0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIPeļņas sadale zemnieku saimniecībās

Peļņas sadale zemnieku saimniecībās

Linda Puriņa, sertificēta nodokļu konsultante, SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas vairāk nekā 24 000 zemnieku saimniecību. Daļa no saimniecībām noteikti ir «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma» subjekti, un līdz ar to šīm saimniecībām ir aktuāls jautājums par privātām vajadzībām izņemto līdzekļu jeb peļņas sadales pareizu uzskaiti grāmatvedībā.  Rakstā minētais attiecas gan uz zemnieku saimniecībām, gan arī uz zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (IU), kuri sagatavo gada pārskatus. Tā kā individuālie komersanti uzņēmumu gada pārskatus negatavo,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Peļņas sadale zemnieku saimniecībās
Foto: © luismolinero — stock.adobe.com
Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Linda Puriņa,
sertificēta nodokļu konsultante,
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja
Foto: Aivars Siliņš

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas vairāk nekā 24 000 zemnieku saimniecību. Daļa no saimniecībām noteikti ir «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma» subjekti, un līdz ar to šīm saimniecībām ir aktuāls jautājums par privātām vajadzībām izņemto līdzekļu jeb peļņas sadales pareizu uzskaiti grāmatvedībā. 

Rakstā minētais attiecas gan uz zemnieku saimniecībām, gan arī uz zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem (IU), kuri sagatavo gada pārskatus. Tā kā individuālie komersanti uzņēmumu gada pārskatus negatavo, tad IK tālāk rakstītais nav piemērojams.

Peļņas sadalei būtiski ir šie trīs aspekti:

  1. peļņas sadales dokumentēšana,
  2. nodokļu piemērošana peļņas sadalei,
  3. peļņas sadales uzrādīšana grāmatvedībā.

Peļņas sadales process — ko nosaka likums un kas jāizdomā pašiem?

Zemnieku saimniecību (ZS) darbību, dibināšanas un likvidācijas kārtību nosaka 1992. gadā pieņemtais likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas kopumā ir sešas reizes grozīts. Laika gaitā vairākas likuma normas ir izslēgtas, t.sk. likuma 17. pants, kas noteica, ka peļņa pēc nodokļu nomaksas paliek īpašnieka rīcībā. Tātad ZS darbību regulējošajā pamatlikumā nav nekādu nosacījumu par to, kādā kārtībā veicama peļņas sadale. Likums paredz, ka ZS var izstrādāt nolikumu vai statūtus, bet likumā nav noteikts, ka nolikumā vai statūtos būtu jāietver noteikumi par peļņas sadales kārtību. Peļņas sadales kārtība likumā ir minēta tikai attiecībā uz ģimenes uzņēmumu, nosakot, ka tā ir jāparedz ģimenes uzņēmuma dibināšanas līgumā.

Kā redzams, ZS darbību reglamentējošais likums neparedz nekādus nosacījumus peļņas sadales kārtībai. Tātad peļņas sadales dokumentēšana ir katra ZS īpašnieka paša ziņā. Visbiežāk dokuments, kas tiek sagatavots par peļņas sadali, ir īpašnieka lēmums. Praksē mēdz būt zemnieku saimniecības ar vairākiem īpašniekiem, tad šajā gadījumā peļņas sadales lēmums jāpieņem īpašnieku sapulcei un attiecīgi par sapulcē lemto ir jāsagatavo sapulces protokols. ZS gadījumā nav reģistrēta pamatkapitāla un līdz ar to nav arī pamatkapitāla daļu, proporcionāli kurām sadalīt peļņu. Līdz ar to ZS ar vairākiem īpašniekiem peļņas sadale būtu veicama visiem īpašniekiem vienādās daļās.

Arī tas, cik bieži gada laikā tiek lemts par peļņas sadali, ir ZS īpašnieka ziņā. Normatīvajos aktos nav nekādu nosacījumu vai ierobežojumu — tā var būt viena reize gadā vai vairākas. Var lēmumu pieņemt vienlaikus ar gada pārskata sagatavošanu; var arī neatkarīgi no gada pārskata sagatavošanas.

ZS gadījumā nav obligāti vispirms jāpieņem lēmums par peļņas sadali un tad attiecīgi privāti izņemtie līdzekļi jānoraksta no sadalītās peļņas summas. Var sasummēt gada laikā vai īsākā laika periodā izņemtos līdzekļus un tad ar īpašnieka lēmumu šo summu attiecināt uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu vai arī norakstīt no saimnieciskās darbības kapitāla.

Nodokļu piemērošana ZS peļņai, kas tiek sadalīta

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) 2011. gadā tika iekļauts termins «dividendēm pielīdzināms ienākums». Šā likuma izpratnē viens no dividendēm pielīdzināma ienākuma veidiem ir individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali. Tātad gadījumā, ja no ZS ienākuma tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), tad uz šādu saimniecību dividendēm pielīdzināma ienākuma aprēķināšana neattiecas.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) ir jēdziens «dividendei pielīdzināta izmaksa», kas ir individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadale. Definīcija ir līdzīga tai, kas ietverta IIN likumā. IIN likums runā par dividendei pielīdzināmu ienākumu — t.i., nodoklis tiek piemērots īpašnieka gūtajam ienākumam, sadalot ZS peļņu. UIN likumā tiek runāts par dividendei pielīdzinātu izmaksu — nodoklis tiek piemērots uzņēmumam, kurš peļņu sadala. 

Tātad sadalītajai peļņai var tikt piemērots vai nu iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodoklis. Bet kurā gadījumā piemērojams IIN un kurā — UIN? 

UIN tiek piemērots tad, ja tiek dalīta peļņa, kas gūta, sākot ar 2018. gadu (kad stājās spēkā jaunais UIN likums). Ja tiek dalīta peļņa, kas gūta līdz 31.12.2017., tai tiek piemērots IIN. 

Līdz 2018. gada sākumam likumā «Par IIN» attiecībā uz dividendēm pielīdzināmu ienākumu tika noteikts, ka šāda ienākuma aprēķināšanas brīdis sakrīt ar gada pārskata apstiprināšanas brīdi. Šobrīd attiecībā uz dividendēm pielīdzināta ienākuma (tātad ar IIN apliekama ienākuma) aprēķināšanas brīdi likumā nekas noteikts nav. Līdz ar to pieņemu, ka izmantojama likuma 16.1 panta otrā daļa, kas paredz, ka par ienākuma gūšanas dienu no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts. Tātad šo ienākumu aprēķinām tad, kad tiek dalīta peļņa. Kopš 2020. gada dividendēm pielīdzināmam ienākumam ir piemērojama IIN 20% likme. Norādot ienākumu paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām, izmantojams kods 1011. Atgādinu, ka peļņai, kas gūta līdz 31.12.2017. jābūt norādītai UIN deklarācijā un pie katras peļņas sadales šīs izmaiņas jāiekļauj arī UIN deklarācijā, samazinot peļņas atlikumu. Ja sadala peļņu kas apliekama ar IIN, tad jāņem vērā, ka izņemtā summa ir neto — tātad ir jāaprēķina bruto summa, kas norakstāma no iepriekšējo pārskata periodu peļņas. 

Piemēram, privātām vajadzībām izņemts 1000 eiro; 1000 EUR / 0,8 = 1250 EUR; IIN 1250 EUR x 0,2 = 250 EUR; attiecīgi 1250 EUR – 250 EUR = 1000 EUR.

Vēl viena būtiska nianse, kas jāņem vērā, sadalot līdz 31.12.2017. gūto peļņu, — gadījumā, ja ZS vēl nesadalīta ir peļņa, kas gūta līdz 31.12.2011., tad, šo peļņu sadalot, IIN netiek piemērots.

Sadalot no 2018. gada gūto peļņu, piemērojams UIN, un nodokļa aprēķins attiecīgi tiek veikts UIN deklarācijā. Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām šo ienākumu norāda ar kodu 3011.

Peļņas sadales iegrāmatošana

1 Tas neattiecas uz IU īpašnieku, kas nav pašnodarbinātais, bet ir darba ņēmējs; arī ZS īpašniekam ir atļauts būt darba ņēmēja statusā savā ZS.

ZS nav noteikts minimālais pamatkapitāla apmērs un nav arī pienākums pamatkapitālu reģistrēt Uzņēmumu reģistrā. ZS mantu veido zemnieku saimniecības īpašnieka manta — to nosaka likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību». Pašu kapitāls saimniecībās veidojas ne tikai no saimniecības peļņas, bet arī no līdzekļiem, ko īpašnieks saimniecības darbības nodrošināšanai savā saimniecībā iegulda. Pašu kapitāla samazināšanās savukārt notiek, ja saimniecība strādājusi ar zaudējumiem, kā arī tad, kad īpašnieks no saimniecības ieguldītos līdzekļus izņem. Tā kā no sociālās apdrošināšanas iemaksu viedokļa ZS īpašnieks ir pašnodarbinātā persona1, tad parasti īpašnieks darba līgumu ar savu saimniecību neslēdz un darba algu nesaņem, bet līdzekļus iztikai gūst no savas saimniecības kā privātām vajadzībām izņemtus līdzekļus. Arī gadījumā, kad īpašnieks ir algots darbinieks savā saimniecībā, viņam kā īpašniekam saglabājas tiesības līdzekļus personīgajam patēriņam izņemt no savas saimniecības.

Lai arī ZS reģistrēta pamatkapitāla nav, tomēr bilancē, lai norādītu grāmatvedības kontā «Saimnieciskās darbības kapitāls» atlikumu uz bilances datumu, ir jāizmanto postenis «Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)». Kas «slēpjas» saimnieciskās darbības kapitālā? Brīdī, kad uzņēmums kļūst par tādu, kas sagatavo gada pārskatu, saimnieciskās darbības kapitālu aprēķina no aktīvu summas atņemot saistības. Ja uzņēmums jau dibināšanas brīdī izvēlas sagatavot gada pārskatu, tad parasti saimnieciskās darbības kapitālā norāda visu mantas vērtību, kas tiek ieguldīta, uzsākot darbību un ir norādīta bilances aktīvā. Parasti pēc sākotnējās bilances vairs netiek veikta kāda īpaša uzskaite, lai secinātu, cik liela saimnieciskās darbības kapitāla daļa attiecināma uz saimnieciskajā darbībā izmantotās mantas vērtību, cik — uz nākamajos gados veiktajām līdzekļu iemaksām kā privātiem ieguldījumiem vai izmaksām personīgam patēriņam.

Kā līdzekļu ieguldīšanu un izņemšanu uzrādīt grāmatvedībā nosaka Ministru kabineta (MK) 22.12.2015. noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi». Saskaņā ar noteikumiem Nr. 775 ZS īpašnieks pārskata gadā var papildus ieguldīt līdzekļus (piemēram, naudu vai citu kustamu vai nekustamu mantu) saimnieciskajā darbībā vai izņemt līdzekļus no saimnieciskās darbības, lai izmantotu personiskajām vajadzībām. Personiskos ieguldījumus un personiskajām vajadzībām izņemtos līdzekļus pārskata gada laikā uzskaita grāmatvedības reģistros šim nolūkam atvērtā atsevišķā grāmatvedības kontā vai divos atsevišķos grāmatvedības kontos. Noteikumi gan nenosaka, kurā kontu grupā šādi konti atverami, bet tā kā noteikumi nosaka, kā šie konti gada beigās slēdzami, tad loģiski būtu šos kontus atvērt kontu grupā, kas bilancē atspoguļojama pašu kapitāla sastāvā. No praktiskā viedokļa mans ieteikums būtu atvērt atsevišķus kontus — vienu privātajiem ieguldījumiem, bet otru — privātām vajadzībām izņemtajiem līdzekļiem.

Tātad gada laikā privāto līdzekļu izņemšanu un ieguldīšanu nenorāda ne debitoru kontos (naudu izņemot), ne kreditoru kontos (naudu ieguldot). Tas arī ir loģiski, jo — lai arī ZS pēc likumā noteiktā ir juridiska persona — tai nav nošķirtas mantas; būtībā visa manta, kas ir ZS, pieder īpašniekam kā fiziskajai personai. Tā ir būtiska atšķirība no SIA, kur tiek skaidri nodalīta dalībniekam piederošā un SIA piederošā manta un kur jebkuram ieguldījumam vai nodošanai izmantošanai ir jābūt pamatotam ar kādu dokumentu (piemēram, nomas vai patapinājuma līgums) vai pat reģistrētam likumā noteiktā kārtībā (piemēram, mantisks vai naudas ieguldījums pamatkapitālā).

Pārskata gada beigās minētos kontus slēdz, pārgrāmatojot tajos uzskaitītās summas šādi:

  • personisko ieguldījumu summu pārgrāmato uz grāmatvedības kontu, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;
  • personiskajām vajadzībām izņemto līdzekļu summu noraksta no tā konta atlikuma, kurā uzskaitīta iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas summa, bet, ja ar šo summu nepietiek, atlikumu noraksta no tā konta, kurā tiek uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls;
  • ja personiskajām vajadzībām izņemts pamatlīdzeklis, kas iepriekš bija ieguldīts saimnieciskajā darbībā, pamatlīdzekļa atlikušo vērtību noraksta no tā konta, kurā uzskaitīts saimnieciskās darbības kapitāls.

ZS bilances postenī «Pārskata gada peļņa vai zaudējumi» norāda summu, kas vienāda ar peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī «Pārskata gada peļņa vai zaudējumi» norādīto summu.

Tātad prioritāri tiek tērēta iepriekšējo periodu peļņa un tikai pēc tam saimnieciskās darbības kapitāls (kas varētu ietvert arī iepriekš ieguldītos līdzekļus).

Lai peļņas izņemšanai personīgajam patēriņam būtu ērtāk aprēķināt piemērojamo ienākuma nodokli, grāmatvedības uzskaitē ir ieteicams nodrošināt nesadalītās peļņas uzskaiti sadalījumā pa gadiem vismaz šādās grupās:

  • līdz 2012. gadam gūtā peļņa — šo peļņu sadalot, nepiemēro ne IIN, ne UIN,
  • peļņa, kas gūta no 2012. līdz 2017. gadam — šo peļņu sadalot, piemēro IIN,
  • no 2018. gada gūtā peļņa, kuras sadalei jāpiemēro UIN.

MK noteikumi Nr. 775 paredz, ka uz ZS neattiecas divi bilances posteņi sadaļā «Pašu kapitāls» — «Akciju (daļu) emisijas uzcenojums» un «Rezerves». Līdz ar to ir saprotams, ka visi pārējie pašu kapitāla posteņi var tikt izmantoti, tai skaitā — «Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi». Ja kādai ZS bilances postenī «Rezerves» ir uzskaitīta kāda summa (tas ir iespējams, jo pirms MK noteikumu Nr. 775 izdošanas vispār nebija nekādu skaidrojumu par individuāla uzņēmuma pašu kapitāla posteņu uzskaiti), tad līdz ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma spēkā stāšanos tā bija jāpārklasificē uz kādu citu pašu kapitāla posteni (piemēram, uz saimnieciskās darbības kapitālu); rezervēs varētu būt bijuši uzskaitīti, piemēram, privātām vajadzībām izņemtie un privāti ieguldītie līdzekļi.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada decembra (504.) numurā. Lasiet arī: