IEVADKOMENTĀRS
IEVADKOMENTĀRSVita Zariņa: 500!
Nu jau 500. reizi žurnāls Bilance dodas pie saviem lasītājiem. Šajā laikā esam rakstījuši par visdažādākajām tēmām — sākot no visvienkāršākjām lietām iesācējiem un beidzot ar sarežģītiem nodokļu risinājumiem un praksēm.
BILANCE PĒTA
Ikars Kubliņš: Ko atklāj Baltijas valstu IKP un eksporta struktūra
Paņemot lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums uzskatīt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra — nabadzīgāka, slēpjas to iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, citiem vārdiem, — tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Arī ekonomisti savos rakstos nereti kā piemērus min gan «labās», gan «sliktās» nozares, vētī to īpatsvaru valsts tautsaimniecībā un izdara no tā tālejošus secinājumus. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas — ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies daudz lielākas iespējas to sasniegt.
Aiga Pelane: Latvijas parāds nav liels, taču aizņemties patlaban nevajadzētu
Latvijas valdības parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības, tai skaitā arī eiro zonas valstu vidū — pavasarī tas sasniedza 17,448 miljardus eiro un bija 40% no šogad prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai arī parāda apmērs rada iespaidu, ka Latvija varētu aizņemties vēl un beidzot atrisināt virkni problēmu, kurām naudas ļoti trūkst, gan politiķi, gan eksperti uz to raugās ļoti atturīgi. Ir pagājis laiks, kad premjers Krišjānis Kariņš, sagaidot Covid–19 pandēmijas pirmo vilni, 2019. gada rudenī optimistiski teica: «Naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis!»
NODOKĻI
Jeļena Beitāne, Inguna Leibus: Vai jaunieši ir gatavi kļūt par nodokļu maksātājiem?
Rakstā sniegts ieskats par galvenajām atziņām, kas gūtas, izstrādājot maģistra darbu «Nodokļu maksātāju tiesību un pienākumu pratības veidošana jauniešiem». Minētas dažas teorētiskas atziņas, ēnu ekonomikas statistika un pašu jauniešu, kā arī finanšu jomas ekspertu un skolotāju aptaujas rezultāti.
Ronalds Vītols: Par tiesībām saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksu pēc noteiktā termiņa
No likuma «Par nodokļiem un nodevām» 25.1 panta izriet, ka pārmaksātās nodokļu summas, ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai novirzīšanu kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, dzēš. Ja lieta saistīta ar transfertcenu korekcijām, tad pārmaksātā nodokļa summa tiek dzēsta, ja nodokļu maksātājs piecu gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātā nodokļa pārmaksu.
Inese Helmane: Jauns nodokļu kontroles regulējums
Saeima 2023. gada 8. jūnijā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», ar kuriem noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums, kas stājās spēkā 30. jūnijā. Līdz šim esošais nodokļu kontroles process tika pilnveidots, lai to padarītu vienkāršāku, vieglāk saprotamu ikvienam — lielāka vai mazāka uzņēmuma īpašniekam, vadītājam vai grāmatvedim. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas Algas nodokļu un PVN nodaļas vadītāja Inese Laumane vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» skaidroja, ka grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sagatavojusi Finanšu ministrija sadarbībā ar VID, izmaiņas atbalstījušas arī lielākās nozaru asociācijas.
GRĀMATVEDĪBA
Ita Bekerta: Krājumu norakstīšana, nodokļi, atlikumu noteikšana
Krājumu uzskaites aspekti ir nozīmīgi ikvienam uzņēmumam, kam tie ir. Vispirms, kas ir krājumi? Vai viss, ko uzņēmums iegādājas, ir krājumi? Krājumu jēdziens grāmatvedībā ietver tos aktīvus, mantas, lietas, ko uzņēmums ir nolēmis pārdot, kas paredzēti ražošanas vai pārstrādes procesam, kā arī materiālus un izejvielas, ko izmantos pakalpojumu sniegšanā. Krājumus klasificē kā apgrozāmos aktīvus jeb apgrozāmos līdzekļus. Uzņēmums savai saimnieciskajai darbībai iegādājas aktīvus, kurus tas atzīst par izdevumiem vai ilgtermiņa ieguldījumiem, līdz ar to tie iegādes brīdī nav uzskatāmi par krājumiem. Saimnieciskajā ciklā ilgtermiņa ieguldījumus var pārklasificēt par krājumiem, ja tos plāno īsā laikā pārdot.
Terēze Labzova–Ceicāne: Noma no iznomātāja skatu punkta — kā atspoguļot grāmatvedībā?
Temats, kas bieži vien paliek novārtā, fokusējoties uz nomnieka uzskaiti (īpaši pēc 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta «Noma» stāšanās spēkā), — kā vispareizāk atspoguļot nomas darījumu iznomātāja uzskaitē. Latvijā nomas uzskaiti regulē Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi), kuros noma tiek definēta kā «līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Iznomātājs līdz ar to ir tāda nomas līgumslēdzēja puse, kurai pieder aktīvs un kura piešķir tiesības lietot savu aktīvu kādai trešajai pusei uz kādu noteiktu laiku. Iznomātāja uzskaiti izvērtēsim tieši MK noteikumu un Latvijas likumdošanas prasību kontekstā.
Maija Grebenko: Vai var būt virsstundas, strādājot nepilnu mēnesi?
Darbinieks pieņemts darbā 2023. gada 26. maijā, darba līgumā minēts normālais darba laiks ar summēto darba laika uzskaiti, ar minimālo stundas tarifa likmes piemērošanu, un pirmā darba diena noteikta 28. maijā (skat. kalendāru). Datumi atšķiras sakarā ar to, ka darba devējam jāiesniedz VID «ziņas par darba ņēmēju» pirms darbinieks uzsāk strādāt, un to grāmatvedis nevar izdarīt ne sestdien, ne svētdien. Darbinieks iepazīstināts ar grafiku (brīvdienās — no 8.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 24 stundas, darbdienās — no 20.00 līdz nākamās dienas 8.00, kopā — 12 stundas).
FINANSES
Edgars Hercenbergs: Aktualitātes aizdevumu darījumos transfertcenu jomā Latvijā
Raksts veidots, balstoties uz Latvijas transfertcenu auditiem pēdējo 15 gadu laikā, pēc kuriem ir risināti strīdi tiesā, kā arī, kuri atrisināti jau audita laikā. Turpmāk minētās situācijas un rīcības varianti ir modelēti, ņemot vērā jauno nodokļu kontroles pasākumu regulējumu Latvijā, labāko starptautisko praksi un daudzsološo tendenci, kas izriet no nozīmīga starptautiskā nodokļu strīda, kas attiecas uz Latviju. Publikācijā netiks detalizēti apskatīta finanšu darījuma tirgus vērtības noteikšana, kas jāveic, pamatojoties uz pieejamajiem datiem (tā sauktā salīdzināmo datu analīze), par ko rakstīsim citreiz (šajā publikācijā norādītās procentu likmes ir tikai indikatīvas).
ATTĪSTĪBA
Ikars Kubliņš: Kā mūsdienīga programmatūra var palīdzēt uzņēmuma debitoru pārvaldībā?
Gandrīz ceturtā daļa Latvijas uzņēmumu pauž, ka kavēta rēķinu apmaksa komersantu savstarpējos darījumos ir drauds to izdzīvošanai, bet vairāk nekā puse atzīst, ka pēdējā gada laikā tiem nācies piekrist paildzinātiem norēķinu termiņiem, kas viņu biznesam ir kaitējoši, liecina kompānijas Intrum veiktā aptauja. Šajā aptaujā uzņēmumi arī atzinuši, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc neizdodas efektīvāk tikt galā ar kavēto maksājumu problēmu, ir novecojušu un nepilnīgu tehnoloģiju (finanšu uzskaites, resursu vadības u.tml. sistēmu) izmantošana.
NODERĪGI
Inese Helmane: Cīņā ar viltojumiem
Preču viltojumi tautsaimniecībai nodara lielus zaudējumus, nerunājot nemaz par apdraudējumu cilvēku veselībai, dzīvībai un videi. Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi pērn bija aptuveni 45 miljoni eiro, bet Eiropai kopumā — 121 miljards eiro. Atbildīgie dienesti kopā strādā, lai apkarotu un mazinātu viltojumu izplatību Latvijā, intervijā saka Agris Batalauskis, Patentu valdes direktors.
Maija Grebenko: Kad pirmdiena kļūst par brīvdienu
Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1. punktā noteikts: «Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.» Ja minētie svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darbdiena visbiežāk ir tieši pirmdiena. Šogad tādu dienu ir divas — 10. jūlijs un 20. novembris.
«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ
Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.
Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!
