IEVADKOMENTĀRS
IEVADKOMENTĀRSVita Zariņa: Sakārtosim finanses
Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku.
BILANCE PĒTA
Ikars Kubliņš: Mūžu dzīvo, mūžu mācies — kā celt darbaspēka prasmes, lai attīstītu ekonomiku? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos?
Aiga Pelane: Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%.
NODOKĻI
Maija Grebenko: Cik daudz drīkst apēst, nemaksājot papildu nodokļus?
Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi.
Aļona Irmeja: Nodokļu sekas izsniegtajiem aizdevumiem
Tuvojas gada pārskatu sagatavošanas laiks, un viens no priekšdarbiem ir veikt inventarizāciju, kuras mērķis ir uzņēmuma mantas faktiskā stāvokļa un uzņēmuma saistību pārbaude konkrētā datumā (Grāmatvedības likums 3. nodaļa). Viens no bilances posteņiem, kuram jāveic inventarizācija, ir debitori, tāpēc rakstā tiks aplūkoti izsniegtie aizdevumi.
GRĀMATVEDĪBA
Inguna Leibus: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem kļuvusi vienkāršāka
2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu, tāpēc īsi par būtiskāko.
Laila Kelmere: Aktualitātes par budžeta iestāžu gada pārskatu
Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu.
Linda Puriņa: Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā
Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta noteikumos.
ATTĪSTĪBA
Inese Helmane: Nevajadzētu terorizēt kartupeļu racējus!
Vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli, uzskata Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante. Sākumdeklarēšanai būtu jāiet cieši kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu. Ienākumam no nenozīmīgiem fizisko personu savstarpējiem darījumiem ir jābūt noteiktam tolerances slieksnim. Būtu neprātīgi mēģināt apkarot tādu ienākumu gūšanu, ja kāds palīdz nopļaut zāli vai norakt kartupeļus un viņam par to samaksā desmit eiro.
ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM
Linda Puriņa:
Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.
NODERĪGI
Inese Helmane: Kā ieviest mākslīgo intelektu uzņēmumā
Mākslīgais intelekts (MI) var ietaupīt stundām darba, palīdzot ģenerēt līgumu sagataves un vēstules klientiem, atbildot uz jautājumiem, analizējot sarežģītu dokumentāciju un sniedzot atbalstu citās ikdienas darbībās. Uzņēmumiem, kas neizmanto MI, būs arvien grūtāk konkurēt, jo MI izmantošana ievērojami palielina efektivitāti un produktivitāti, uzlabo lēmumu pieņemšanu un atvieglo administratīvo darbu.
Jānis Taukačs: Reprezentācija, ilgtspēja vai reklāma?
Ienācās jautājums par šo trīs terminu nodalīšanu. Pacelsim arī pāris vecākas tiesu lietas likuma līkloču problemātikas ilustrēšanai. Reprezentācijas un ilgtspējas izdevumus nav jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) tikai likumā uzskaitītos gadījumos. Tātad, aizliegts (apliekams at UIN) ir viss, kas nav atļauts (likumā šaurs uzskaitījums). Reprezentācijas izdevumiem tik 40% no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir atskaitāmi. Ilgtspējas izdevumiem šāda PVN ierobežojuma nav, bet jāvērtē katrā gadījumā sasaisti ar apliekamu darījumu veikšanu (bieži tādas nebūs).
Madara Elksne: Mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijas
Eiropas Komisija ir pārskatījusi Grāmatvedības direktīvā (Direktīva 2013/34/ES) noteiktos monetāros lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi. Saskaņā ar Eurostat datiem kopējā inflācija aptuveni desmit gadu periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. martam sasniedza 24,3% eirozonā un 27,2% visā Eiropas Savienībā.
«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ
Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.
Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!
