0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrāmatveža un vadītāja sadarbība un profesijas prestižs

Grāmatveža un vadītāja sadarbība un profesijas prestižs

Vita Zariņa, Dr.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Sigita Keiša, grāmatvedība aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece
Sigita Keiša, grāmatvedība aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece

Bilance Aktuāla sarunaŽurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai.

Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? 

Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. 

Kā piemēru varam aplūkot situāciju no mūsu ikdienas. Atnāk klients un saka, ka viņš nav apmierināts ar iepriekšējo ārpakalpojuma grāmatvedi. Es uzreiz saprotu, ka viena pagale nedeg. Jāskatās, kādi nelabvēlīgi faktori ietekmējuši iepriekšējo sadarbību: cik klients bijis disciplinēts, vai nedara visu pēdējā brīdī. To ir svarīgi saprast, lai es kā grāmatvede varētu palīdzēt katram, kas pie manis vēršas. Jo, ja dokumenti ir iesniegti laikā, nav nekādu atskaišu koriģējumu vai labojumu, tad abas puses būs apmierinātas.

Vadītāja un grāmatveža sadarbība ir ļoti atkarīga no cilvēka. Tāpat kā uzņēmēji ir ļoti dažādi, arī grāmatveži ir atšķirīgi.

Tāpēc jaunu klientu novērtējam un mēģinām piemeklēt visatbilstošāko grāmatvedi no Kamelotas kolektīva. Kāds grib strādāt agri no rīta, kādam labāk patīk darboties vēlu vakarā. Vieni atbild uz e–pastiem uzreiz, citi nesteidzas. Mēs esam tik dažādi, tādēļ ir tik svarīgi atrast īsto cilvēku, ar ko strādāt, lai nodrošinātu vislabāko sadarbību.

Kādas ir lielākās problēmas ikdienas darbā?

Bieži gadās, ka dokumenti tiek iesniegti novēloti. Attiecīgi tiek sagaidīta tūlītēja reakcija, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Protams, ir atsevišķas situācijas, kad jārīkojas nekavējoties. Tad tas tiek risināts, taču mūsu laiks ir tikpat svarīgs. Un, apzinoties to, kopdarbs ar klientu ir nenoliedzami veiksmīgāks. Manā pieredzē gadījās, ka dokumenti par divu gadu periodu tika atvesti, sakrauti vienā pārtikas kastē. Tie bija jāsašķiro, jāsakārto, jāsagrāmato. Viegli nebija, bet galā tikām. 

Atsevišķas problēmas grāmatveža darbā rodas, tieši strādājot ar datoru. Pēdējos gados vairs ne, bet agrāk visai bieži grāmatvežiem «nodega dators». Citiem vārdiem sakot, pazuda dati un iepriekšējā informācija. Tādējādi papildu problēmas var rasties situācijās, kad grāmatveži strādā bez oficiāliem līgumiem. Tad nav jābrīnās, ka konfliktsituācijās starp grāmatvedi un klientu vairs nav iespējams dabūt datus, dokumentus. Kuru vainot? Šim darījumam ir divas puses — viens, kas piedāvāja darbu bez līguma, otrs, kurš piekrita. Ne vienmēr lētākais un ātrākais ir labākais. Izvēloties grāmatvedības ārpakalpojumu, abu pušu atbildība tiek fiksēta sadarbības līgumā un risks ir civiltiesiski apdrošināts. 

Lai risinātu šādas problēmas, grāmatvedība šodien ir kļuvusi modernāka. Ikdienas darbā izmantojam sistēmu, kurā klientiem vairs nepiedāvāju iespēju atnest mapīti ar dokumentiem, bet visi dokumenti jāpievieno digitāli. Turklāt tie nestāv uz viena datora cietā diska, bet glabājas mākonī. Mūsu nākotnes mērķis — lai līdz 2025. gadam grāmatvedībā vairs nebūtu papīra formāta. 

Kā tev šķiet, vai grāmatveža profesija ir prestiža?

Nav daudz cilvēku, kas izvēlas grāmatveža profesiju, jo tā nav viegla. Grāmatvedis ir atbildīgs par rīcību sabiedrības interesēs. 

Agrāk daudz studentu pieteicās praksē. Mēs labprāt viņus pieņēmām un vēlāk piedāvājām darbu, tagad studentu skaits, kas piesakās praksē, ir sarucis un vēl mazāk ir to, kas paliek strādāt.

Grāmatvedim ir daudz jāzina, daudz jāmācās, pie tam tas jādara visu laiku, jārisina sarežģītas situācijas, tai skaitā arī ar VID. Grāmatvedis uzņēmumā bieži vien ir lietvedis, psihologs, personāldaļas darbinieks un pat jurists. Manuprāt, profesija ir prestiža, bet netiek attiecīgi novērtēta. 

Skolu beidzot, neviens jaunietis nav profesionālis. Visur vajadzīga prakse. Kas, tavuprāt, varētu celt grāmatveža profesijas prestižu jauniešu vidū?

Vispirms skolās vajadzētu iemācīt finanšu pamatus. Jāsaprot, ka nevar vienkārši pieiet pie bankomāta un paņemt naudu jebkurā brīdī. Jāsaprot arī, kā naudu nopelnīt. Man patiess prieks, ka mūsdienu jaunieši izvirza augstākus mērķus un studē, grib būt vadītāji un finanšu direktori. Bet kur tad tie direktori informāciju iegūs, ja nebūs grāmatvežu, kas visus biznesa procesus būs salikuši kontos un pārskatos?

Savukārt uzņēmējiem būtu nepieciešams stāstīt un izglītot, cik svarīgs uzņēmumā ir labs grāmatvedis. 

Nesen ļoti daudz grāmatvežu kļuva par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un savu pakalpojumu varēja piedāvāt lētāk. Uzņēmumā ar darbaspēka nodokļiem nodokļu slogs bija 60%, un blakus bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kam nodokļu likme bija 9% vai 15%. Nevarēju konkurēt un to arī nedarīju. Šis faktors grāva grāmatvedības pakalpojumu tirgus situāciju un vājināja profesijas prestižu. Pakalpojums tika piedāvāts lēti, un radās uzskats, ka jebkurš to var darīt. 

Lai arī situācija ir mainījusies, kvalificētu grāmatvežu vēl aizvien ļoti trūkst. Tirgus izlīdzinās, un ceru, ka grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu licencēšana palīdzēs tirgu sakārtot. 

Varbūt ārpakalpojuma uzņēmumiem jāstāsta, cik grāmatveža darbs ir interesants un ka tas nav tikai kašķis ar VID un citiem dienestiem, bet ir radošs un prasa precizitāti, lai sakārtotu uzņēmējdarbības procesus grāmatvedības uzskaitē?

Vienmēr ir jautājums par kapacitāti, lai spētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, bet esmu gatava stāstīt un popularizēt profesiju. 

Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir vērojams uzlabojums. Reizēm gadās, ka piezvana VID inspektors un jau sarunas sākumā ir skaidrs, ka konstruktīvs dialogs nesanāks, bet tā nav vienmēr. Ļoti daudzās jomās situācijas var atrisināt, un VID darbinieki ir saprotoši un atbalstoši. Viss atkarīgs no cilvēka, kā jau sākumā minēju, uz to arī balstīta grāmatveža profesija. Nenoliedzami, sakārtot uzņēmējdarbības procesus grāmatvedības uzskaitē ir daļa no tā, bet lielākoties grāmatvedība ir darbs ar cilvēku. Izvēloties grāmatveža profesiju, jābūt aicinājumam un jāapbruņojas ar milzīgu pacietību.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.

Lasiet arī:

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Sigita Keiša, grāmatvedība aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece
Sigita Keiša, grāmatvedība aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece

Bilance Aktuāla sarunaŽurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai.

Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? 

Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. 

Kā piemēru varam aplūkot situāciju no mūsu ikdienas. Atnāk klients un saka, ka viņš nav apmierināts ar iepriekšējo ārpakalpojuma grāmatvedi. Es uzreiz saprotu, ka viena pagale nedeg. Jāskatās, kādi nelabvēlīgi faktori ietekmējuši iepriekšējo sadarbību: cik klients bijis disciplinēts, vai nedara visu pēdējā brīdī. To ir svarīgi saprast, lai es kā grāmatvede varētu palīdzēt katram, kas pie manis vēršas. Jo, ja dokumenti ir iesniegti laikā, nav nekādu atskaišu koriģējumu vai labojumu, tad abas puses būs apmierinātas.

Vadītāja un grāmatveža sadarbība ir ļoti atkarīga no cilvēka. Tāpat kā uzņēmēji ir ļoti dažādi, arī grāmatveži ir atšķirīgi.

Tāpēc jaunu klientu novērtējam un mēģinām piemeklēt visatbilstošāko grāmatvedi no Kamelotas kolektīva. Kāds grib strādāt agri no rīta, kādam labāk patīk darboties vēlu vakarā. Vieni atbild uz e–pastiem uzreiz, citi nesteidzas. Mēs esam tik dažādi, tādēļ ir tik svarīgi atrast īsto cilvēku, ar ko strādāt, lai nodrošinātu vislabāko sadarbību.

Kādas ir lielākās problēmas ikdienas darbā?

Bieži gadās, ka dokumenti tiek iesniegti novēloti. Attiecīgi tiek sagaidīta tūlītēja reakcija, bet ne vienmēr tas ir iespējams. Protams, ir atsevišķas situācijas, kad jārīkojas nekavējoties. Tad tas tiek risināts, taču mūsu laiks ir tikpat svarīgs. Un, apzinoties to, kopdarbs ar klientu ir nenoliedzami veiksmīgāks. Manā pieredzē gadījās, ka dokumenti par divu gadu periodu tika atvesti, sakrauti vienā pārtikas kastē. Tie bija jāsašķiro, jāsakārto, jāsagrāmato. Viegli nebija, bet galā tikām. 

Atsevišķas problēmas grāmatveža darbā rodas, tieši strādājot ar datoru. Pēdējos gados vairs ne, bet agrāk visai bieži grāmatvežiem «nodega dators». Citiem vārdiem sakot, pazuda dati un iepriekšējā informācija. Tādējādi papildu problēmas var rasties situācijās, kad grāmatveži strādā bez oficiāliem līgumiem. Tad nav jābrīnās, ka konfliktsituācijās starp grāmatvedi un klientu vairs nav iespējams dabūt datus, dokumentus. Kuru vainot? Šim darījumam ir divas puses — viens, kas piedāvāja darbu bez līguma, otrs, kurš piekrita. Ne vienmēr lētākais un ātrākais ir labākais. Izvēloties grāmatvedības ārpakalpojumu, abu pušu atbildība tiek fiksēta sadarbības līgumā un risks ir civiltiesiski apdrošināts. 

Lai risinātu šādas problēmas, grāmatvedība šodien ir kļuvusi modernāka. Ikdienas darbā izmantojam sistēmu, kurā klientiem vairs nepiedāvāju iespēju atnest mapīti ar dokumentiem, bet visi dokumenti jāpievieno digitāli. Turklāt tie nestāv uz viena datora cietā diska, bet glabājas mākonī. Mūsu nākotnes mērķis — lai līdz 2025. gadam grāmatvedībā vairs nebūtu papīra formāta. 

Kā tev šķiet, vai grāmatveža profesija ir prestiža?

Nav daudz cilvēku, kas izvēlas grāmatveža profesiju, jo tā nav viegla. Grāmatvedis ir atbildīgs par rīcību sabiedrības interesēs. 

Agrāk daudz studentu pieteicās praksē. Mēs labprāt viņus pieņēmām un vēlāk piedāvājām darbu, tagad studentu skaits, kas piesakās praksē, ir sarucis un vēl mazāk ir to, kas paliek strādāt.

Grāmatvedim ir daudz jāzina, daudz jāmācās, pie tam tas jādara visu laiku, jārisina sarežģītas situācijas, tai skaitā arī ar VID. Grāmatvedis uzņēmumā bieži vien ir lietvedis, psihologs, personāldaļas darbinieks un pat jurists. Manuprāt, profesija ir prestiža, bet netiek attiecīgi novērtēta. 
Skolu beidzot, neviens jaunietis nav profesionālis. Visur vajadzīga prakse. Kas, tavuprāt, varētu celt grāmatveža profesijas prestižu jauniešu vidū?

Vispirms skolās vajadzētu iemācīt finanšu pamatus. Jāsaprot, ka nevar vienkārši pieiet pie bankomāta un paņemt naudu jebkurā brīdī. Jāsaprot arī, kā naudu nopelnīt. Man patiess prieks, ka mūsdienu jaunieši izvirza augstākus mērķus un studē, grib būt vadītāji un finanšu direktori. Bet kur tad tie direktori informāciju iegūs, ja nebūs grāmatvežu, kas visus biznesa procesus būs salikuši kontos un pārskatos?

Savukārt uzņēmējiem būtu nepieciešams stāstīt un izglītot, cik svarīgs uzņēmumā ir labs grāmatvedis. 

Nesen ļoti daudz grāmatvežu kļuva par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un savu pakalpojumu varēja piedāvāt lētāk. Uzņēmumā ar darbaspēka nodokļiem nodokļu slogs bija 60%, un blakus bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kam nodokļu likme bija 9% vai 15%. Nevarēju konkurēt un to arī nedarīju. Šis faktors grāva grāmatvedības pakalpojumu tirgus situāciju un vājināja profesijas prestižu. Pakalpojums tika piedāvāts lēti, un radās uzskats, ka jebkurš to var darīt. 

Lai arī situācija ir mainījusies, kvalificētu grāmatvežu vēl aizvien ļoti trūkst. Tirgus izlīdzinās, un ceru, ka grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumu licencēšana palīdzēs tirgu sakārtot. 
Varbūt ārpakalpojuma uzņēmumiem jāstāsta, cik grāmatveža darbs ir interesants un ka tas nav tikai kašķis ar VID un citiem dienestiem, bet ir radošs un prasa precizitāti, lai sakārtotu uzņēmējdarbības procesus grāmatvedības uzskaitē?

Vienmēr ir jautājums par kapacitāti, lai spētu sniegt kvalitatīvu pakalpojumu, bet esmu gatava stāstīt un popularizēt profesiju. 

Sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir vērojams uzlabojums. Reizēm gadās, ka piezvana VID inspektors un jau sarunas sākumā ir skaidrs, ka konstruktīvs dialogs nesanāks, bet tā nav vienmēr. Ļoti daudzās jomās situācijas var atrisināt, un VID darbinieki ir saprotoši un atbalstoši. Viss atkarīgs no cilvēka, kā jau sākumā minēju, uz to arī balstīta grāmatveža profesija. Nenoliedzami, sakārtot uzņēmējdarbības procesus grāmatvedības uzskaitē ir daļa no tā, bet lielākoties grāmatvedība ir darbs ar cilvēku. Izvēloties grāmatveža profesiju, jābūt aicinājumam un jāapbruņojas ar milzīgu pacietību.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.

Lasiet arī:

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: