2020. gadā pārņēmu uzņēmuma grāmatvedību. Salīdzinot debitoru atlikumus, secināju, ka starp tiem ir atlikumi, kas izveidojušies pirms 2017. gada 1. janvāra, bet tiem uzkrājumi nav veidoti. Starp parādniekiem ir arī uzņēmumi, kuri ir jau likvidēti. Nav dokumentu, ka iepriekš būtu salīdzinātas šīs summas (to izdarīju 2020. gadā), nav arī mēģināts piedzīt parādus tiesas ceļā vai citādi. Ja es norakstu šīs summas tieši izdevumos (uzņēmumiem, kuri ir likvidēti vai kuru parāda summas ir ļoti mazas) vai veidoju uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, kā tas atspoguļojas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā?

Atbilde

Darbības ar debitoru parādiem (acīmredzami — šaubīgajiem un zaudētajiem) ir aprakstītas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, Pārejas noteikumu 31. punktā.

Nodokļa maksātājs, kurš līdz 2017. gada 31. decembrim bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", ir tiesīgs samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi par debitora parādiem, kas radušies līdz 2017. gada 31. decembrim un sākot ar 2018. gada 1. janvāri (tātad arī 2020. gadā):

1. iekļaujot tos zaudējumos (izdevumos), ja debitora parāds atbilst šā likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem, ievērojot šo pārejas noteikumu 10. punktu;
2. tiek norakstīti no uzkrājuma nedrošajiem parādiem, kas izveidots līdz 2017. gada 31. decembrim un kas, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tiek uzskaitīts dalīti no citiem uzkrājumiem, ja debitora parāds netiek iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumos un tas atbilst šā likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem.

Piemērojot minēto noteikumu 31. punktu, ar nodokli apliekamo bāzi samazina par debitora parāda summu, kas reizināta ar koeficientu 0,75.

Tātad, lai piemērotu "vecajiem" debitora parādiem likumā noteikto normu, vispirms jāpārbauda atbilstība spēkā esošā UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem. Diemžēl atbilstība nav ievērota, jo neizpildās jau pirmā prasība: (..) nodokļa maksātājs veicis visas¹ atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības (..). Kā apgalvo lasītāja, debitoru parādi ievērojamu laiku netika salīdzināti ar debitoriem un attiecīgi — netika veiktas parādu atgūšanas darbības. Līdz ar to nav jēgas analizēt, kas vēl ir vai nav ievērots.

Tātad, iekļaujot "vecos" debitorus zaudējumos (izdevumos), nedrīkst samazināt taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi.

Ja debitora parāds netiek iekļauts peļņas vai zaudējumu aprēķina (izdevumos), pastāv otra iespēja. To arī piedāvā UIN likuma Pārejas noteikumu 31. punkts: norakstīt "vecos" debitorus no uzkrājuma nedrošajiem parādiem, kas izveidots līdz 2017. gada 31. decembrim un kas, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, tiek uzskaitīts dalīti no citiem uzkrājumiem, bet atkal tiek prasīta atbilstība spēkā esošā UIN likuma 9. panta trešās daļas nosacījumiem (kura nepastāv). 

Secinājums: uzkrājumi netika veidoti, UIN likuma 9. panta prasības nav izpildītas. Tātad apliekamo bāzi nodokļa vajadzībām samazināt nav atļauts!

Bet labā ziņa ir tā, ka nodokļu bāze nav arī jāpalielina! Rezultātā veicams tikai debitoru norakstīšanas grāmatojums, un šī darbība ir identiska likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" pastāvošai normai līdz 2018. gada 1. janvārim. UIN deklarāciju šis grāmatojums neskar.

Savukārt tiem debitoriem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, jāpiemēro UIN likuma 9. pantā minētās (savādākas) normas. Papildus jāmin, ka arī PVN korekcijas "veciem" parādiem nav iespējams veikt iepriekš minēto iemeslu dēļ. Prasības netika izpildītas, un visi termiņi nokavēti.

Vēsture

Grāmatveži ar pieredzi noteikti atceras zaudēto debitoru norakstīšanas kārtību, ja netika ievērotas likuma par UIN (arī 9. panta) prasības.

Vienkāršiem vārdiem: zaudētais debitors tika iekļauts P/Z aprēķinā (peļņa tika samazināta), bet UIN gada deklarācijā apliekamais ienākums par norakstījuma summu palielināts, lai neietekmētu aprēķināto nodokli. 

Veicot iepriekš aprakstītās darbības (2020. gadā iekļaujot "vecos" debitorus izdevumos), faktiski ir samazināta uzņēmuma peļņa, savukārt nodoklis nav (un pat nevar būt) ietekmējams.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā