Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bieži saņem jautājumus par to, kā aprēķinās vecuma pensiju, ja darbinieks strādā gan Latvijā, gan citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī.

Tiesības uz Latvijas pensiju nosaka Latvijas tiesību akti un Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (regula). 

Latvijas vecuma pensija būs atkarīga no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. 

Regula paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vienlaikus strādājot divās vai vairākās dalībvalstīs, ir jāveic tikai vienā dalībvalstī. To, kurā valstī veicamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nosaka personas dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde, Latvijā tā ir VSAA. 

Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā dalībvalstī ir veicamas Latvijā, jāvēršas VSAA, lai saņemtu A1 sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem un par darbu citā dalībvalstī sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas Latvijā. Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Detalizētāku informāciju par A1 sertifikātu var iegūt VSAA mājaslapā. 

Lasiet arī  rakstu: Latvijas nerezidents un rezidents. A1 sertifikāts grāmatveža acīm

Tomēr praksē ir gadījumi, kad sociālās apdrošināšanas iemaksas vienlaikus ir veiktas divās vai vairākās dalībvalstīs, kas visbiežāk tiek konstatēts, kad cilvēks pieprasa pensiju kādā no dalībvalstīm. Katru gadījumu, kad vienlaikus ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas divās vai vairāk dalībvalstīs, VSAA izskata individuāli, sadarbojoties ar dalībvalsts kompetento iestādi. 

Ja cilvēks ir strādājis Latvijā un citā ES dalībvalstī, sasniedzis šajā valstī noteikto pensijas vecumu, viņam ir tiesības pieprasīt pensiju no katras valsts, ņemot vērā katras valsts nacionālos tiesību aktus.

Katrā dalībvalstī ir savi tiesību akti un kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai ir tiesības uz šīs valsts pensiju. Piemēram, var atšķirties gan vecums, no kura ir tiesības pieprasīt pensiju, gan nepieciešamais apdrošināšanas stāžs.

Ja apdrošināšanas stāžs nav pietiekams, piemēram, Latvijā nostrādāti tikai 12 gadi, bet tiesības uz vecuma pensiju ir ar 15 gadu apdrošināšanas stāžu, tiesību noteikšanā ņem vērā arī citas valsts kompetentās iestādes apstiprinātos apdrošināšanas periodus, ja tie laika ziņā nesakrīt ar Latvijas apdrošināšanas periodiem. Taču Latvijas pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, jo saskaņā ar Latvijas tiesību normām un regulu nav paredzēts piešķirt pensiju par vienu un to pašu apdrošināšanas periodu. Piemēram, Latvijas pensiju nevar saņemt par apdrošināšanas periodu, par kuru cilvēks saņem pensiju no Vācijas.

Redakcijas jautājums

Kā praktiski piemērot vēstulē minēto teikumu: "Izsniegto A1 sertifikātu nepieciešams uzrādīt citas dalībvalsts darba devējam, lai darba devējs veiktu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā"?

Skaidrojums

Personai ir tiesības pieprasīt pensiju no tās valsts, kurā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Piemēram, ja strādā Anglijā un tur veic iemaksas, tad var pieprasīt Apvienotas Karalistes pensiju, ņemot vērā Apvienotās Karalistes tiesību aktus un tajos noteiktos kritērijus.

Bet par A1 sertifikātu vecākā eksperte I. Suraka skaidro, ka situācijās, kad persona veic darbību divās vai vairāk dalībvalstīs pie viena vai vairākiem darba devējiem, sociālās iemaksas par viņu jāveic tikai vienā dalībvalstī.

Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbu citā (–ās) dalībvalstī (–īs) ir veicamas Latvijā, tad darbiniekam ir jābūt uz rokas VSAA izsniegtam A1 sertifikātam, kas apliecina, ka persona ir pakļauta Latvijas sociālās drošības tiesību aktiem, un par darbu citā (–ās) dalībvalstī (–īs) sociālās iemaksas ir veicamas Latvijā. 

Tas nozīmē, ka citu valstu darba devējiem būs jāreģistrējas Latvijas VID (vai darbinieks darba devēja vārdā reģistrējas VID) un jāveic sociālās iemaksas Latvijā.

Piemērs

Darbības veikšana divās vai vairāk ES dalībvalstīs vienlaikus vai pārmaiņus

Ja fiziskā persona strādā vairāk nekā vienā dalībvalstī, ir jānosaka dalībvalsts, ar kuru šī perona visciešāk saistīta. Šie nosacījumi paredzēti dažādu profesiju pārstāvjiem, piemēram, aviokompāniju personālam, starptautisko pārvadājumu šoferiem, starptautiskiem kurjeriem, dažādu nozaru ekspertiem un citiem profesionāļiem, tai skaitā skatuves māksliniekiem u.c. Tie attiecas gan uz darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām.

Darbinieki

Šajā gadījumā ir jāizvērtē, kurā valstī darbinieks veic būtisku darbību. Ja tā ir dzīvesvietas valsts, tad darbinieks var palikt sociāli apdrošināts dzīvesvietas valstī, savukārt, ja netiek veikta būtiska darbības daļa dzīvesvietas valstī, personai jābūt sociāli apdrošinātai darba devēja juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas, kas viņu nodarbina, valstī (izņemot gadījumu, kad personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, vismaz diviem no kuriem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts).

Ja persona dzīvesvietas dalībvalstī neveic būtisku savas darbības daļu, tad personai ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas:

• tajā dalībvalstī, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta¹, ja šo personu nodarbina viens uzņēmums vai darba devējs;
• tajā dalībvalstī, kurā ir uzņēmumu vai darba devēju juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumu vai darba devēju, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir tikai vienā dalībvalstī;
• tajā dalībvalstī, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ārpus attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir divās dalībvalstīs, no kurām viena ir dzīvesvietas dalībvalsts;
• dzīvesvietas dalībvalstī, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, vismaz diviem no kuriem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts.

Savukārt lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem, kas parasti veic pasažieru vai kravas pārvadājumu pakalpojumus divās vai vairāk dalībvalstīs, sociālās apdrošināšanas iemaksas ir veicamas dalībvalstī, kurā ir mājas bāze².

Lai izvērtētu, vai persona parasti veic darbību divās vai vairāk valstīs, vai tomēr uz viņu būtu attiecināmi nosūtīšanas nosacījumi, izšķirošs ir vienā vai vairākās dalībvalstīs īstenotās darbības ilgums (nosakot, vai darbība ir pastāvīga, īpaša/ārkārtēja rakstura (ad hoc) vai īslaicīga). Šajā nolūkā tiek veikts visu būtisko faktu vispārējs novērtējums, nodarbinātas personas gadījumā īpašu uzmanību pievēršot darba vietai, kā tā noteikta darba līgumā.

Lai noteiktu, vai būtisku darbību daļu nodarbināta persona veic dalībvalstī, ņem vērā darba laiku un/vai atalgojumu. Saskaņā ar vispārēju novērtējumu, ja mazāk nekā 25% no personas darba laika ir pavadīts dzīvesvietas dalībvalstī un/vai ja mazāk nekā 25% no personas atalgojuma ir iegūts šajā dalībvalstī, tad tas norādīs uz to, ka persona neveic būtisku visu darbību daļu attiecīgajā dalībvalstī.

Piezīme: lēmums par tiesību aktu piemērošanu (A1 sertifikāta izsniegšana) šādām personām sākotnēji ir provizorisks un kļūst galīgs divu mēnešu laikā, kopš iesaistīto valstu iestādes ir saņēmušas informāciju, ja vien citas valsts iestādei nav atšķirīgs viedoklis par piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz personu.

Pašnodarbinātas personas

Personai, kas parasti veic darbību pašnodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātai dzīvesvietas dalībvalstī, ja viņa būtisku savas darbības daļu veic šajā dalībvalstī vai tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas viņas darbības interešu centrs, ja viņa nedzīvo kādā no dalībvalstīm, kurā veic būtisku savas darbības daļu.

Kritēriji, lai noteiktu, vai pašnodarbināta persona veic būtiskas darbības daļu dalībvalstī:

• apgrozījums;
• darba laiks;
• sniegto pakalpojumu skaits un/vai atalgojums.

Ja persona neveic būtisku darbības daļu dzīvesvietas valstī, jānosaka pašnodarbinātas personas interešu centrs, izvērtējot šādus kritērijus:

• vieta, kur atrodas šīs personas darbības pastāvīgā juridiskā adrese;
• veikto darbību parastais raksturs un ilgums;
• sniegto pakalpojumu skaits;
• kā arī attiecīgās personas vēlmes saskaņā ar visiem apstākļiem u.c.

Persona, kas parasti veic darbību nodarbinātas un pašnodarbinātas personas statusā dažādās dalībvalstīs, ir jābūt sociāli apdrošinātai tajā dalībvalstī, kur tā veic darbību nodarbinātas personas statusā.

Persona, ko viena dalībvalsts nodarbina par ierēdni un kas veic darbību nodarbinātas personas un/vai pašnodarbinātas personas statusā vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam pakļauta administrācija, kura viņu nodarbina kā ierēdni.

Būtiski ir izšķirt situācijas, kad uz personām var tikt attiecināti noteikumi par darbu divās un vairāk dalībvalstīs, no situācijām, kad uz personām attiecas īslaicīgas nosūtīšanas nosacījumi. Pirmajā minētajā gadījumā pašnodarbinātas personas darbības veikšana dažādās dalībvalstīs ir daļa no tās parastā darba ritma un uzņēmējdarbības veikšanas veida, savukārt uz pašnodarbinātām personām, kuras dodas veikt darbu uz citu dalībvalsti ierobežota perioda ietvaros un kam nav turpinoša rakstura, visticamāk, tiks attiecināti regulas 883/2004 12. (2.) panta nosacījumi.

Publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada augusta (464.) numurā.

Drukātās versijas abonenti rakstus var lasīt portālā un saglabāt savā "personīgajā kabinetā", kur tie būs vienmēr pieejami.