0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES SATURSBILANCES septembra numurā lasiet

BILANCES septembra numurā lasiet

Bilance Nr. 9 (501), 2023IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Kas būs ar nodokļiem?
Šajā numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. 

BILANCE PĒTA

Ikars Kubliņš: Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai
Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam.

Aiga Pelane: Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm
Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm.

NODOKĻI

Inese Helmane: Kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus
Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 30. jūnijā, noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums. Izmaiņas pilnveido arī vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente informēja par jauno soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu.

GRĀMATVEDĪBA

Ildze Alksnīte: Notikumi pēc bilances datuma
Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» ir 3.1. nodaļa, kura veltīta notikumiem pēc bilances datuma. Lai gan dažreiz varētu likties, ka gada pārskatā ir iekļaujama informācija tikai par to, kas attiecas uz pārskata gadu, tā nebūt nav, jo no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanai parasti paiet vairāki mēneši, kuros var iestāties būtiski notikumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt gada pārskata lietotājus. Ir nestandarta situācijas, kurās tiek lūgts revidēt gada pārskatus, kuriem periods pēc bilances datuma ir pat divi gadi un vairāk — šādos gadījumos darbs uz notikumiem pēc bilances datuma ir vēl apjomīgāks nekā standarta gadījumos.

Laila Kelmere: Izmaiņas budžeta iestāžu kontu plānā un līdz šī gada beigām paveicamie pārklasifikācijas darbi
Šī gada janvārī stājās spēkā grozījumi budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā, zembilances shēmā un aprakstā. Grozījumu mērķis ir veicināt vienotu izpratni un kontu pielietošanu budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē. Kopumā Ministru kabineta 2019. gada 1. janvāra noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaite budžeta iestādēs» veikti grozījumi kontu plānā un zembilances shēmā.

Terēze Labzova–Ceicāne: Nomnieks un noma: kāds ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma regulējums?
Noma ir viens no tipiskākajiem darījumiem, ar ko sastopas teju ikviens uzņēmums. Nomas mēdz būt dažādas — sākot ar biroja telpu un ražošanas telpu nomu, līdz par specifisku iekārtu nomai un nomai ar izpirkuma iespēju. Nomas darījumu uzskaiti Latvijā regulē Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi». MK noteikumu izpratnē noma «ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Nomnieks tādējādi ir tā nomas darījuma puse, kura iegūst tiesības izmantot kādu aktīvu uz noteiktu laiku (nomas termiņu) par atlīdzību (nomas maksu).

Ilvija Ozoliņa: Grāmatvedības dokumentu veidi un to noformēšanas kārtība
Nu jau rit otrais gads, kopš stājies spēkā jaunais Grāmatvedības likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Viens no likuma mērķiem bija vienkāršot prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā, īpaši, kas attiecas uz elektroniskajiem dokumentiem. Taču praksē nākas saskarties ar situācijām, kad grāmatveži joprojām «dzenā» parakstus, drukā dokumentu kalnus, situācijās, kur to varētu nedarīt. Šajā rakstā apskatīšu svarīgākās normatīvo aktu prasības, kas jāņem vērā, saņemot vai izsniedzot attaisnojuma dokumentus, kā arī sagatavojot iekšējos grāmatvedības dokumentus. 

FINANSES

Inese Helmane intervē ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru VoļskiPensiju sistēma ir tautsaimniecības spogulis
Vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā pēc došanās pensijā ir ļoti mazs — nepilni četri gadi, savukārt sievietēm — 14 gadi. Vīriešiem tas ir gandrīz par 16 gadiem mazāk nekā Norvēģijā vai Zviedrijā, savukārt sievietēm par desmit gadiem mazāk nekā Slovēnijā vai Austrijā, noskaidrots ekonomikas zinātņu doktora Edgara Voļska sadarbībā ar starptautisko revīzijas un konsultācijas kompāniju BDO veiktajā pētījumā par vidējo dzīves ilgumu pēc pensijas vecuma iestāšanās, ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu noteiktās valstīs. E. Voļskis vērtē Latvijas pensiju sistēmu un skaidro, kas tajā būtu jāmaina.

ATTĪSTĪBA

Ilze Palmbaha–Zvirbule: Mākslīgais intelekts par palīgu
Vai esat kādreiz pārdomājis, kā mākslīgais intelekts maina finanšu nozares ainavu un kā tās attīstība ietekmē grāmatvežus, auditorus, finanšu vadītājus un analītiķus? Kā MI palīdz šiem profesionāļiem veikt darbu ātrāk, precīzāk un efektīvāk? MI loma finanšu nozarē ir kļuvusi par kritisku faktoru, kas veicina nozares evolūciju, uzlabo efektivitāti un drošību un piedāvā jaunas iespējas informācijas analīzē un apstrādē. Bet kā tieši šīs tehnoloģijas strādā praksē? Kā tās var uzlabot mūsu ikdienas darba procesus un lēmumu pieņemšanu?

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko: Sakarības starp nostrādātajām un apmaksājamām dienām

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi septembrī

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Bilance Nr. 9 (501), 2023IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Kas būs ar nodokļiem? Šajā numurā neparasti daudz rakstu par to, kāda varētu būt jaunā nodokļu politika. Šobrīd skaidrības nav daudz, bet ļoti gribētos gan. Arī mūsu Bilances konference novembrī būs veltīta nodokļu izmaiņām. 

BILANCE PĒTA

Ikars Kubliņš: Nodokļu slogs visvairāk kaitē zemākas produktivitātes ekonomikai Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam.

Aiga Pelane: Nodokļu reforma joprojām ar neskaidrām aprisēm Lai arī izmaiņas valdībā varētu viest korekcijas plānotajā nodokļu politikā, tomēr ir pāris lietas, kuras visticamāk nemainīsies neatkarīgi no jaunās koalīcijas politiskā sastāva. Pirmkārt, visdrīzāk komercbankām būs jāmaksā nodoklis par virspeļņu, un tas ar lielu varbūtību būs uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājums jau nākamā gada sākumā. Otrkārt, cerēt, ka kādai nozarei tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme, tomēr nevajadzētu. Drīzāk jācer, ka jau esošie atvieglojumi netikts atcelti un PVN nepalielinās. Treškārt, akcīzes nodoklis tiks palielināts gan alkoholam un tabakai, gan azartspēlēm.

NODOKĻI

Inese Helmane: Kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 30. jūnijā, noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums. Izmaiņas pilnveido arī vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente informēja par jauno soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu.

GRĀMATVEDĪBA

Ildze Alksnīte: Notikumi pēc bilances datuma Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» ir 3.1. nodaļa, kura veltīta notikumiem pēc bilances datuma. Lai gan dažreiz varētu likties, ka gada pārskatā ir iekļaujama informācija tikai par to, kas attiecas uz pārskata gadu, tā nebūt nav, jo no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanai parasti paiet vairāki mēneši, kuros var iestāties būtiski notikumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt gada pārskata lietotājus. Ir nestandarta situācijas, kurās tiek lūgts revidēt gada pārskatus, kuriem periods pēc bilances datuma ir pat divi gadi un vairāk — šādos gadījumos darbs uz notikumiem pēc bilances datuma ir vēl apjomīgāks nekā standarta gadījumos.

Laila Kelmere: Izmaiņas budžeta iestāžu kontu plānā un līdz šī gada beigām paveicamie pārklasifikācijas darbi Šī gada janvārī stājās spēkā grozījumi budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā, zembilances shēmā un aprakstā. Grozījumu mērķis ir veicināt vienotu izpratni un kontu pielietošanu budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē. Kopumā Ministru kabineta 2019. gada 1. janvāra noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaite budžeta iestādēs» veikti grozījumi kontu plānā un zembilances shēmā.

Terēze Labzova–Ceicāne: Nomnieks un noma: kāds ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma regulējums? Noma ir viens no tipiskākajiem darījumiem, ar ko sastopas teju ikviens uzņēmums. Nomas mēdz būt dažādas — sākot ar biroja telpu un ražošanas telpu nomu, līdz par specifisku iekārtu nomai un nomai ar izpirkuma iespēju. Nomas darījumu uzskaiti Latvijā regulē Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi». MK noteikumu izpratnē noma «ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Nomnieks tādējādi ir tā nomas darījuma puse, kura iegūst tiesības izmantot kādu aktīvu uz noteiktu laiku (nomas termiņu) par atlīdzību (nomas maksu).

Ilvija Ozoliņa: Grāmatvedības dokumentu veidi un to noformēšanas kārtība Nu jau rit otrais gads, kopš stājies spēkā jaunais Grāmatvedības likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Viens no likuma mērķiem bija vienkāršot prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā, īpaši, kas attiecas uz elektroniskajiem dokumentiem. Taču praksē nākas saskarties ar situācijām, kad grāmatveži joprojām «dzenā» parakstus, drukā dokumentu kalnus, situācijās, kur to varētu nedarīt. Šajā rakstā apskatīšu svarīgākās normatīvo aktu prasības, kas jāņem vērā, saņemot vai izsniedzot attaisnojuma dokumentus, kā arī sagatavojot iekšējos grāmatvedības dokumentus. 

FINANSES

Inese Helmane intervē ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru VoļskiPensiju sistēma ir tautsaimniecības spogulis Vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā pēc došanās pensijā ir ļoti mazs — nepilni četri gadi, savukārt sievietēm — 14 gadi. Vīriešiem tas ir gandrīz par 16 gadiem mazāk nekā Norvēģijā vai Zviedrijā, savukārt sievietēm par desmit gadiem mazāk nekā Slovēnijā vai Austrijā, noskaidrots ekonomikas zinātņu doktora Edgara Voļska sadarbībā ar starptautisko revīzijas un konsultācijas kompāniju BDO veiktajā pētījumā par vidējo dzīves ilgumu pēc pensijas vecuma iestāšanās, ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu noteiktās valstīs. E. Voļskis vērtē Latvijas pensiju sistēmu un skaidro, kas tajā būtu jāmaina.

ATTĪSTĪBA

Ilze Palmbaha–Zvirbule: Mākslīgais intelekts par palīgu Vai esat kādreiz pārdomājis, kā mākslīgais intelekts maina finanšu nozares ainavu un kā tās attīstība ietekmē grāmatvežus, auditorus, finanšu vadītājus un analītiķus? Kā MI palīdz šiem profesionāļiem veikt darbu ātrāk, precīzāk un efektīvāk? MI loma finanšu nozarē ir kļuvusi par kritisku faktoru, kas veicina nozares evolūciju, uzlabo efektivitāti un drošību un piedāvā jaunas iespējas informācijas analīzē un apstrādē. Bet kā tieši šīs tehnoloģijas strādā praksē? Kā tās var uzlabot mūsu ikdienas darba procesus un lēmumu pieņemšanu?

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko: Sakarības starp nostrādātajām un apmaksājamām dienām

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi septembrī

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!