Analītiķiem jāņem vērā, ka IFRS 16 ieviešana mainīs finanšu rādītājus uzņēmumos. Kas mainīsies finanšu pārskatos? Kā analizēt un vērtēt šādus finanšu pārskatus? Vai izmaiņas finanšu pārskatos un finanšu rādītājos būs būtiskas? Par šiem jautājumiem žurnāla "Bilance" maija numurā, rakstā "Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanas?" informē ekonomikas maģistre Terēze Korsaka.

No 2019. gada 1. janvāra operatīvais līzings „pāriet” no ārpusbilances uz bilanci. Uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem ir jāsagatavojas iespējamām izmaiņām to uzņēmumu grāmatvedības finanšu pārskatos, kuri ieviesīs 16. finanšu pārskatu standartu “Noma” (International Financial Reporting Standard 16, IFRS 16 “Leases”) – turpmāk IFRS 16, jo IFRS 16 aizstāj SGS Nr. 17. Lai arī IFRS 16 stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, bija pieļauta IFRS 16 piemērošana arī agrāk.

Kas ir IFRS 16 „Leases”? 

Kā norāda IASB (The International Accounting Standards Board; SGSK - Starptautisko grāmatvedības standartu komiteja), IFRS 16 ir spēkā attiecībā uz gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pieļaujot agrāku piemērošanu.

IFRS 16 mērķis ir ziņot par informāciju, kura patiesi atspoguļo nomas darījumus un nodrošina pamatu finanšu pārskatu lietotājiem, lai novērtētu no līzinga izrietošo naudas plūsmu apjomu, laiku un nenoteiktību. Lai sasniegtu šo mērķi, operatīvā līzinga ņēmējam (nomniekam), pamatojoties uz IFRS 16, būs jāatzīst aktīvi un saistības, kas izriet no nomas.

IFRS 16 ievieš vienotu nomnieka grāmatvedības modeli un pieprasa nomniekam atzīt aktīvus un saistības par visiem nomas līgumiem termiņā, kas pārsniedz 12 mēnešus, ja vien pamatā esošais aktīvs nav ar zemu vērtību. Nomniekam ir pienākums atzīt aktīvu lietošanas tiesības, tādējādi attēlojot finanšu pārskatā šīs tiesības lietot nomāto aktīvu, kā arī attēlojot finanšu pārskatā nomas saistības, kas atspoguļo nomnieka pienākumus veikt nomas maksājumus.

Kādēļ tika ieviests IFRS 16?

Galvenais faktors, kādēļ IFRS 16 ir ieviests, ir tas, ka nebija informācijas par nomas līgumiem bilancē, tāpēc ieguldītāji un analītiķi nevarēja pareizi salīdzināt uzņēmumus, nevarēja veikt pirkšanas un pārdošanas darījumus, pirms tam neveicot korekcijas.

Iepriekš operatīvā līzinga ņēmēja (nomnieka) grāmatvedība saskaņā ar 17. starptautisko grāmatvedības standartu noteica, ka finanšu nomas darījumi līzinga ņēmēja bilancē ir jāatzīst bilancē, savukārt visi pārējie nomas līgumi tika klasificēti kā operatīvās nomas līgumi, un tie nav atspoguļojami uzņēmuma bilancē (tā saucamā ārpusbilances noma). Operatīvā līzinga (nomas) uzskaite līdz šim ir bijusi vienkārša: operatīvā noma ir uzskaitīta līdzīgi pakalpojumu līgumiem, kas nozīmē, ka operatīvā līzinga ņēmējs (nomnieks) ziņo par nomas izdevumiem savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (parasti fiksēta summa regulāros laika intervālos, piemēram, mēnesī).

Par citiem jautājumiem saistībā ar IFRS 16 ieviešanu - Kam būs jāpielieto IFRS 16? Ko mainīs IFRS 16? Kas mainīsies finanšu pārskatos? - un citiem, lasiet "Bilances" šāgada 5. (449.) numurā.

Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCE numurus ELEKTRONISKI!

Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!