BILANCES augusta numurā lasiet

IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Pieteikšanās ir atvērta!
Redaktora sleju es gribu iesākt ar uzaicinājumu — piesakiet savu grāmatvedi, kolēģi, draugu, draudzeni, paši sevi — konkursam Gada grāmatvedis 2024! Šogad atkal pulcēsimies novembrī ne tikai, lai uzzinātu, kas jauns sagaida grāmatvežus nākamajā gadā, bet arī, lai godinātu kārtējo titula Gada grāmatvedis laureātu. Tiešām aicinu nekautrēties un pieteikt!

BILANCE PĒTA

Ikars Kubliņš: Neizmantotā potenciāla pilsēta RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
«Jelgavai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas valsts tapšanā un ir nozīmīga vieta arī šodien Zemgalē un visas valsts dzīvē. (..) Uzņēmīgie jelgavnieki ir spējuši piesaistīt ārvalstu investoru ieguldījumus, vienlaikus palīdzot attīstīties vietējiem ražotājiem. Jelgava ir apvienojusi kvalitatīvu ikdienas dzīvi ar aktīvu uzņēmējdarbības vidi,» — šādus vārdus vizītes laikā Jelgavā 2023. gadā pilsētai veltīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Taču — cik lielā mērā tas apraksta realitāti? Kā Latvijas ceturtajai lielākajai pilsētai patiesībā veicas ar ekonomikas, labklājības un dzīves kvalitātes attīstību? Ko rāda dati un ko saka eksperti? Bilances pētījuma par Latvijas valstspilsētu saimniecību pirmā raksta fokusā — Jelgava.

Aiga Pelane: Pilsētas turpina zaudēt iedzīvotājus, iekšējā migrācija to nekompensē RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Lai arī ir ierasts domāt, ka Rīga kā lielākā Latvijas pilsēta ir tā, kura pie sevis atvilina daudzus iedzīvotājus, atstājot reģionus tukšus, bet pati uzpūšas kā ūdensgalva, realitātē un skatoties statistikas datus — tā gluži nav. Diemžēl valstī iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Kaut arī visas pilsētas ir spējušas piesaistīt jaunus iedzīvotājus uz iekšējās migrācijas rēķina, tajās vienlaikus iedzīvotāju nominālais skaits turpina samazināties, tā saasinot vairākas problēmas un neļaujot pilsētām attīstīties ar daudz lielāku jaudu. 

NUMURA INTERVIJA

Inese Helmane intervē Olgu Bogdanovu, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci
nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos: Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija?
«Ir jārada risinājumi, ko cilvēki var pieņemt, lai izkļūtu no ēnu ekonomikas. Tā ir arī atbilde, kāpēc nevaram vienā gadā pēkšņi samazināt ēnu ekonomiku. Varam, bet vienreiz! Tie, kas «nespēs», aizbrauks. Tas ir ļaunākais, kas var notikt cīņā ar ēnu ekonomiku. Tas ir jautājums: veselīgs uzturs un vitamīni vai ķirurģija? Labāk ir mazliet un pamazām, bet ilgtspējīgi un jēgpilni,» intervijā saka Olga Bogdanova, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos.

NODOKĻI

Ingrīda Lejniece: Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzētās iespējas
Pievienotās vērtības nodoklis nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā.

Maija Grebenko: Dažādi līgumi — dažādi datumi un ziņojumi
Kopš laika, kad mēs visi tikām sanumurēti, pagājuši daudzi gadi, un esam pieraduši, ka vārdam un uzvārdam seko personas kods! Vairākus Krūmiņus un Kociņus vairs nesajauksim, jo personas kodi tiem ir atšķirīgi! Un tas bija tikai sākums. Šis process aizgāja plašumā, kad sāka veidoties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma — bez numerācijas tā nav iespējama, jo visus datus apkopo skaitļošanas tehnika saskaņā ar ieprogrammētu algoritmu. 

Inga Jefrēmova: Dzeramnauda un ar to saistītie nodokļi
Tiešsaistes meklētājā meklējot informāciju par dzeramnaudu, visbiežāk izdodas atrast rakstus par to, cik daudz ir pieņemts atstāt dzeramnaudā dažādās valstīs, piemēram, Latvijā ir pieņemts dzeramnaudā atstāt ap 10% no rēķina. Bet informācijas par to, ko uzņēmumam iesākt ar saņemto dzeramnaudu, ir gaužām maz, un tā ir pretrunīga. Ir lasāmi vairākus gadus seni raksti, kur skaidrots, ka no dzeramnaudas nodokļi nav jāmaksā; ir informācija, ka no dzeramnaudas jāmaksā darba devēja nodokļi, kā arī ir skaidrojumi, ka, ja dzeramnauda nenonāk darba devēja rīcībā, tad par nodokļu nomaksu jāgādā pašam darbiniekam. 

GRĀMATVEDĪBA

Linda Puriņa: Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti
Zemnieka saimniecību iespējams nodibināt jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika pieņemts likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas spēkā ir joprojām. Zemnieka saimniecības statusa reforma bija iecerēta divas reizes, bet neviena no tām spēkā nestājās. Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija liecina, ka šobrīd arvien tiek reģistrētas jaunas zemnieka saimniecības, lai gan šīs uzņēmējdarbības formas tiesiskais regulējums ir ļoti vājš un vairākās jomās — arī samērā neskaidrs. Šoreiz pievērsīšu uzmanību dažiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar zemnieka saimniecības tiesisko statusu, nodokļu un grāmatvedības normām, kā arī zemnieka saimniecības un tās īpašnieka mantiskajām attiecībām.

Laila Kelmere: Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
Budžeta iestādei pieder nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis), kurā ir notikuši remontdarbi un ir paveikts sekojošais: nomainīts jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts. Remontdarbi uzsākti 2023. gadā un pabeigti 2024. gadā. Izmaksas uzskaitītas kontā 1240 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība. Vai 2024. gadā visas izmaksas palielina pamatlīdzekļa — nekustamā īpašuma — uzskaites vērtību? 

ATTĪSTĪBA

Inguna Leibus, Luīze Fiļipova: Vai aprites ekonomikas mērķus var sasniegt, tikai palielinot nodokļus?
Dabas resursi uz zemes ir ierobežoti, turklāt saimnieciskās darbības rezultātā tie palēnām izsīkst. Turpretī cilvēku skaits un atkritumu daudzums pasaulē palielinās. Dabas resursi tiek patērēti ātrāk, nekā daba resursus spēj ģenerēt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir nepieciešams atteikties no lineārā ekonomikas modeļa un pāriet uz aprites ekonomikas modeli. Lai to sasniegtu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiek izvirzīti konkrēti sasniedzamie mērķi. Turpmāk rakstā par to, kādi rezultāti ir Latvijai un kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Analizētie dati ir par dažādiem laika periodiem, atkarībā no to pieejamības.

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko: Īpašie darba ņēmēji — valdes locekļi

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

NODERĪGI

Inese Helmane: Ieguldījumu konts un nodokļa samaksas kārtība
Fiziskajām personām (Latvijas rezidentiem) ir iespēja izveidot ieguldījumu kontu. Tas ir starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts. Šādus kontus izmanto, lai no darījumiem ar dažādiem finanšu instrumentiem aprēķinātu un maksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai tajā brīdī, kad naudu izņem no ieguldījumu konta, nevis pēc katra darījuma ar akcijām, obligācijām vai citiem kapitāla aktīviem atsevišķi.

Līga Alberliņa: Uzņēmuma vadītājs un viņa grāmatvedis
Esmu jau stāstījusi par savu apzinātības ceļa sākumu. Uz to mani — diemžēl un par laimi — pamudināja pašas pārstrādāšanās līdz izdegšanai. Lai arī izmaiņas dzīvē nāca caur grūtībām, tās mani aizvedušas uz kvalitatīvi labāku pašsajūtu un spēju darboties gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Apzinātības prakse man ļāvusi niansētāk izprast, cik liela loma uzņēmumā ir grāmatvedim un cik spēcīgi uzņēmumu var balstīt tieši apzināts, mierīgs un harmonisks profesionālis. Par to vari lasīt otrajā sērijas rakstā žurnāla jūlija numurā. Šoreiz gribu parunāt par to, kāpēc komandā tik svarīgi izaugsmes ceļu uzsākt kopā vismaz galvenajiem atslēgas cilvēkiem — grāmatvedim un vadītājam. 

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi augustā

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!