visu rakstu “Kas par trauksmes celšanu jāņem vērā uzņēmējiem” abonenti var lasīt žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi”  maija numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

  Subscribe  
Paziņot par