0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

Blogs

VID Padziļinātās sadarbības programmas vietā varētu tikt ieviests jauns publisks nodokļu maksātāju reitinga novērtējums

Foto: Photo by RODNAE Productions: https://www.pexels.com/

Vēl līdz novembrim darbosies 13. Saeima, un šī sasaukuma deputāti sanāks uz sēdēm, lai izskatītu iesniegtos likumprojektus. Tā 6. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts  “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām“”.

Likumprojekts paredz:

  • Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Attiecībā uz nodokļu maksātāja reitingu, padarot tā novērtējumu publiski pieejamu, VID uzskata, ka šāds risinājums cita starp nodrošinās iespēju komersantiem veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā;
  • precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā;
  • noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru līguma summa ir 15 000 eiro vai vairāk). Personas, kas atbilstoši likuma 107. un 108. pantam ir uzskatāmi par galvenajiem būvdarbu veicējiem vai to apakšuzņēmējiem, ieviešot likuma grozījumus, sniegs informāciju par iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem ar visiem saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi būvniecības ierosinātāju bez līguma summas ierobežojuma, proti, no 0.01 eiro;
  • atlikt Muitas likuma 1. panta 4. punktā minēto muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka, nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu  – nodokļu maksātāju novērtēšanu (grupēšanu) pēc jauniem VID noteiktiem kritērijiem, aptverot daudz plašāku izvērtējamās informācijas tvērumu nekā to šobrīd paredz Ministru kabineta noteiktie kritēriji Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku statusa iegūšanai, attiecīgi VID ir identificējis nepieciešamība atteikties no Padziļinātās sadarbības programmas darbības. Pretējā gadījumā izveidosies situācija, ka ar 2024. gada 1. janvāri būs spēkā divas paralēlas (un atšķirīgas) nodokļu maksātāju novērtēšanas sistēmas.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izmaiņas attiektos uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kas uz šo brīdi ir:

  • līmenī “Zelts” – 72 dalībnieki;
  • līmenī “Sudrabs”- 358 dalībnieki;
  • līmenī “Bronza” –  5159 dalībnieki.

Savukārt reitinga novērtējuma noteikšanai VID līdz šim izmantoja tikai publiski pieejamos datus un iestādes rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju (par kuru ir informēts arī pats nodokļu maksātājs). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, no 2021. gada februāra reitingu sistēma netiek atjaunota un tā nodokļu maksātājiem uz nenoteiktu laiku nav pieejama, ņemot vērā, ka tiek veiktas izmaiņas VID informācijas sistēmās.

No 2020. gada maija VID nodokļu administrēšanas procesos izmanto VID iekšējo riska novērtējuma sistēmu – nodokļu maksātāju segmentāciju, kuras mērķis ir sasaistīt nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildes disciplīnu ar atbilstošu VID pieeju jeb taktiku darbā ar nodokļu maksātājiem, kas ir vērsta uz nodokļu maksāšanas disciplīnas stiprināšanu efektīvākajā veidā. Atšķirībā no reitingu sistēmas, nodokļu maksātāju segmentācijas vajadzībām izmanto visu VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju, tajā skaitā datorizētas riska analīzes sistēmas rezultātus, trešo pušu datus un citu analītisko informāciju, kuras izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi un riska analīzes sistēmas efektivitāti, un atsevišķos gadījumos ir aizliegta ar nacionāliem vai starptautiskiem normatīviem aktiem.

Likumprojekts būs jāskata jaunajai 14. Saeimai, ja to nepagūs pieņemt gala lasījumā šajā sasaukumā. Atgādinām, ka, ja likumprojekta izskatīšana iepriekšējās Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. To paredz Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otrā daļa.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

BILANCES galvenā redaktore Vita ZARIŅA: Apsveicu visus ar jauno Saeimu!

Apsveicu visus ar jauno Saeimu!
Ilustrācija: Arvis Villa
Vita Zariņa
Vita Zariņa, Dr.oec., žurnāla “Bilance” galvenā redaktore

Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā.

Bet mēs turpinām savu iesākto darbu un informējam jūs par aktualitātēm grāmatvedībā, nodokļos un finansēs. Šajā numurā varēsiet lasīt par grāmatvedības uzskaiti dzīvokļu biedrībās. Par šo tēmu saņēmām vairākus jautājumus, tāpēc likās, ka vieglāk atbildēt ar veselu rakstu, nekā skaidrot pa mazam gabaliņam. Tāpat interesants un aktuāls temats ir par gada pārskatu termiņiem nākotnē, posteņu periodizāciju un VSAOI dažādās situācijās. Turpinām tematu par tiesiskās aizsardzības procesu, kas bija iesākts iepriekšējā numurā, par ziedojumu ietekmi uz UIN un citiem jautājumiem.

Šoreiz piedāvājam veselas trīs intervijas. Sarunā ar Lilitu Beķeri spriežam par grāmatveža lomu un darbu uzņēmumā un to, ka vispirms jāparūpējas par sevi, kas man likās īpaši vērā ņemams fakts. Vēl intervija ar Santu Graiksti par problēmām un risinājumiem viesmīlības nozarē. Valērija Lieģe savukārt intervijā uzsver, ka krīzes laiks ir vislabākais lieliem pirkumiem. Kāpēc tas tā ir, lasiet intervijā!

Bilances tags BREDKOLĒĢIJA

Maija Grebenko

Maija Grebenko, praktizējoša grāmatvede.

AKTUALITĀTE: Pēdējā laikā medijos parādās daudz informācijas par VID piešķirto nodokļu maksāšanas pagarināšanu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem. Ja starp parādiem ir arī VSAOI, tad pensijas vecumu sasniegušās personas ir pakļautas riskam par pensijas piešķiršanu vai par tās apmēru. Labā ziņa — problēma tiek risināta.

Inguna Leibus

Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras profesore, daudzu zinātnisku un praktisku rakstu autore, sagatavojusi vairākas mācību grāmatas.

AKTUALITĀTE: Ikvienam pašnodarbinātajam, individuālajam komersantam, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašniekam, kurš maksā VSAOI pats par sevi, jāņem vērā, ka samaksātās pašnodarbinātā VSAOI nav saimnieciskās darbības izdevumi! Vienkāršā ieraksta grāmatvedībā tās reģistrējamas kā izdevumi, kas nav attiecināmi uz nodokļu aprēķināšanu Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla 23. ailē (MK 31.05.2022. noteikumi Nr. 322, 20.23. p.); divkāršā ieraksta grāmatvedībā — atsevišķos grāmatvedības kontos, kas nav saimnieciskās darbības izdevumu uzskaites konti (MK 1.03.2022. noteikumi Nr. 145, 52. p.).

Linda Miezīte

Linda Miezīte, SIA Finanšu kompānija Mensarius, SIA Mensarius un SIA Grāmatvedība biznesam valdes priekšsēdētāja, praktizējoša konsultante un pasniedzēja nodokļu, grāmatvedības un juridiskos jautājumos, uzņēmējdarbības formas izvēlē.

AKTUALITĀTE: Svarīgi uzņēmumu vadībai un grāmatvežiem laikus apgūt jaunas lietas — nodokļu piemērošanu pārrobežu darījumos un digitālajā vidē. Izprast darījuma būtību — kas, cik, kur, kad, kā, kāpēc? Ja saņemam atbildes uz šiem jautājumiem, ir lielāka skaidrība par darījumu, piemērojamajiem nodokļiem.

Sigita KeišaSigita Keiša, grāmatvedības aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece.

AKTUALITĀTE: Līdz šim no apmēram 6000 uzņēmumu, kas reģistrējuši grāmatvedības ārpakalpojumus, tikai ap 700 ir reģistrējuši licences, līdz ar to grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu licencēšana ir viena no aktuālajām problēmām.

 

Lilita Beķere

Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere.

AKTUALITĀTE: Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Zvērinātu revidentu asociācija kopīgi ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli Finanšu ministrijai ar ierosinājumu pārcelt gada pārskatu sagatavošanas termiņu vismaz par vienu mēnesi, tas ir, vismaz līdz 31. maijam. Grāmatvežu un revidentu darba apjoms ir ļoti pieaudzis, un šis papildu darbs prasa vairāk laika resursu, lai sagatavotu kvalitatīvu gada pārskatu. Līdz 30. aprīlim to nav iespējams paveikt.

BILANCES oktobra numurā lasiet

Bilance Nr. 10 (490), 2022

 

BILANCES E-žurnāli un ARHĪVS

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

BILANCES oktobra numurā lasiet

Bilance Nr. 10 (490), 2022 IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Apsveicu visus ar jauno Saeimu!
Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā.

NUMURA INTERVIJA

Ikars Kubliņš sarunājas ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori: Krīzē noturējās tie, kas bija maksājuši nodokļus.
Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna.

NODOKĻI

Katrīna Linarte: Ziedojumi UIN likuma izpratnē.
Nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot nodokļa atvieglojumus, ja tam veidojas nodokļa bāze, uz kuru atvieglojums ir attiecināms, piemēram, atvieglojums ziedotājiem.

Maija Grebenko: Atrisinot vienu problēmu, rodas nākamā.
Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai).

GRĀMATVEDĪBA

Vita Zariņa sarunājas ar Lilitu Beķeri, SIA Numeri baldes locekli: Sākam plānot jauno gadu ar savu atvaļinājumu!
Par grāmatveža lomu uzņēmumā, digitalizāciju, birokrātiju un profesijas prestižu. Šajā laikā grāmatveža loma ir būtiski mainījusies. Kādreiz grāmatvedis apstrādāja pagātnes datus, taisīja atskaites noteiktos termiņos VID un dažreiz vadībai, šodien grāmatvedim ir jāspēj strādāt pārsvarā onlainā, ja viņš grib palikt grāmatvedības pakalpojumu tirgū. Arī uzņēmuma iekšējam grāmatvedim jāspēj strādāt ar ikdienas datiem. Nav vairs runas par pagātnes datiem, tie nevienu neinteresē, jo laiks rit strauji un uzņēmumiem ir jāpieņem ātri lēmumi, tāpēc uzņēmumi prasa operatīvo informāciju. Ienākot tehnoloģijām, ļoti mainījās grāmatvežu funkcijas. Šodien uzņēmumam grāmatvedi vajag kā konsultantu un sabiedroto biznesā.

Aivars Droiskis: Grāmatvedības uzskaite dzīvokļu īpašnieku biedrībās.
Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā».

FINANSES

Inese Helmane sarunājas ar Valēriju Lieģi, uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu konsultanta Oaklins partneri Latvijā: Kad ir krīze, nav jābaidās pirkt.
Krīze ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmu-miem iegādāties citus komersantus ar nelielu atlaidi. Krīzes laikā ir vērts arī mēģināt diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, mazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus.

ATTĪSTĪBA

Jeļena Marjasova: Iekšējās kontroles sistēmas sagatavošana licencēšanai.
Līdz 2023. gada 1. jūlijam, termiņam, līdz kuram saskaņā ar Grāmatvedības likumu ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu
bez licences, ir palicis mazāk par gadu. Viens no licences saņemšanas nosacījumiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveide uzņēmumā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, izvērtējot dokumentus licences saņemšanai, tieši IKS visbiežāk tiek konstatētas nepilnības vai neatbilstības.

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Inguna Leibus: Ieņēmumu/izdevumu žurnāls. Zemnieku saimniecības nesadalītā peļņa.

Maija Grebenko: Autoratlīdzības saņēmēja nodokļi.

Ilvija Ozoliņa: Maksājumi saskaņā ar galvojuma līgumu. Dzīvokļa īre.

Ita Bekerta: Par optisko briļļu iegādi darbam ar displeju.

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

NODERĪGI

Laila Kelmere: Tiesiskās aizsardzības process — soli pa solim (turpinājums).
Par tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk — TAP) plānu, par nepieciešamību pārbaudīt un saskaņot saistību apmērus ar kreditoriem, lai TAP plānā uzrādītu korektu informāciju, par TAP plāna saskaņošanu.

Maija Grebenko: Autoratlīdzības saņēmējiem, kas sasnieguši pensijas vecumu (un ne tikai). 
Sakarā ar to, ka vairākus gadus esmu publikāciju un lekciju autore un par to saņemu autoratlīdzību, esmu piedzīvojusi dažādus nodokļu piemērošanas variantus autoratlīdzībai, arī tos, kas tika ieviesti 2021. un 2022. gadā. Pēdējā laikā uz savas ādas nācies izjust sociālās jomas likumdošanas «draudzīgumu» pret fizisko personu.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

Semināri, e-semināri un kursi oktobrī.

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES E-žurnāli un ARHĪVS

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

UNESCO nedēļā aicina iepazīt Latvijas kultūras un dabas mantojuma vietas

Avots: https://www.unesco.lv/

Laikā no 10. līdz 16. oktobrim, kas pasludināta kā UNESCO nedēļa,  ikviens ir gaidīts klātienē Latvijas mantojuma vietās, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā, lai piedalītos tematiskos pasākumos, tostarp izzinošās pastaigās, lekcijās un spēlēs.

  • No 10. līdz 14. oktobrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 18.00 Kuldīga aicina interesentus ielūkoties starptautiskajā restaurācijas darbnīcā “Koka būvgaldniecības elementu restaurācija – apļa formas logi ar dekoratīviem elementiem”, kura pulcē pārstāvjus no Baltijas un Skandināvijas un kura norisināsies Kuldīgā, Baznīcas ielā 30 ar tematisku programmu, tostarp ar lekcijām, amata demonstrējumiem un citām aktivitātēm. Tāpat ikviens sev ērtā laikā ir aicināts doties izglītojošā pastaigā un individuāli vai domubiedru pulkā piedzīvot UNESCO pilsētas spēli Kuldīgā “Restaurācija”, kas ir pieejama lejuplādei vietnē www.unesco.lv.
  • No 10. līdz 16. oktobrim Strūves ģeodēziskais loks aicina nofotografēties Strūves parkā pie uzstādītā fotorāmja, ievietot fotoattēlu savos sociālajos tīklos (Facebook vai Instagram), atzīmēt @VisitJekabpils vai sūtīt foto uz tic@jekabpils.lv un laimēt vērtīgas balvas. Interesenti ir aicināti arī mērot tematisku maršrutu, iekļaujot tajā šādus pieturpunktus: Bristen (Bristene) ar lauka observatorijas repliku ­­– Dabors-kalna skatu tornis (Daborkalns) – Jacobstadt (Jēkabpils) punkts Strūves parkā un Strūves ekspozīcija Krustpils pils muzejā.
  • 16. oktobrī no plkst. 13.00 līdz 15.00 notiks Skičpastaiga Rundāles pils muzejā. Rundāles pils muzejs sadarbībā ar “Urban Sketchers Latvia” pilsētskicētāju kopienu aicina ikvienu skaistuma mīļotāju uz brīvu pastaigu Rundāles pils krāšņajos interjeros, kuras laikā redzēto būs iespēja fiksēt zīmējumos. Piedalīties skičpastaigā aicināts ikviens, arī bez iepriekšējas pieredzes zīmēšanā. Līdzi jāņem savs zīmēšanas papīrs un zīmuļi. Plašāka informācija: https://rundale.net/aktuali.
  • Visas UNESCO nedēļas garumā Grobiņas arheoloģiskais ansamblis aicina uz rudenīgu pastaigu pa Ālandes upes parka pastaigu taku, kas savieno Skābaržkalnu ar Priediena senkapiem. Starts Grobiņas pilskalna (Skābaržkalna) pakājē, kur noskenējot kvadrātkodu ir iespēja doties aizraujošā vēstures ceļojumā ar audiogida starpniecību: sadzirdēt seno kuršu un vikingu balsis, kur miglas laikā šķiet, ka vikingu laivas piestāj krastā.Plašāk: https://ieej.lv/TtzeV.

Visas UNESCO nedēļas garumā Daugavas loku plašo teritoriju iespējams apmeklēt gan patstāvīgi, gan piesakoties uz ekskursiju. Daugavas loku dabas, kultūras un sakrālos pieturpunktus iespējams skatīt arī no Daugavas puses, ceļojot ar kuģīti. Apmeklētāji tiks gaidīti gan parkos, gan muzejos un mantojuma vietās, zemnieku saimniecībās un dabas takās: Jezupovas muižas parkā, Naujenes novadpētniecības muzejā, Dinaburgas pils takā, Vasargelišķu skatu tornī, Slutišķu gravu takā, Slutišķu sādžā, Markovas takā, Adamovas dabas takā, zemnieku saimniecībā “Kurmīši”, grāfu Plāteru pils kompleksā un parkā, Priedaines skatu tornī, Piedrujas pagasta muzejā, zirgu sētā “Klajumi”, Lielbores muižā un parkā, Červonkas muižas pilī un parkā. Plašāka informācija par apskates vietām: www.visitkraslava.com un www.visitdaugavpils.lv.

Savukārt 13. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 13.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisināsies britu muzeju speciālista Henrija Makgī (Henry McGhie) rokasgrāmatas Muzeji un katastrofu riska mazināšana” tulkojuma latviešu valodā atklāšana un autora vadīta meistarklase Gatavība mieram”. Tā notiks angļu valodā, bez tulkojuma. Pieteikties dalībai meistarklasē var līdz 10. oktobrim, aizpildot pieteikuma formu: https://forms.gle/MTykKAXH16RqXDPo6. Dalībnieki strādās kopā, lai izpētītu rokasgrāmatā ietvertos Desmit pamatprincipus izturētspējai, kas ir plānošanas modelis katastrofu riska mazināšanai.

UNESCO viktorīna

Ikviens interesents ir aicināts 14. oktobra vakarā plkst. 20.00 piedalīties tiešsaistes erudīcijas spēlē “UNESCO viktorīna”.  Erudīcijas spēlē ikviens interesents ir aicināts izzināt UNESCO Pasaules mantojuma programmu un tajā iekļautās pasaules un Latvijas kultūras un dabas mantojuma vietas. Spēlē ir aicināts piedalīties ikviens interesents – gan skolēni, gan pieaugušie. Dalībai erudīcijas spēlē ir nepieciešams viens dators un viena viedierīce. Dalība spēlē ir bez maksas. Erudītākie dalībnieki tiks apbalvoti ar tematiskām balvām.

Pieteikšanās dalībai tiešsaistes erudīcijas spēlē ir iespējama vietnē www.viktorina.lv/live, atrodot erudīcijas spēli plānoto viktorīnu kalendārā 14. oktobra datumā. Plašāka informācija par erudīcijas spēles norises kārtību tiks nosūtīta uz e-pasta adresi pēc reģistrācijas spēlei. Gatavojoties erudīcijas spēlei, ieteicams iepazīties ar noderīgu informāciju par Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un par UNESCO Pasaules mantojuma vietām ŠEIT.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina ne vien piedalīties UNESCO nedēļas 2022 pasākumos, bet arī dalīties ar savu pieredzi, izmantojot mirkļbirkas #UNESCOnedēļa2022, #UNESCOLatvijasDārgumi.

Pasākumu programma ir viena no UNESCO nedēļas 2022 aktivitātēm ar mērķi apceļot kultūras un dabas mantojuma vietas Latvijā. Šogad UNESCO nedēļa “Radošāki, stiprāki, cilvēcīgāki mantojumā. Pasaules mantojuma konvencijai 50” tiek veltīta vienam no svarīgākajiem kultūras un dabas mantojuma stūrakmeņiem – Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, kas tika pieņemta 1972. gada 16. novembrī. UNESCO veidotais Pasaules mantojuma saraksts apkopo pasaulē vēsturiski, mākslinieciski un zinātniski nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas.

Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību veltīto UNESCO nedēļu 2022 UNESCO Latvijas Nacionālā komisija rīko sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Rīgas domi, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Augšdaugavas un Krāslavas novadiem, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Rundāles pils muzeju.

UNESCO nedēļa Latvijā ik gadu norisinās kopš 2011. gada. Tā ir platforma dažādu institūciju un nozaru sadarbībai, starptautiskas un nacionālas pieredzes, viedokļu un ideju apmaiņai, kā arī jaunu iniciatīvu īstenošanai, iedvesmojoties no UNESCO izceltajām vērtībām gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

PVN un UIN attiecināšana uz mācību pakalpojumiem, kurus sniedz valsts finansētas programmas ietvaros

Foto: Photo by Tima Miroshnichenko: https://www.pexels.com/

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2022. gada 12. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu un sniedzis uzziņu par turpmāko faktu aprakstu.

Iesniedzēja galvenā darbības sfēra ir pieaugušo profesionālā tālākizglītība, pārkvalifikācija, kas ietver dažādu formālo un neformālo izglītības programmu izstrādi, licencēšanu, akreditāciju un realizāciju. 2022. gadā Iesniedzējs piedalījās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” atklāta pieteikumu konkursā saskaņā ar projekta nolikumu. Programmas mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 līmenī Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos.  Konkursu organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Šī konkursa mērķa grupa ir pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji.

Saskaņā ar konkursa nolikumu un projekta īstenošanas līgumu ar SIF, projekta īstenošanai paredzētās izmaksas vienam dalībniekam viena kursa ietvaros tiek noteiktas saskaņā ar līguma 1. pielikuma “Projekta pieteikums” C sadaļā norādīto cenu par vienu stundu vienam mācību dalībniekam. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Fonds izmaksā projekta īstenotājam piešķirto finansējuma apjomu par katru mācību kursu pa posmiem, atbilstoši noteiktajam faktiskajam dalībnieku skaitam vienošanās noteiktajā laika periodā.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par sekojošo:

  • 1) vai šajā nolikumā un projekta īstenošanas līguma izpratnē izmaksu segšana ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) objekts, un vai šīs darījums ir ar PVN ir apliekams;
  • 2) vai šīs darījums ir jāatspoguļo PVN deklarācijā?
  • 3) ja izmaksu atlīdzināšana nav PVN objekts – vai tās ir jāatspoguļo pamatdarbības ieņēmumos (6. kontu grupa) vai citos ieņēmumos (8. kontu grupa);
  • 4) vai šie ieņēmumi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) objekts un ir apliekami ar UIN.

VID, uz uzdoto 1. un 2. jautājumu paskaidro, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta četrpadsmitā daļa nosaka, ka nodokļu administrācija, nosakot nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Pakalpojumu sniegšana Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta izpratnē ir darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī:

  • a) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošanu (nodošanu),
  • b) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21% apmērā, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā, ka PVN piemērošanas kārtību nosaka atkarībā no darījuma ekonomiskā satura un būtības, ir jāizvērtē noslēgtā starp Iesniedzēju un SIF projekta īstenošanas līguma nosacījumus un atklāta pieteikumu konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus.

Izvērtējot Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta pieteikumu, secināms, ka C sadaļā ir noteikta cena bez PVN par vienu stundu vienam mācību dalībniekam, kurā ir iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar zināšanu pārbaudēm, materiālu gatavošanu un citām izmaksām, kas saistītas ar augstu pakalpojumu kvalitātes nodrošinājumu, izņemot PVN.

Atbilstoši Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta īstenošanas līguma 3.1. un 4.2. punktam programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. SIF izmaksā projekta īstenotājam avansu 50% apmērā no kopējām attiecīgā mācību kursa izmaksām.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka projekta īstenošanas līgumā minētajam finansējumam, kuru saņems Iesniedzējs kā programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” īstenotājs, Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nav piemērojamas.

Līdz ar to Iesniedzējam, īstenojot iesniegumā minēto programmu, saņemtos maksājumus no SIF nav jāuzrāda PVN deklarācijā.

Vienlaikus no programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” mērķiem, kas minēti atklāta pieteikumu konkursa nolikumā, izriet, ka Iesniedzējs, īstenojot šo programmu, sniegs ar PVN apliekamus pakalpojumus šīs programmas dalībniekiem – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Sniegtos pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem Iesniedzējam ir jāuzrāda attiecīgā PVN deklarācijā.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 3. jautājumu, VID paskaidro, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no produkcijas vai preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī PVN un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar apgrozījumu. Savukārt atbilstoši likuma 41. panta otrajai daļai postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” norāda dažādus citus ieņēmumus (piemēram, gūto peļņu no ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanas vai no ārvalstu valūtas kursu svārstībām, ieņēmumus no saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām, no saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā atbalsta), kas nav norādīti postenī “Neto apgrozījums” vai citos attiecīgajos ieņēmumu posteņos un kas radušies saimnieciskās darbības rezultātā vai izriet no tās.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, lai nodrošinātu vienotu izpratni par finanšu pārskata posteņiem, likuma piemērošanai Ministru kabinets (MK) izdod noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā. Šāda kārtība noteikta Ministru kabineta 2015.gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr. 775) 2. nodaļā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 3. punktu sabiedrība finanšu pārskatā atspoguļo jebkuru no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas līdzekļiem sabiedrībai sniegtu finansiālo atbalstu (turpmāk arī – finanšu palīdzība), kas izpaužas kā saimniecisko labumu sniegšana tieši šai konkrētajai sabiedrībai par to, ka tā pagātnē ievērojusi vai nākotnē ievēros noteiktus nosacījumus, kas attiecas uz tās saimniecisko darbību, vai tādēļ, ka šī sabiedrība atbilst noteiktiem kritērijiem.

MK noteikumu Nr. 775 5. punkts noteic, ka no valsts vai pašvaldības budžeta tiešā naudas maksājuma veidā saņemto finanšu  palīdzību – subsīdiju izdevumu (zaudējumu) segšanai vai dotāciju noteiktu valsts vai pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai – un finansiālo atbalstu, kas izpaužas kā nodokļu (arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu) parādu vai citu sabiedrības parādu valsts vai pašvaldības budžetam daļēja vai pilnīga norakstīšana, iekļauj ieņēmumos tajā pārskata gadā, kurā saņemta finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.775 12. punktam pārskata gada ieņēmumos iekļautās summas norāda peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai citā  ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai.

Saskaņā ar Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu, Latvijas valsts  budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” ietvaros iesniedzējs no SIF ir saņēmis finansējumu latviešu valodas mācību nodrošināšanai pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ņemot vērā minēto un konkrēto tiesisko situāciju, Iesniedzējam no SIF saņemtais finansējums mācību kursa īstenošanai saskaņā ar MK noteikumu Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 5. punktu uzrādāms pārskata gada ieņēmumos un atbilstoši ekonomiskajai būtībai šo noteikumu 12. punktā noteiktajā kārtībā iekļaujams pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” vai citā ieņēmumu postenī, ja tas precīzāk atbilst saņemtā finansiālā atbalsta būtībai.

Atbildot uz iesniegumā uzdoto 4. jautājumu, VID paskaidro, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 2. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka UIN maksātāji ir visi šā punkta apakšpunktos minētie saimnieciskās darbības veicēji – iekšzemes uzņēmumi. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta pirmo daļu šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar UIN apliekamā bāze veidojas, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus, kas minēti likuma 4. panta otrajā daļā. Tajā noteikts, ka šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar UIN  apliekamajā bāzē ietver šādus ar nodokli apliekamus objektus:

  • 1) sadalīto peļņu, kas ietver:

a) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;
b) dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
c) nosacītās dividendes, kas aprēķinātas saskaņā ar šā likuma 7. pantu;

  • 2) nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver:

a) ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 8. pantu;
c) palielinātus procentu maksājumus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu;
d) aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11. pantu;
e) ienākumus, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets;
f) labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;
g) likvidācijas kvotu;
h) reorganizācijas procesā citai personai nodoto aktīvu vērtību saskaņā ar šā likuma 18. pantu;
i) tā aktīva vērtību, kuru Latvijas nodokļa maksātājs nodod tā pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam;
j) tā aktīva vērtību, kuru ārvalsts nodokļa maksātāja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodod tā galvenajam uzņēmumam vai citai pastāvīgajai pārstāvniecībai ārvalstī saimnieciskās darbības veikšanai, ja aktīva nodošanas rezultātā Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli nodotajam aktīvam;
k) hibrīdneatbilstības rezultātu saskaņā ar šā likuma 7.1 pantu.

Tādējādi saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrajā daļā noteikto iekšzemes uzņēmumam ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj sadalīto peļņu, kas ietver šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktos apliekamos objektus, un nosacīti sadalīto peļņu, kas ietver šā panta otrās daļas 2. punktā noteiktos apliekamos objektus.

Ņemot vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas izpratnē ieņēmumi kā uzskaites objekts neveido ar UIN apliekamo bāzi, tad arī Iesniedzēja pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā ieņēmumu postenī iekļautais finansējums no SIF mācību kursa īstenošanai neveido ar UIN apliekamo bāzi un UIN nav jāmaksā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kuri MK noteikumi ir spēkā un kuri zaudējuši spēku, mainoties grāmatvedību regulējošam likumam?

Foto: Mikhail Nilov from Pexels

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 10. jūnijā Saeimā ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas  stājies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ar jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 1992. gada oktobra likums  “Par grāmatvedībuun  pamatojoties  uz  šo  likumu  izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Pamatojoties uz Grāmatvedības likumu izdoti šādi jauni MK noteikumi:

VID vērš uzmanību, ka saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 2. punktu ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam bija piemērojami patlaban spēku zaudējušie šādi MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Valsts kontrole izvērtējusi valsts saimnieciskā gada pārskatu, konstatētas nepilnības VID veiktajā nodokļu uzskaitē

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk – SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu.

Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms.

Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi 2021. gada SGP iekļauts VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb t.s. “nodokļu bilance”.  Tomēr nodevu ieņēmumi, naudas sodi u.c. nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa, t.i., SGP ne saistību, ne prasību sastāvā par tiem netiek uzrādīta informācija. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298 milj. eiro.

Jau 2006. gadā Valsts kontrole sniedza ieteikumu ieviest uzkrāšanas principu valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē.

Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi u.c. notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas, nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda.

Tā ieviešana būtiski uzlabotu SGP kvalitāti, sniedzot pilnīgu un patiesu informāciju pārskata lietotājiem. Kopš sākotnēji sniegtā ieteikuma ir pagājuši 16 gadi. Ieviest uzkrāšanas principu VID administrēto valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē Finanšu ministrija (FM) apņēmās tikai 2014.gadā, 2015.gada septembrī tika pieņemts lēmums to ieviest 01.01.2021. Minēto FM apņemšanos 2016.gadā atbalstīja arī Ministru kabinets (MK).

Lai gan VID ikgadējais nodokļu pārskats ir sagatavots, tomēr jau pērn Valsts kontroles konstatētie trūkumi nepieciešamo priekšdarbu veikšanā ir rezultējušies neatbilstošā šī pārskata kvalitātē. Tikai 2021. gada decembra beigās tika uzsākta dokumentu pirmreizējā grāmatošana Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS). MAIS funkcionalitātes nepilnības, uz kurām norādījām pērn, turpinājās arī šogad, un tika konstatētas jaunas nepilnības, kuru novēršanu MAIS izstrādātājs atsevišķos gadījumos kavēja. Sākotnēji (maija sākumā) un atkārtoti (maija vidū) sagatavotais pārskats bija kļūdains, tāpēc kļūdu labošana turpinājās līdz pat augusta vidum, kad precizētais VID pārskats trešo reizi tika iesniegts Valsts kasē. Tomēr, veicot revīzijas procedūras, konstatēts, ka vairākiem posteņiem nav veikta gada slēguma inventarizācija, nav nodrošināta analītiskā uzskaite, tie ir gan nepamatoti samazināti, gan nepamatoti palielināti. Tas liedza Valsts kontrolei iespēju pārliecināties par šī pārskata pareizību.

VID izprot šī pārskata nozīmīgumu un ir apņēmības pilns pēc iespējas ātrāk novērst trūkumus. Noslēdzot revīziju, sniedzām trīs ieteikumus VID ikgadējā nodokļu pārskata kvalitātes pilnveidošanai, kurus VID apņēmās ieviest laikā no nākamā gada aprīļa līdz 2025. gada janvārim,” norādījusi Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un atbalsta pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietojums

Jau otro gadu pēc kārtas Valsts kontrole vērtēja Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai un atbalsta pasākumiem piešķirto līdzekļu izlietojumu. Tika pārbaudīts 1,64 mljrd. eiro izlietojums, kas ir 69% no šim mērķim piešķirtajiem 2,36 mljrd. eiro (jeb 85% no faktiski izlietotajiem 1,92 mljrd. eiro), kopumā secinot, ka tie pieprasīti pamatoti, izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķiem un administrēti saskaņā ar tiesību aktiem.

Par atsevišķos gadījumos konstatētajiem trūkumiem ziņots, noslēdzot finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Savukārt, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, veikta padziļināta situācijas izpēti par atbalsta programmām uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, kuras rezultāti ir publiskoti.

Vienlaikus Covid-19 izdevumu un atbalsta pasākumu pārbaude liek uzdot ar valsts finanšu “noturību” saistītus jautājumus. Līdzīgi kā 2020.gadā arī 2021.gadā vajadzība operatīvi nodrošināt finanšu resursus, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi un īstenotu ekonomikas atbalsta pasākumus, radīja gan ievērojamu valsts parāda, gan kopbudžeta deficīta pieaugumu.

Valsts parāds pērn ir palielinājies par 2,8 mljrd. eiro, un 31.12.2021. tā nominālvērtība bija 15,3 mljrd. eiro, kas ir par 819 milj. eiro vairāk nekā sākotnēji likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktais maksimālais valsts parāds gada beigās.

Savukārt kopbudžeta deficīts 2021.gadā sasniedza 1,8 mljrd. eiro jeb 5,6% no IKP (salīdzinājumam – 2019.gadā kopbudžeta deficīts bija 117 milj. eiro jeb 0,4% no IKP).

Valsts kontrole jau vairākkārt ir aicinājusi valdību sekot, lai valsts parāda līmenis nekļūst pārmērīgs un tā uzturēšanai sabiedrība spēj nodrošināt stabilu IKP izaugsmi. Valsts kontroles ieskatā mērķēti atbalsta pasākumi vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām un pārdomātas investīcijas, kas palīdzētu mazināt ekonomikas recesijas riskus, būs arī nākamā pārskata perioda izaicinājumi augstas inflācijas un nenoteiktības apstākļos, kad grūti prognozēt ģeopolitiskās situācijas un energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz ekonomiku.

Konkurences padomes konstatētā karteļa ietekme

Pērn Konkurences padome (KP) konstatēja 10 būvniecības komercsabiedrību ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā, kuras rezultātā tika ietekmēta publisko līdzekļu, t.sk. ES fondu u.c. ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu, efektīva, taisnīga un tiesiska izlietošana. Valsts kontrole secināja, ka KP lēmums (30.07.2021.) par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu radīja būtisku ietekmi uz vairākām valsts pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām (un to kapitālsabiedrībām), jo liela daļa no 35 būvniecības objektiem, kas ietekmēti ar šo lēmumu, finansēti no publiskajiem līdzekļiem. Tāpat šie darījumi radīs ietekmi uz SGP finanšu rādītājiem arī nākotnē, jo pasūtītājiem:

  • (1) 18 būvniecības objektiem, kas tiek līdzfinansēti no ES un valsts budžeta programmas par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentiem līdzekļiem, uz 31.12.2021. piemēro 18,4 milj. eiro finanšu korekciju,
  • (2) konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, iespējams, radies 22,3 milj. eiro būvdarbu izmaksu sadārdzinājums u.c. ar pārkāpumu saistītie izdevumi.

“Ņemot vērā, ka MK uzdeva atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām īstenot pasākumus konkurences tiesību pārkāpuma riska mazināšanai un to īstenošana plānota līdz 01.01.2024., Valsts kontrole turpinās sekot līdzi gan to progresam, gan valdības turpmākiem lēmumiem šī riska mazināšanai, kā arī tam, lai informācija tiktu atbilstoši atklāta budžeta iestāžu gada pārskatos,” norāda I.Bādere.

Citi nozīmīgākie konstatējumi un novērstie trūkumi

  • Valsts finansējums Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstenošanai – kopumā 7,69 milj. eiro izlietoti atbilstoši paredzētajiem mērķiem un normatīvajiem aktiem. Tomēr Valsts kontrole vērš uzmanību uz MK noteikumos neskaidri noteiktu termiņu piešķirtās mērķdotācijas izmantošanai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei un pašvaldību nepamatoti izmantoto uzņēmuma līguma formu gadījumos, kad darbiniekiem būtu izmaksājama piemaksa.
  • Simtgades svinību izdevumi – pabeigts  pirms 5 gadiem solītais apkopojums, kas apstiprina jau iepriekš Valsts kontroles identificēto risku, ka tiks pārsniegts sākotnējā budžetā paredzētais resoru pašfinansējuma apmērs – kopumā pašfinansējums ir izlietots par 13 milj. eiro vairāk, nekā sākotnēji plānots (39 milj. eiro 26 milj. eiro vietā). Kopējie Simtgades izdevumi pēc Valsts kontroles aprēķiniem sasniedza vismaz 67 milj. eiro (sākotnēji plānoto 59 milj. eiro vietā).
  • Būtiskākie novērstie trūkumi: (1) Rīgas valstspilsētas pašvaldība, novēršot jau 2015.gadā Valsts kontroles konstatētos trūkumus, veica transporta būvju un inženierbūvju ārkārtas inventarizāciju, kā rezultātā no uzskaites izslēgti 182 pamatlīdzekļi, bet 15 pamatlīdzekļiem veikta to apvienošana un/vai nosaukuma korekcija; (2) Valsts kase ir nodrošinājusi atbilstošu atvasināto finanšu instrumentu uzskaiti, uz ko vērsām uzmanību 2018.gada SGP revīzijā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kā iesniegt PVN deklarāciju, ja mainās taksācijas periods?

PVN kases princips (turpinājums)
Ilustrācija: © Sylverarts – stock.adobe.com

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi.

Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi?

Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 euro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi.

PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 euro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas.

Piemērs

 

40 000 euro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra līdz 2.novembrim.

Kā rīkoties, ja taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi, konstatējot to pēc veiktajiem labojumiem (korekcijām) iepriekš iesniegtajā PVN ceturkšņa deklarācijā?

Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 euro, kas tiek konstatēts pēc veiktajiem labojumiem iepriekš iesniegtajā PVN ceturkšņa deklarācijā, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi.

Lai EDS iesniegtu PVN deklarāciju par to mēnesi, kad tika sasniegta vai pārsniegta 40 000 euro vērtība, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas, tad:

  • EDS jāiesniedz VID iesniegumu brīvā formā, lūdzot anulēt iepriekš iesniegto kļūdaino ceturkšņa PVN deklarāciju;
  • jāsagaida apstiprinošu informāciju no VID par veikto taksācijas perioda pārplānošanu;
  • ja nepieciešams, jānokopē iepriekš iesniegto PVN taksācijas perioda deklarāciju un jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus visā nokopētajā PVN deklarācijā un tās pielikumos vai jāimportē no grāmatvedības programmas EDS visu izlaboto PVN deklarāciju un tās pielikumus;
  • pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas PVN deklarāciju par pirmo mēnesi, kad mainījās taksācijas periods, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas, jāiesniedz VID.

Lasiet vēl:

Vai dotācija jāuzrāda PVN deklarācijā?

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Darbinieku personas datu apstrāde iekšējās sistēmās

Foto Kevin Ku, Pexels.com

Valsts Datu inspekcija publicējusi skaidrojumu par biežāk pieļautajām kļūdām attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi lietvedības un personālvadības (un līdzīgās) sistēmās un tam, ar kādu informāciju var dalīties, bet kādai ir jāpiemēro augstāks drošības un piekļuves līmenis.

Skaidrojums ir attiecināms uz dažādām darbībām ar datiem, tai skaitā informāciju par darbinieka atalgojumu, piemērotajiem atvieglojumiem, privāto informāciju (piemēram, laulības noslēgšanu vai darbnespējas lapas esamību), kas publicēta uzņēmuma iekšējā tīklā.

Ievērojot to, ka darba devēja lietvedībā var nonākt dažāda informācija, kas uzskatāma par darbinieka personas datiem, nepieciešams jau sākotnēji nodalīt dažādus nolūkus, kuru sasniegšanai organizācijā būtu nepieciešama datu apstrāde, pretējā gadījumā pastāv risks informāciju apstrādāt tādu mērķu sasniegšanai, kam šī informācija nav paredzēta, kas savukārt rezultējas nelikumīgā datu apstrādē.

Biežāk piemērojamie nolūki datu apstrādei iekšējās organizācijas sistēmās ir:

  • Personāla jautājumu organizācijas ietvaros veikta datu apstrāde;
  • Datu subjekta (darbinieku) informācijas pieprasījumu izskatīšana;
  • Pamatdarbības ietvaros veikta darbinieku datu apstrāde;
  • Ar tiešiem darba pienākumiem nesaistītas datu apstrādes veikšana.

Papildus tam, ka jānodrošina, lai personas dati tiktu apstrādāti katrā iegūšanas reizē tikai noteiktajam nolūkam, lai datu apstrāde būtu tiesiska, katrai datu apstrādei ir nepieciešams piesaistīt vismaz vienu no Datu regulā [1] noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem [2]. Precīza tiesiskā pamata piemērošana palīdz organizācijai noteikt, vai plānotais nolūks ir tiesisks, un radīt drošu vidi darbinieku datiem, kas vienlaikus ir arī atbilstoša Datu regulas nosacījumiem.

Personas dati jāapstrādā tā, lai datu aizsardzības pasākumos, ņemot vērā apstrādes raksturu, piemērošanas jomu, kontekstu un nolūkus, kā arī risku, ko apstrāde rada fizisku personu tiesībām un brīvībām, tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība.

Apstrādājot darbinieka informāciju, kura neattiecas uz citiem nodarbinātajiem, piemēram, dokumentus, kas attiecas uz personāla un atalgojuma/grāmatvedības jautājumiem, ir jānodrošina, ka šai informācijai piekļūst tikai personāls, kam ir dotas tiesības ar šo informāciju strādāt. Organizācijas vadība, persona (vai vairākas), kas atbild par grāmatvedības un personāla procesiem, visbiežāk ir personu kategorijas, kurām ir tiesības apstrādāt informāciju, kas attiecas uz citu darbinieku informāciju saistībā ar darbnespēju, atalgojumu, sociālajām garantijām un tamlīdzīgi.

Lai panāktu drošu šādas informācijas apstrādi, darba devējam ir tai skaitā jānodrošina un jāpārliecinās, ka:

  1. personālvadības informācija, kas neattiecas uz visiem nodarbinātajiem, tiek nodalīta no citas organizācijā apstrādātas informācijas;
  2. atsevišķi nodalītā informācija ir pieejama tikai ar speciālu paroli vai sistēmā tai ir iespējams uzlikt piekļuvi konkrētām personām vai personu grupām;
  3. piekļuve tiek sniegta tikai konkrētam dokumentam, ja nepieciešams iepazīstināt darbinieku ar rīkojumu, lēmumu vai citu informāciju attiecībā uz to personālvadības ietvaros;
  4. ja personāla dokumentu nosaukumi var būt redzami arī nesaistītiem darbiniekiem, gan faili, gan paši dokumenti jānosauc tā, lai nebūtu nojaušams to saturs;
  5. Gadījumos, kad vienāda tipa rīkojumi ir adresēti vairākiem nodarbinātajiem, netiek izpausta to privāta informācija kā personas kods, dzīvesvietas adrese.

Organizācijas lietvedībā var nonākt arī datu subjekta informācijas pieprasījumi [3] no pašiem darbiniekiem, tādēļ, pirms tie tiek saņemti, organizācijai jāizvērtē, vai tie ir reģistrējami kopā ar citu fizisku personu (ārpus organizācijas) iesūtītiem pieprasījumiem, vai tomēr tiem ir jānodrošina ierobežotāka piekļuve, un jādara tie pieejami tikai nodarbinātajiem, kuri ar šiem pieprasījumiem strādās, tai skaitā datu aizsardzības speciālistam, ja tāds ir iecelts.

Vērtējot nolūku tikai no darba devēja puses un neizvērtējot iespējamos riskus, organizācija var pieļaut kļūdas, apstrādājot un publicējot darbinieku informāciju, kura nav tieši saistīta ar darba pienākumu veikšanu un kura var būt privāta rakstura. Šķietami nevainīga darbība ir darbinieku dzimšanas dienu publicēšana kopējā organizācijas tīklā, tomēr jāņem vērā, ka darbinieks var nevēlēties ar šādu informāciju dalīties publiski, īpaši, ja tās nepublicēšana tieši neietekmē darba procesus.

Informācija, kas attiecināma uz darbinieka prombūtni, īpaši, ja tā ir saistāma ar veselības stāvokli vai bērnu kopšanas atvaļinājumu tiešā veidā nebūtu publicējama kopējā organizācijas tīklā, ievērojot, ka tā var būt sensitīva [4]. Labākais risinājums ir norādīt, ka darbinieks konkrētu laika periodu atrodas prombūtnē, bez norādēm, ar ko šī prombūtne ir saistīta. Konflikts šajā gadījumā var rasties darbinieka privātuma aizskāruma rezultātā, ja tiek publicēta informācija par tiešiem tā prombūtnes iemesliem.

Izplatīta organizāciju prakse arī ir darbinieku fotogrāfiju vai privāto telefona numuru vai citas kontaktinformācijas publicēšana iekšējā tīklā. Ņemot vērā, ka arī šāda informācija nav attiecināma uz darbinieku tiešiem amata pienākumiem vai organizācijas darbu, darba devējam ir jāvērtē, vai visa šī informācija ir publicējama un vai tās publicēšanas nolūks ir īstenojams likumīgi, ievērojot Datu regulas nosacījumus.

Jāatceras, ka informācijas padarīšana par pieejamu personām, kurām nav tiesības iegūt šo informāciju, ir uzskatāma par nelikumīgu datu apstrādi, kaut arī šīs personas ir vienā darba vietā nodarbinātas personas un ir savstarpēji vairāk vai mazāk pazīstamas.

Informatīvās atsauces:

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Pieejama tiešsaistē: https://www.dvi.gov.lv/sites/dvi/files/es_regula_2016_6791.pdf

[2] Datu regulas 6.panta 1.punkts

[3] “#DVIskaidro “Kā īstenot datu subjekta tiesības vēršoties pie pārziņa?” https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/dviskaidro-DST

[4] Saskaņā ar Datu regulas 9.panta 1.punktu ir aizliegta tādu personas datu apstrāde, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju apstrāde.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Informē par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros

Foto: Markus Spiske: https://www.pexels.com/

Tieslietu ministrija  kā koordinējošā institūcijai sankciju piemērošanā attiecībā uz valsts uzturētajiem reģistriem informē par aktualitātēm attiecībā uz piemērotajām sankcijām 4. oktobrī. Ministrija arī vērš uzmanību, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas un iestādes turpinās aktīvi tās piemērot.

Tiesu administrācija kā vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis ir tiesām nosūtījusi informāciju par 66 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcionēto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē.

Tiesas 66 nekustamajiem īpašumiem veikušas aizlieguma atzīmi. Tiesas turpina vērtēt un lemt par aizlieguma piemērošanu.

Uzņēmuma reģistrs kopumā konstatējis piecus gadījumus, kas varētu liecināt par mēģinājumiem apiet sankciju sekas un kur pieteiktās izmaiņas skar sankcionētās personas. Informācija sniegta tiesībsargājošām iestādēm un izmaiņas reģistra datos nav veiktas. Tāpat Uzņēmumu reģistrs atteicis veikt izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā piecos gadījumos.

Ceļu satiksmes drošības direkcija 84 transportlīdzekļiem, kas pieder sankcionētām personu vai ir to turējumā, ir uzlikusi aizlieguma atzīmi reģistrēt transportlīdzekļus, ka arī uzlikusi atsavināšanas atzīmi personas īpašumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Lauksaimniecības datu centrs konstatējis reģistrētu ganāmpulku vienai juridiskai personai, kas saistīta ar sankcionēto personu. Ganāmpulkam  ir uzlikta atzīme atteikt reģistrēt dzīvnieka īpašnieka maiņu un ganāmpulka maiņu dzīvniekam.

Civilās aviācijas aģentūra Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vienam helikopteram veikusi atzīmi, ka tas ir saistīts ar sankcionētu personu, tādējādi ierobežojot iespēju konkrēto gaisa kuģi noņemt no gaisa kuģa reģistra.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra ir piemērojusi sankcijas 11 traktortehnikas un tās piekabju vienībām. Traktortehnika pieder patiesībā labuma guvējam, kura ir sankcionēta persona vai ir tās turējumā. Saskaņā ar uzlikto aizlieguma atzīmi, šobrīd traktortehniku nevar noņemt no uzskaites, veikt tehnisko apskati, reģistrēt komercķīlas atzīmi un veikt īpašnieka maiņu.

Latvijas Jūras administrācija kā Latvijas Kuģu reģistra datubāzes uzturētājs veikusi atzīmi vienam peldlīdzeklim, ka tas saistīts ar sankcionētu personu, tādējādi ierobežojot iespēju konkrēto peldlīdzekli noņemt no Latvijas kuģu reģistra.

Aktuālā informācija pieejama Atvērto datu portālā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kā labot PVN 2 un PVN 3 pārskatus?

Izmaiņas gada ienākumu deklarācijā
Ilustrācija: © peshkov – stock.adobe.com

Ja pēc iesniegšanas EDS ir konstatēta kļūda PVN deklarācijas aizpildīšanā, nepieciešams iesniegt labojumus.

PVN 2 pārskata labošana

Kā rīkoties, ja konstatēta skaitliskās vērtības kļūda iepriekš iesniegtajā „Pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 2 pārskats)?

Ja kļūdas dēļ mainās PVN deklarācijas rindiņās (piemēram, 45., 70. vai 80.) norādāmās vērtības, tad:

1) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus attiecīgā taksācijas perioda „Labojumu pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (turpmāk – PVN 3 pārskats);

1.piemērs

Ja ir skaitliskas vērtības kļūda, tad, iesniedzot PVN 3 pārskatu:

  • rindiņā „Vecā” norāda iepriekš kļūdaini norādīto darījumu,
  • savukārt rindiņā „Jaunā” norāda korekto darījuma summu.

Abas rindiņas ir jāaizpilda pilnībā, norādot gan taksācijas periodu, gan valsti un darījuma partnera reģistrācijas numuru (skatīt paraugu);

2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID;

3) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija;

4) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus PVN taksācijas perioda deklarācijas rindiņās (piemēram, 45. vai 48.2rindiņā) un jāizdzēš visu iepriekšējo informāciju no PVN 2 pārskata;

5) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN deklarācijas labojumu jāiesniedz VID (neskaitoties uz EDS brīdinājumu par PVN 2 pārskata nepieciešamību).

Kā rīkoties, ja konstatētas neprecizitātes, kas nav skaitliskas vērtības kļūdas, iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā?

Ja konstatētas neprecizitātes iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā un šīs neprecizitātes nav skaitliskas vērtības kļūdas un to dēļ nemainās PVN deklarācijas rindiņās (piemēram, 45., 70. vai 80.) norādāmās vērtības (piemēram, pakalpojumu vietā jānorāda, ka tās ir preces), tad:

1) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā;

2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID.

Kā rīkoties, ja konstatēts, ka par kādu no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskats vispār netika iesniegts?

Ja konstatēts, ka par kādu no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskats vispār netika iesniegts, tad:

1) jānorāda veiktās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā tikai attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā, izvēloties darbību “Pievienot darījumu”;

2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID;

3) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija;

4) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus PVN taksācijas perioda deklarācijas rindiņās (piemēram, 45. vai 48.2rindiņā);

5) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN deklarācijas labojumu jāiesniedz VID (neņemot vērā EDS brīdinājumu par PVN 2 pārskata nepieciešamību).

Kā rīkoties, ja konstatēts, ka par kādu no iepriekšējiem periodiem ir jāanulē PVN 2 pārskatā norādītais darījums?

Ja konstatēts, ka par kādā no iepriekšējiem periodiem PVN 2 pārskatā norādītais darījums ir jāanulē, tad:

1) jānorāda veiktās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus Eiropas Savienības teritorijā tikai attiecīgā taksācijas perioda PVN 3 pārskatā, izvēloties darbību “Anulēt darījumu” (rindiņa „Vecā” jāaizpilda tāpat kā iepriekš aizpildīta PVN 2 pārskatā);

2) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN 3 pārskatu jāiesniedz VID;

3) jānokopē iepriekš iesniegta attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija;

4) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus PVN taksācijas perioda deklarācijas rindiņās (piemēram, 45. vai 48.2rindiņā);

5) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN deklarācijas labojumu jāiesniedz VID (neņemot vērā EDS brīdinājumu par PVN 2 pārskata nepieciešamību).

PVN 3 pārskata labošana

Kā rīkoties, ja konstatēts, ka pēc PVN 3 pārskata iesniegšanas, joprojām ir palikušas kļūdas attiecībā uz veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā?

Ja pēc PVN 3 pārskata iesniegšanas atkārtoti tiek konstatēta kļūda, tad:

1) jāiesniedz VID jaunu PVN 3 pārskatu par attiecīgo taksācijas periodu, novēršot iepriekš pieļautās kļūdas;

2) jānokopē iepriekš iesniegtā attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācija;

3) nepieciešamības gadījumā jāveic kļūdu labojumus PVN taksācijas perioda deklarācijas rindiņās (piemēram, 45. vai 48.2rindiņā) un jāizdzēš visu iepriekšējo informāciju no PVN 2 pārskata;

4) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN deklarācijas labojumu jāiesniedz VID (neņemot vērā EDS brīdinājumu par PVN 2 pārskata nepieciešamību).

Praktiski piemēri PVN deklarācijas labošanas gadījumiem, aizpildot PVN 3 pārskatu, ir skatāmi VID metodiskā materiāla “Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu” nodaļā “Labojumu pārskata par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā” (PVN 3 pārskata) aizpildīšanas kārtība.”

Labojumu veikšana par ES darījumiem, kas nav jāuzrāda PVN 2 pārskatā

Kā rīkoties, ja konstatēts, ka jāveic labojumi par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā, kas nav jāuzrāda PVN 2 pārskatā?

Ja konstatēts, ka jāveic labojumi par veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā, kas nebija jāuzrāda PVN 2 pārskatā, tad:

1) jānokopē iepriekš iesniegtā PVN taksācijas perioda deklarācija;

2) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus PVN 1 pārskata III daļā „Aprēķinātais nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem”;

3) jāveic nepieciešamos kļūdu labojumus PVN taksācijas perioda deklarācijas rindiņās (piemēram, 48.2rindiņā);

4) pēc pārbaudīšanas un saglabāšanas, PVN deklarācijas labojumu jāiesniedz VID (ne PVN 2, ne PVN 3 pārskatos izmaiņas nav jāveic).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

VID pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem septembrī

Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem septembrī:

Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 8.4 pantu  – Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai. Nosakot, ka fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta divpadsmitajai daļai, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem. Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim. Ar grozījumiem no likuma 11.2 panta pirmās daļas izslēgti vārdi “kurus ieskaita dāvinājuma (ziedojuma) apmērā”, tādejādi, nosakot, ka Pašvaldības kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā šai pašvaldībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrība, kurā attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošā daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, var dāvināt (ziedot) vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai mantu, kuras bilances vērtība ir nulle euro un kura nav nepieciešama šādas kapitālsabiedrības saimnieciskajai darbībai. Šādai kapitālsabiedrībai ir tiesības segt visus ar šo kustamās mantas transportēšanu saistītos izdevumus. 22.09.2022. 24.09.2022.
Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumi Nr. 534 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”” Grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2022. gada 3. martā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā (spēkā ar 2023. gada 1. janvāri), lai ietvertu nosacījumu, kas paredz, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas tiešā veidā ir izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Grozījumi attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem un autonomiem elektroenerģijas ražotājiem, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

Elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti, nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētajam mērķim, ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punktam.

30.08.2022. 01.01.2023.
Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 551 Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 “Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Grozījumi veikti noteikumu 7. un 7.2 punktā. 7.punkts, nosaka, ja pašnodarbinātais (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk – MUN)  maksātājs), kurš nodarbina darba ņēmējus un sezonas laukstrādniekus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) par pārskata mēnesi nav veicis pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos un  VSAOI saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz MUN deklarāciju, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un pašnodarbinātā ziņojumu. Ja pašnodarbinātais (tai skaitā MUN maksātājs), kurš guvis ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas,  VSAOI nav veicis pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos un  VSAOI saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz MUN deklarācijā norādītajām ziņām, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un uz pašnodarbināto un pašnodarbinātā pensiju apdrošināšanu saskaņā ar ceturkšņa deklarācijās norādītajām ziņām. Savukārt, 7.2 punkts, nosaka, ja pašnodarbinātais (tai skaitā MUN maksātājs), kurš guvis ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas,  VSAOI nav veicis pilnā apmērā, Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemtos un  VSAOI saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz MUN deklarācijā norādītajām ziņām, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un uz pašnodarbināto un pašnodarbinātā pensiju apdrošināšanu saskaņā ar ceturkšņa deklarācijās norādītajām ziņām. 06.09.2022. 09.09.2022.
Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 546 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”” Grozījumi paredz šādas izmaiņas:

– komersants, kuram nav speciālās atļaujas (licences) (turpmāk – licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, ir tiesīgs no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas veikt viņam piederošo akcīzes preču realizāciju citam akcīzes preču noliktavas turētājam Latvijā;

– komersants, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statuss, ir tiesīgs saņemt degvielu no Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka akcīzes preču noliktavas, degvielas vairumtirgotāja un reģistrēta saņēmēja degvielas uzpildes stacijā ārpus licencē degvielas mazumtirdzniecībai norādītā darba laika;

– komersants, kurš saņēmis licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, reģistrēta saņēmēja darbībai un degvielas vairumtirdzniecībai, ir tiesīgs realizēt sporta benzīnu fiziskām personām – autosporta sacīkšu dalībniekiem, ievērojot, ka sporta benzīns ir fasēts un tiks izmantots par degvielu sporta automašīnās;

– noteikti pieļaujamo zudumu apjomi biodīzeļdegvielai (biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no biomasas, un parafinizētai dīzeļdegvielai, kas iegūta no biomasas) uzglabāšanas procesā;

– tā kā no 2021. gada 1. jūlija elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamos šķidrumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus marķē ar akcīzes nodokļa markām, uz tiem vairs neattiecas realizācijas nosacījums, ka atļauts realizēt tikai tādas preces, kuras ir iegādātas no komersanta, kam ir licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar attiecīgo akcīzes preču veidu, vai kuras komersants pats ir ievedis no citas dalībvalsts vai importējis.

Jaunā redakcijā izteikti noteikumu pielikumi: 2.1,4.1,7.,11.,16.,17.,18.,20.,22., 24.,25.,26.,28.,29.,30.,31.,34.,35.,36.un 37.

06.09.2022. 10.09.2022.
Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 564 “Alkoholisko dzērienu patstāvīgo sīkražotāju darbības noteikumi” 1. Noteikumi nosaka:

1. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz sertifikātu, kurš apliecina to patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju statusu, kas attiecīgi ražo alu, vīnu, raudzētos dzērienus un starpproduktus, kā arī kārtību, kādā atsaka piešķirt statusu un anulē sertifikātu;

2. kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz mazo alkoholisko dzērienu darītavu sertifikātu, atsaka izsniegt sertifikātu un anulē sertifikātu;

3. kārtību, kādā piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 12. pantā noteikto samazināto akcīzes nodokļa likmi;

4. nosacījumus, kādos gadījumos patstāvīgie mazie alus ražotāji, patstāvīgie vidējie vīna ražotāji, patstāvīgie vidējie raudzēto dzērienu ražotāji un patstāvīgie vidējie starpproduktu ražotāji un mazās alkoholisko dzērienu darītavas, kas attiecīgi ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus, nav uzskatāmi par juridiski un saimnieciski neatkarīgiem no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem;

5. kārtību, kādā Latvijas Republikā pārvieto patstāvīgo mazo alus ražotāju, patstāvīgo vidējo vīna ražotāju, patstāvīgo vidējo raudzēto dzērienu ražotāju un patstāvīgo vidējo starpproduktu ražotāju un mazo alkoholisko dzērienu darītavu attiecīgi saražoto alu, vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus un citas dalībvalsts mazo alkoholisko dzērienu ražotāju attiecīgi saražoto alu, vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus un pārējos alkoholiskos dzērienus, kas kalendāra gadā ievesti Latvijas Republikā.

06.09.2022. 17.09.2022.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kā piemērojams neapliekamais minimums un atvieglojumi Ukrainas civiliedzīvotāju ienākumiem

Darbinieki — nerezidenti un patvēruma meklētāji no Ukrainas
Ilustrācija: © zenzen — stock.adobe.com

Nodokļu un pabalstu piemērošanu Ukrainas civiliedzīvotāju ienākumiem nosaka 2022. gada 12. maijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, kā arī 2022. gada 18. maijā Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” un šā gada 22. septembrī Saeimā pieņemts likums “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Grozījumi cita starpā nosaka nodokļu piemērošanas kārtību Ukrainas civiliedzīvotāja pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstam un fiziskās personas ienākumiem no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas (par samaksu) Ukrainas civiliedzīvotājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi

Ukrainas civiliedzīvotāju – nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 euro mēnesī un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 euro mēnesī.

Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim.

Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēro tikai vienā darba vietā.

Tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo nepilngadīgu bērnu ir arī tad, ja bērns:

  • saņem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, kuru kopējais apmērs nepārsniedz atvieglojuma apmēru (2022.gadā – 250 euro mēnesī);
  • saņem sezonas laukstrādnieka ienākumus;
  • vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam) saņem ar algas nodokli apliekamus ienākumus.

Atvieglojumu piemērošana

Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs.

Darba devējs Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir tiesīgs pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam izziņu ar informāciju, vai attiecīgajam darbiniekam pie šī darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu.

Nepilngadīgam bērnam no Ukrainas, kura darba devējam ir Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtā izziņa (kas pielīdzinātā algas nodokļa grāmatiņai), strādājot vasaras brīvlaikā, arī ir tiesības uz neapliekamā minimuma piemērošanu 250 euro mēnesī.

Iesniegumu izziņas saņemšanai iesniedz brīvā formā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā norāda darbinieku, kura algai darba devējs piemēros neapliekamo minimumu un atvieglojumu par bērnu, vārdu, uzvārdu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes piešķirto personas kodu.

Elektroniskās deklarēšanas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtā izziņa par attiecīgā darba devēja tiesībām piemērot Ukrainas civiliedzīvotājam – nerezidentam neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, pielīdzināma algas nodokļa grāmatiņai.

Nodokļa aprēķināšana un ieturēšana

Darba devējs, kuram Valsts ieņēmumu dienesta izziņā dotas tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, algota darba ienākumam, ienākuma izmaksas vietā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli:

  • 20 % — mēneša ienākumiem līdz 1667 euro;
  • 23 % — mēneša ienākumu daļai, kas pārsniedz 1667

Pirms nodokļa aprēķināšanas no ienākuma atskaita nerezidentam piemērojamos attaisnotos izdevumus (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu).

Ja Ukrainas civiliedzīvotājs – nerezidents Latvijā saņem tikai algota darba ienākumus, tad darba devēja ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galīgs un Ukrainas civiliedzīvotājam nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Darba devēji neapliekamo minimumu un atvieglojumus sāk piemērot ar 2022. gada 27. maiju un pārrēķinu par iepriekšējo periodu par visu 2022. gadu neveic.

Ja ir saņemti gan algota darba ienākumi, gan no reģistrētas saimnieciskās darbības Latvijā, primāri neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs, ja ir saņemta izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta.

Gada ienākumu deklarācijā neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu aprēķina un piemēro tikai par saimnieciskās darbības reģistrācijas periodu vai periodu, par kuru saņemts cits ar progresīvo nodokļa likmi apliekams ienākums. 

Darba devēja pārskati

Darba devējs par izmaksātajiem ienākumiem iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidentu gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā un paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

Paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām izmanto ienākumu veidu kodu – 1066 “Ukrainas civiliedzīvotāja darba alga”.

Ukrainas civiliedzīvotāju pabalsti

Ukrainas civiliedzīvotājam, uzsākot darba tiesiskās attiecības, ir tiesības saņemt vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš pēc 2022. gada 24. februāra ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātā persona, ir tiesības uz vienreizēju pabalstu pašnodarbinātības uzsākšanai vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Minētais pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem. Valsts un pašvaldību izmaksātos sociālā nodrošinājuma pabalstus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ienākuma izmaksātājam – iestādei paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām Valsts ieņēmumu dienestā nav jāiesniedz, izmaksājot pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu un summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos.

Atlīdzība (kompensācija) par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu

Fiziskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus (turpmāk – izmitinātājs), ir tiesīga no pašvaldības saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai 100 euro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 euro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām un ne ilgāk kā 90 dienas.

Atlīdzība izmitinātājam ir pielīdzināma kompensācijai un netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Minētā atlīdzība netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli arī tad, ja  tā izmaksāta fiziskai personai (izmitinātājam), kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību (sava vai nomāta nekustamā  īpašuma  izīrēšana  un  pārvaldīšana)  vai  ir  paziņojusi  Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu saistībā ar ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma (veic paziņoto saimniecisko darbību).

Izmaksātājam (pašvaldībai) par personai (izmitinātājam) izmaksāto atlīdzību nav pienākums nosūtīt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām Valsts ieņēmumu dienestam.

Īpašie noteikumi IIN piemērošanai, izīrējot sev piederošu nekustamo īpašumu Ukrainas civiliedzīvotājam

Fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas civiliedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajai daļai, nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no saņemtās īres.

Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr ir spēkā ar Ukrainas civiliedzīvotāju noslēgtais īres līgums, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31.decembrim.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Energoresursu cenu pieauguma kompensācijas mehānisms no 1. oktobra

Foto: Pok Rie from Pexels

Saeima š.g. 29. septembra sēdē galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, ieviešot vēl četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un juridiskajiem lietotājiem elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai.

Tāpat līdz ar šiem grozījumiem likumā iekļauta norma, ka valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības iepirkumam par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja līguma darbības termiņš nepārsniegs sešus mēnešus. Ņemot vērā strauji mainīgo energoresursu cenu, iepirkuma procedūru ilgums un sarežģītība apgrūtina kurināmā operatīvu un savlaicīgu iegādi.

Kā zināms, ņemot vērā straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas rada risku par iedzīvotāju iespēju apmaksāt apkures rēķinus, kā arī apdraud Latvijas tautsaimniecībai būtisko eksportējošo uzņēmumu pastāvēšanu, Ekonomikas ministrija sagatavoja un š.g. 27. septembrī valdība apstiprināja papildu energoresursu cenu mazinošos pasākumus šai apkures sezonai – trīs pasākumi attiecināmi uz mājsaimniecībām un viens – juridiskajiem lietotājiem.

Pirmkārt, noteikts diferencēts centralizētās siltumapgādes atbalsts mājsaimniecībām – centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 – 150 eiro par MWh valsts kompensēs 50% apmērā, savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Piemērs: Ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad:

  1. 340 – 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 eiro/MWh kompensēs valsts (90% kompensācija virs 150 eiro/MWh);

  2. 150 – 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 eiro/MWh kompensēs valsts (50% kompensācija no 68 līdz 150 eiro/MWh);

  3. 171 + 41 = 212 eiro/MWh ir kopējā valsts kompensācija, ja tarifa likme būs 340 eiro/MWh. Galalietotājs tā rezultātā maksās tarifu 340 – 212 = 128 eiro/MWh. Tādējādi šī konkrētā piemēra gadījumā kopumā galalietotājam būs faktiski kompensēti 62% no kopējā siltumapgādes rēķina.

Otrkārt, mājsaimniecībām noteikts vienots dabasgāzes cenas slieksnis – 108,7 eiro/MWh. Starpību starp tirgus cenu un 108,7 eiro/MWh kompensēs valsts. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot dabasgāzes tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim.  Ja mājsaimniecība dabasgāzi izmanto apkures nodrošināšanā un tās patēriņš pārsniegs 221 kWh/mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot dabasgāzi apkurē (30 eiro/MWh).

Treškārt, elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai visām mājsaimniecībām pirmām 100 kWh ik mēnesi tiks piemērota fiksēta maksa 160 eiro/MWh un valsts kompensēs atlikušo starpību līdz tirgus cenai. Savukārt par elektroenerģijas patēriņu virs 100 kWh mājsaimniecība maksās atbilstoši elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajai cenai. Ja mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas patēriņš pārsniegs 500 kWh/mēnesī, tad papildus mājsaimniecības lietotājs saņems arī to atbalstu, kas pienākas, izmantojot elektroenerģiju apkurē (50% no cenas, kas pārsniedz 0,160 EUR/kWh, bet ne vairāk kā 0,100 EUR/kWh). Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. 

 Ceturtkārt, visiem juridiskajiem lietotājiem, t.sk. uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības iestādēm slimnīcām, utt., valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh. Atbalsts juridiskajiem lietotājiem tiks piešķirts automātiski, kompensāciju pārskaitot elektroenerģijas tirgotājiem. Atbalsta periods – no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 31. martam.

Paskaidrojums: Elektroenerģijas tirgotāji savus klientus iedala divās kategorijās – mājsaimniecību lietotāji, kurām elektroenerģija tiek piedāvāta par mājsaimniecības tarifu, un juridiskajos lietotājos, kuriem elektroenerģija tiek piedāvāta par juridiskā lietotāja tarifu. Ja fiziska persona būs saimnieciskās darbības veicējs (individuālais komersants, pašnodarbinātais), kam elektroenerģijas tirgotājs piemēro juridiskā lietotāja tarifu, tad arī tam tiks kompensēts elektroenerģijas izmaksu pieaugums 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro/MWh.

Būtiski uzsvērt, ka jaunais atbalsta pasākums nepārklāsies ar energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem noteikto atbalstu. Šajā likumā noteiktais atbalsts tiks piemērots automātiski un samazinās elektroenerģijas izmaksas, kas atspoguļojas galalietotāja rēķinā. Energointensīvo apstrādes uzņēmumu atbalsts tiks piemērots, ņemot vērā atbalstu, kas piemērojams uz šī likuma pamata, proti, atsauces elektroenerģijas cena energointensīvo uzņēmumu atbalstam būs tā cena, ko maksā energointensīvais uzņēmums pēc atbalsta saņemšanas.

Kā zināms, jau iepriekš valdība un Saeima apstiprinājusi vairākus atbalsta instrumentus energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu. Lai saņemt atbalstu tajos atbalsta veidos, kas netiek piešķirti automātiski, mājokļa īpašniekam, kopīpašniekam, īrniekam vai tiesiskajam valdītājam ne biežāk kā reizi mēnesī elektroniski, izmantojot pašvaldību e-pakalpojumu portālu www.epakalpojumi.lv, vai klātienē, izmantojot pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu SOPA, elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu), izmantojot oficiālo elektronisko adresi, vai pa pastu jāiesniedz pašvaldībai iesniegums, kurā jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija un kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numurs, kurā ieskaitāms atbalsts mājsaimniecībai. Būtiski uzsvērt, ka atbalstu mājsaimniecībai varēs izmaksāt skaidrā naudā vai pārskaitīt uz iesniegumā norādīto personas konta numuru kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Papildu informācija par šiem atbalsta pasākumiem, kā arī VADLĪNIJAS par energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma atbalsta pasākumu realizāciju pašvaldībās publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Tāpat pieņemts lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu visiem lietotājiem. Un no š.g. 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) (izņemot valsts un pašvaldību iestādes un tās juridiskajās personas, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Vienlaikus jāatgādina, ka vēl apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, kompensējot energoresursu cenu pieaugumu granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim; atbalsta apmērs – līdz 30 % no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 miljonus eiro vienam komersantam. 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: