IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Sveiciens vasaras viducī! 
Šis ir tik skaists laiks, kad visa daba zied, gada pārskati nodoti un atvaļinājumi pienākuši! Šajā skaistā laikā atkal klāt ir Bilance ar svarīgiem tematiem tieši šobrīd, kā, piemēram, par skolēnu darbu vasarā, kas ir ļoti noderīgs kā pašiem skolēniem, tā arī darba devējiem, kuriem darbinieku īpaši trūkst sezonas laikā. 

BILANCE PĒTA

Ikars Kubliņš: Vai kaimiņu muguras vēl redzam? 
Kopš 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes beigām varētu rasties iespaids, ka Latvijas ekonomika kopumā diezgan sekmīgi attīstās — straujāk vai lēnāk, tomēr visu laiku pieaugot, un pat Covid–19 pandēmija šo kopumā pozitīvo tendenci spēja satricināt tikai īslaicīgi. Taču, salīdzinot Latvijas ekonomikas izaugsmi ar citām valstīm — Eiropas Savienības (ES), bet, jo īpaši tuvāko kaimiņvalstu kontekstā, — perspektīva vairs neizskatās tik pievilcīga. Tā atklāj ievērojamu mūsu valsts atpalicību ne tikai no Igaunijas, kuras loma Baltijas pirmrindnieces statusā jau bija pierasta, bet arī Lietuvas, ar kuru, šķiet, vēl tikai nesen gājām soli solī.

Aiga Pelane: Latvijā darbaspēka nodokļu slogs — lielākais Baltijā 
Latvijas ekonomika patlaban izjūt ne tikai darbaspēka trūkumu, par ko politiķiem visai drīz nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Daudzus gadus Latvijas uzņēmēji vērš politiķu uzmanību arī uz to, ka viņi pakāpeniski Baltijas valstu vidū zaudē konkurētspēju, un viens no iemesliem ir pārlieku lielais nodokļu slogs darbaspēkam. Kā norāda Swedbank eksperti, kas pēc Bilances aicinājuma veica aprēķinus visās trijās Baltijas valstīs, — nodokļu slogs darbaspēkam Latvijā, diemžēl, ir vislielākais Baltijā. Politiķi gan pagaidām nesola, ka tā saucamo darbaspēka nodokļu likmes vai to piemērošana tiks mainīta līdz ar pašreiz plānotajām pārmaiņām nodokļu politikā.

NODOKĻI

Inese Helmane: Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem
Katram darba ņēmējam pastāv iespēja zaudēt darba ienākumus sakarā ar slimību, invaliditāti, vecumu vai bērnu kopšanu. Tādējādi ir ļoti svarīgi būt sociāli apdrošinātam, lai riska iestāšanās gadījumā cilvēks varētu saņemt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus — pensiju un dažāda veida pabalstus. Ja no darba ņēmēja ienākumiem visus nodokļus, arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ietur, aprēķina un ieskaita valsts budžetā darba devējs, tad saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sevi nodarbina paši, ir pašiem jāaprēķina sociālās iemaksas un tās jāiemaksā valsts budžetā.

GRĀMATVEDĪBA

Aiva Liakovičus: Ar skatu nākotnē — laužam stereotipus par garlaicīgu grāmatveža darbu
Arvien vairāk grāmatvedības dzīvē ienāk mākslīgais intelekts vai dažādi digitālie risinājumi. Vairāki kolēģi jau iepriekšējos žurnāla numuros ir rakstījuši, kā digitalizācija jau atvieglo vai atvieglots nākotnē grāmatveža ikdienu, daudz dzirdam par digitālo transformāciju, procesu digitalizāciju u. tml. Arī es personīgi esmu PAR digitalizāciju, kas ir sinonīms vārdam efektivitāte. Tomēr, lai papētītu dziļāk, ko par digitalizāciju domā paši grāmatveži un grāmatvedības biroju vadītāji un īpašnieki, veicu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un nozares ekspertu aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, vai, lietojot digitālos rīkus, iespējams paaugstināt grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju biznesa efektivitāti, un kāda ir kopējā nostāja pret digitālajiem rīkiem. 

Maija Grebenko: Vai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas? Kāpēc?
Lai noskaidrotu un saprastu kādu problēmu likuma (–u) līkločos, ir svarīgi ievērot noteiktu terminoloģiju. Diemžēl ar terminoloģijas brīvu (paviršu) piemērošanu bieži vien īsti neveicas. Viens no it kā vienkāršiem terminiem, kas lietojams darba tiesiskajās attiecībās, ir «normālais darba laiks». Atgriežoties vairākus gadu desmitus atpakaļ, par normālo darba laiku tika uzskatīts darba laiks darba dienās no pirmdienas līdz sestdienai (vēlāk — līdz piektdienai) ar dažādu stundu skaitu darba dienā, bet konkrētu stundu skaitu nedēļā — 40 vai 35. Proti, ja svētku diena bija iekritusi kādā darba dienā (nedēļas vidū), tā netika iekļauta «normālā darba laikā», proti, tas kļuva mazāks. Tādējādi visas normālā darba laika stundas tika summētas un katram mēnesim noteikts savs normālais darba laiks. 

Inga Jefrēmova: Skolēnu vasaras nodarbinātība
Vasara ir laiks, kad skolēniem nenotiek mācības un tādēļ tiek meklētas iespējas kā aizpildīt brīvo laiku — tātad, arī strādāt. Tāpat arī darba devējiem vasara ir laiks, kad nepieciešamas papildu darba rokas — gan vienkāršo darbu veikšanai, gan uzņēmuma pastāvīgo darbinieku atslogošanai. Skolēnu vasaras nodarbinātību veicina arī Nodarbinātības valsts aģentūras ikgadējais pasākums «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs». Pirms uzsākt skolēnu nodarbinātību jeb slēgt darba līgumu ar skolēnu, darba devējam ir jānoskaidro, ko dažādi normatīvie akti nosaka par nepilngadīgas personas algošanu. Šajā rakstā tiks apskatīta būtiskākā informācija, nodarbinot skolēnu vasaras brīvlaikā, un arī kāds ieguvums ir darba devējam, izmantojot NVA sniegtās iespējas.

ATTĪSTĪBA

Anda Ziemele: Vai esam gatavi e–rēķinu ieviešanai?
Ministru kabinets 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu.

Ilze Palmbaha–Zvirbule: Grāmatvedības profesijas nākotne tehnoloģiju dinamiskās attīstības laikmetā
Nesen Rīgā tika prezentēts jaunākais Pasaules ekonomikas foruma pētījums par darba tirgus nākotnes tendencēm. Pētījums atklāj, cik ļoti tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, varētu ietekmēt darba sektora evolūciju nākamo piecu gadu laikā. Arī Latvijā var sagaidīt, ka daļai esošo darbavietu būs jāpiekāpjas jaunām profesijām. Tiek prognozēts, ka tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmēs arī grāmatvedības un audita nozari.

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko: Kādas dienas jāapmaksā atvaļinājumā

Ilvija Ozoliņa: Par darījumu grāmatvedības uzskaiti, lietojot VID reģistrētās kvītis

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

NODERĪGI

Inese Helmane: Būtiskas izmaiņas akciju sabiedrību regulējumā
2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību, uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem, modernizē akcionāru sapulču sasaukšanas un sapulces norises kārtību, dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamību, pārskata akciju un pamatkapitāla daļu apmaksas kārtību, kā arī papildina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju atklāšanai.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija: Jauni VID instrumenti: vieglāk saprotamas pārbaudes, jaunas vienošanās iespējas un ātrāks atbalsts grūtībās
Nenomaksātu nodokļu gadījumā būs saprotamāks Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes process, kas atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi. Tāpat pilnveidots vienošanās princips, kas pie ātrākas nenomaksāto nodokļu nomaksas paredzēs ievērojami samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda ir aprēķināta. Atsevišķi grozījumi attiecināmi arī uz atbalstu grūtībās nonākušiem godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi jūlijā

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!