Blogs

Darba likumā iecerēti būtiski grozījumi

Foto: Marc Mueller, Pexels.com

Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas.

Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā:

  • Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējs nenodrošinās darbiniekam koplīgumā paredzēto minimālo algu, Valsts darba inspekcija varēs administratīvi sodīt šo darba devēju.
  • Grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam gadījumos, ja tas kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, procesuālajā darbībā (ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā). Praktiski tas nemaina jau pašreizējo darba devēja pienākumu, taču tas līdz šim likumā nav tik skaidri noteikts.
  • Saistībā ar pēdējā laikā arvien aktuālāko darba formu – attālināto darbu – grozījumi paredz, ka, vienojoties par attālinātā darba veikšanu, darba devējs un darbinieks vienojas arī par to, kādus darbinieka izdevumus, kas izriet no darba pienākumu veikšanas, sedz darba devējs (piemēram, telekomunikāciju rēķini, elektrības patēriņš utml.). Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti un par kuru segšanu ir panākta vienošanās, uzsvērts grozījumu anotācijā.
  • Grozījumi paredz arī priekšrocības darba tirgū tiem vecākiem, kuru aprūpē ir viņu pilngadīgie bērni ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības – darba devējiem šādiem darbiniekiem būs jādod priekšrocība turpināt darba attiecības “štatu samazināšanas” gadījumā. Tapat arī tiek noteikts, ka šādām personām ir tiesības lūgt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku.
  • Ar grozījumiem plānots izslēgt arī kādu ļoti strīdīgu normu, par ko “šķēpi lauzti” jau gadiem ilgi. Proti, ja grozījumi stāsies spēkā, tad darba devējam vairs nebūs aizliegts atlaist no darba darbinieku, kas atzīts par invalīdu. Secināts, ka šī norma drīzāk darbojas pretēji darbinieku-invalīdu interesēm darba tirgū, jo darba devēji, zinot, cik grūti būs panākt atlaišanu (tas iespējams vien caur tiesu) izvēlas šādus darbiniekus jau sākotnēji darbā nemaz nepieņemt.
  • Tāpat grozījumi paredz, ka darbiniekiem ar invaliditāti ir nosakāms nepilnais darba laiks, ja darbinieks lūdz tā noteikšanu. Objektīvu iemeslu dēļ invaliditāte nereti ir šķērslis, lai darbinieks spētu pilnvērtīgi veikt darbu normālā darba laika ietvaros, tādēļ arī personas ar invaliditāti atsakās no nodarbinātības. Lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, šādiem darbiniekiem tiek paredzēta iespēja prasīt nepilnā darba laika noteikšanu.

Lai grozījumi Darba likumā stātos spēkā, tie trijos lasījumos vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ar 1.jūniju informācijas lapu iesniegšana muitā būs jāveic elektroniski

Foto: I. Kubliņš

Turpinot Eiropas Savienības Muitas kodeksa¹ prasību piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu ieviešanu, muitas klientiem ir pieejamas jaunās Eiropas Komisijas centrāli izstrādātās muitas informācijas sistēma, kas paredzēta uzņēmēju un kompetento muitas iestāžu savstarpējai komunikācijai elektroniskā veidā saistībā ar informācijas lapām (INF), informē Valsts ieņēmumu dienests.

Atbilstoši Savienības Muitas kodeksā noteiktajam, visu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, piemēram, attiecībā uz deklarācijām, iesniegumiem vai lēmumiem, kā arī šādas informācijas glabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

Tādējādi no 2020. gada 1. jūnija informācijas lapu INF 1, INF 2, INF 3, INF 4, INF 5 un INF 9, ko izmanto, piemērojot muitas procedūras – ievešana pārstrādei un izvešana pārstrādei, noformēšana un iesniegšana muitas iestādē būs jāveic elektroniskā veidā, Eiropas Komisijas izstrādātajā INF sistēmā (INF – EU Trader Portal).

Visi pieteikumi, kas ir iesniegti līdz 2020.gada 1.jūnijam, tiks izskatīti un lēmumi saistībā ar tiem tiks pieņemti, saglabājot iepriekšējo informācijas apmaiņas kārtību.

Piekļuve INF sistēmai, līdzīgi kā VID informācijas sistēmām un Eiropas Komisijas Muitas lēmumu sistēmai, tiek nodrošināta ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas piedāvātajām autentificēšanas iespējām.

Lai reģistrētu sākotnējos lietotājus, kas varēs uzņēmuma vārdā piekļūt INF sistēmai, personai jāiesniedz Iesniegums par INF sistēmas (INF – EU Trader Portal) lietotāju saraksta noteikšanu. Iesniegumā norādītajiem uzņēmuma lietotājiem pēc noklusējuma tiks piešķirtas visas sistēmā paredzētās tiesības, kuras pēc nepieciešamības var mainīt uzņēmuma nozīmētais tiesību pārvaldnieks.

Detalizētu informāciju par piekļuvi INF sistēmai un lietotāju tiesību administrēšanu lūdz skatīt VID mājaslapā, sadaļā Muita > Preču deklarēšana, atvērumā Informācijas lapu (INF) izmantošana.

VID vērš uzmanību, ka darbam ar sistēmām var izmantot tikai šādus interneta pārlūkus: Microsoft Edge 41, Google Chrome 73, Mozilla Firefox 52 vai Apple Safari 7 MAC OSS.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ja, veicot videonovērošanu, tiek filmēta publiska teritorija, ir jāievēro Datu regulas prasības

Datu valsts inspekcija (Inspekcija) informē, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula (Regula) neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai personiska vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā (VDAR 2.panta 2.punkta “c” apakšpunkts). Arī Regulas 18.apsvērumā paskaidrots, ka Regulu nepiemēro tādai personas datu apstrādei, kuru veic fiziska persona un tā nav saistīta ar profesionālo vai komerciālo darbību.

Arī Fizisko personu datu apstrādes likuma 36.pantā ir noteikts, ka Regula neattiecas gan uz personas datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces privātīpašuma teritorijā (videonovērošanas kameras) personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām, gan arī uz datu apstrādi, ko veic fiziskās personas, izmantojot automatizētas videonovērošanas ierīces personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām.

Ja persona izvieto videonovērošanas kameras savā nekustamā īpašuma teritorijā un veic videonovērošanu tikai savas teritorijas ietvaros, šīm darbībām nav piemērojami Regulas noteikumi. Gadījumos, kad kaimiņa veiktā personas datu apstrāde neietilps Regulas tvērumā, bet persona uzskata, ka ir aizskartas viņas tiesības uz privātumu, ikviena persona saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem var vērsties tiesā ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, protams, attiecīgi pamatojot un pierādot savus prasījumus.

Gadījumā, ja, veicot videonovērošanu privātīpašuma teritorijā, videonovērošanas kamera filmē arī daļu no publiskās telpas (ceļš) vai citām personām piederošo īpašumu, pa kuru pārvietojas arī personas, kuras nav tieši saistītas ar pašu privātīpašumu, videonovērošanas veicējam Regulas prasības ir obligātas.

Vispārēji atbilstība Regulas prasībām nodrošināma, ievērojot Regulas 5.pantā noteiktos principus, tai skaitā nodrošinot datu apstrādi ar atbilstošu tiesisko pamatu, panākot datu subjektu (personu, kuras tiek filmētas) tiesību ievērošanu (piemēram, izvietojot videonovērošanas zīmes ar nepieciešamo informāciju atbilstoši Regulas 13.pantam (Fizisko personu datu apstrādes likuma 36.panta trešā daļa)).

Lai pārziņa veiktā datu apstrāde būtu atbilstoša Regulai, pārzinim ir nepieciešams piemērot vismaz vienu no Regulas 6.panta 1.punktā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Privātpersonu veiktās videonovērošanas gadījumā par tiesisko pamatu var būt personas leģitīmo interešu ievērošana, un proti, tiesiska interese aizsargāt savu īpašumu, novērst iespējamo prettiesisku rīcību (mantas bojāšana, zādzība u.tml.).

Gadījumā, ja kaimiņa veiktā personas datu apstrāde ietilpst Regulas tvērumā, ikvienai personai, ja tā konstatē, ka tiek veikta prettiesiska viņas personas datu apstrāde, ir tiesības vērsties pie pārziņa (personas, kas veic videonovērošanu), lai saņemtu informāciju atbilstoši Regulas 15.pantā noteiktajam, kā arī ar lūgumu ievērot tās tiesības uz privātumu. Ja atbilde netiek saņemta vai personas tiesību aizskārums turpinās, tā var vērsties Inspekcijā ar oficiālu sūdzību, attiecīgi pievienojot pierādījumus (piemēram, fotoattēlus, ka tiek filmēta arī publiskā teritorija).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Paredz mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formulu un nosacījumus

Fotot: kenteegardin, www.SeniorLiving.Org

Līdz ar 2021. gada 1. janvāri plānots mainīt vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formulu, turpmāk tajā ņemot vērā nevis 12 mēnešu periodu, bet gan nepārtrauktu 36 mēnešu periodu, kurā personai bija lielākā  apdrošināšanas iemaksu algas summa pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienas. Līdz ar to Ministru kabinets pieņēmis izmaiņas 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība”.

Grozījumi nosaka gan to, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķināšanai jāņem vērā jaunais 36 mēnešu periods, gan arī vairākas citas aprēķina nianses. Piemēram, grozījumi paredz, ka šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tie pilnie mēneši, kuros persona nav saņēmusi algu, ja tai bijusi pārejoša darba nespēja, tā atradusies grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna tēvam piešķirtā atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu. Tāpat aprēķinā netiks ņemti vērā arī tie pilnie mēneši, kuros darbinieks saņēma dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu. Tādējādi, kā solīts grozījumu anotācijā, “personai par šiem dzīves periodiem netiek samazināts atlīdzības apmērs.”

Savukārt citos gadījumos, kad persona noteiktu laika periodu nav saņēmusi algu (piemēram, bijusi bez darba, bijusi bezalgas atvaļinājumā un tamlīdzīgi), grozījumi paredz mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteikt 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums). “Tādējādi personai, kurai minēto iemeslu dēļ šajos mēnešos nav bijusi apdrošināšanas iemaksu alga tiek nodrošināts zināms atvietojums,” rakstīts grozījumu anotācijā.

Vēl viena situācija – ja personai alga maksāta par nepilnu mēnesi, tā tiks uzskatīta par pilna mēneša algu, ņemot vērā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā.

Vienlaikus grozījumi nosaka arī to, ka aprēķinātā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nevar būt mazāka par 40 procentiem no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Jaunā, ar grozījumiem noteiktā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina formula ir šāda:

Vm = (A1+ A2 + .. + A36) : B, kur

Vm – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

A1, A2… – apdrošināšanas iemaksu algas summa 36 mēnešu perioda attiecīgajā kalendārajā mēnesī, izņemot piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, ko darba devējs saskaņā ar darba koplīgumā vai darba līgumā noteikto personai izmaksājis attaisnoto periodu laikā;

B – mēneši, kuros persona ir reģistrēta kā sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, kā arī mēneši, kuros apdrošināšanas iemaksu alga noteikta 40 procentu apmērā no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums), izņemot tos pilnos kalendāros mēnešus, kuros personai ir bijuši attaisnotie periodi

Grozījumos noteiktas arī dažas citas lietas. Piemēram, tie paredz, ka jaunietim vecumā no 18 līdz 24 gadiem piešķir un turpina izmaksāt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ja viņš apgūst likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” atzīto izglītību (to jāapliecina Izglītības un zinātnes ministrijas elektroniski sniegtai informācijai vai personas iesniegtai ārvalsts izglītības iestādes izziņai, ja izglītību apgūst ārvalsts izglītības iestādē).

Tāpat grozījumi nosaka, ka atlīdzināmajos ceļa izdevumos par ārstniecības iestādes apmeklējumu tiek iekļauts arī taksometra brauciens, jo atzīts, ka ir situācijas, kurās tas ir visizdevīgākais transporta veids.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Līdz 1. jūnijam jāsniedz informācija par neatmaksātajiem vairāk par 15 000 EUR lieliem aizdevumiem fiziskām personām

Atgādinām, ka līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir jāiesniedz informācija par taksācijas gadā (2019. gadā) izsniegtajiem/saņemtajiem aizdevumiem no viena aizdevēja:

  • kuru apmērs pārsniedz 15 000 eiro;
  • kuru apmērs (to kopsumma) kopā ar papildus izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 eiro;
  • kas izsniegti/saņemti papildu aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 eiro.

To noteic Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 1.1pielikums.

Veidlapa: Informācija par aizdevumu fiziskajai personai

Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), kuru tā neņem saimnieciskās darbības ietvaros un kas nav atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.

Aizņēmumi nav jādeklarē šādos gadījumos

Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos:

  • ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē – vecākiem, bērniem, mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, mazmazbērniem, vecvecākiem, brāļu un māsu bērniem u.tml.;
  • ja aizdevējs ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Kam un kādos gadījumos jāmaksā IIN

Atbildīgā persona par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu tiek noteikta, ņemot vērā, vai aizdevuma līgums atbilst likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem.

Ja aizdevumu ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas:

  • aizdevuma līgums ir noslēgts rakstiski;
  • aizdevums tiek izsniegts bezskaidras naudas veidā un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas veidā;
  • aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus;
  • aizdevējam nav nodokļu parādu aizdevuma izsniegšanas dienā, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteiktās samaksas dienas;
  • maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz reizinājumu, kas iegūts 30 % no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60. Ja aizdevuma ņēmējs – īpašnieks (dalībnieks, biedrs) – negūst ienākumus no aizdevēja, maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);
  • visu fiziskajām personām sniegto aizdevumu summa nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).

Ja aizdevuma līgums atbilst noteiktajiem kritērijiem, tomēr aizdevums netiek atmaksāts, par IIN nomaksu ir atbildīgs aizdevuma ņēmējs – fiziskā persona. Aizdevuma ņēmējs maksā IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Savukārt, ja aizdevuma līgums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, par IIN nomaksu ir atbildīgs aizdevējs. Aizdevējs IIN aprēķinā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina ienākumam pēc nodokļa nomaksas un aprēķināto nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma gūšanas (izmaksas) mēnesim sekojošā mēneša 5.datumam.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Plāno Komerclikumā noteikt, ka kapitāla daļas varētu iegūt arī SIA darbinieki

Foto: David McEachan, Pexels

Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, plānots, ka arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 26.maijā, pirmajā lasījumā atbalstītie Komerclikuma grozījumi.

Patlaban komerctiesību regulējums paredz iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai akciju sabiedrībām, tomēr attiecībā uz jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nav paredzēts, teikts likumprojekta anotācijā.

Kapitāla daļu pirkuma tiesības ir darbinieka tiesības iegūt uzņēmuma daļas un pēc noteikta laika izmantot šīs tiesības, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla daļu tā brīža patiesās vērtības. Darbinieks iegūst iespēju realizēt daļas un iegūt kapitāla pieaugumu gadījumā, ja uzņēmuma vērtība ir pieaugusi. Īpaši svarīgi tas ir jaundibinātiem (parasti tehnoloģiju) uzņēmumiem, kuru vērtība tā sākotnējos darbības gados ir grūti nosakāma. Kopumā šie grozījumi veicinās jaunuzņēmumu rašanos un attīstību, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovāciju sistēmas attīstību, anotācijā uzsvēruši likumprojekta autori.

Likuma grozījumi cita starpā paredz papildināt izņēmumus attiecībā uz SIA daļu iegūšanu, nosakot, ka uzņēmums nedrīkst iegūt savas daļas, izņemot gadījumus, kad tas šīs daļas iegūst, lai piešķirtu tās darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem. Vienlaikus paredzēta virkne saistīto grozījumu, kas nostiprinātu uzņēmumu daļu kategorijām attiecināmās tiesības, piešķiršanas un atsavināšanas kārtību.

Tāpat komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja saistītos likuma grozījumus “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām.

Tāpat ar atbalstītajiem grozījumiem plānots ieviest Komerclikumā dažādas daļu kategorijas, paredzot iespēju sabiedrībām (gan akciju sabiedrībām, gan sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) veidot dažādas daļu kategorijas, norādot tiesības, kuras izriet no katras daļu kategorijas, katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību, kas noteiktas statūtos. Turklāt tiek noteikts, ka daļas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par vienu centu un visām vienas kategorijas daļām ir vienāda nominālvērtība. Vienlaikus Komerclikumā tiek veikti ar minēto priekšlikumu saistīti grozījumi, kas nostiprina uz daļu kategorijām attiecināmās tiesības, piešķiršanas un atsavināšanas kārtību, kā arī citus ierobežojumus.

Lai grozījumi Komerclikumā un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Plānots izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā

fondi
Foto: Wikimedia commons

Ceturtdien, 21. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts “Segto obligāciju likums”, kas paredz izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību.

Likumprojekts nosaka segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un nodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību. Šobrīd šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, jo Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā bija 2011. gadā. Hipotekāro ķīlu zīmju likumā iztrūkst vairāki būtiski elementi, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasības, regulējums pārrobežu darījumiem, tai skaitā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējums par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasības informācijai ieguldītājiem un citi nosacījumi.

2017. gada 6. novembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas parakstīja sadarbības memorandu par reģionālā kapitāla tirgus izveidi Baltijā. Baltijas segto obligāciju ietvars tiek veidots, harmonizējot nacionālo normatīvo regulējumu starp trim valstīm un saskaņojot būtiskākos elementus, lai būtu iespējams seguma portfelī apvienot banku aktīvus no trim valstīm.  Ņemot vērā lielo grozījumu apjomu, kas būtu jāveic, ieviešot Direktīvas 2019/2162 prasības, tika secināts, ka jauna likumprojekta izstrāde būtu pamatotāka, nodrošinot vieglāk uztveramu likumprojekta tekstu un ieviešot visas prasības.

Segtās obligācijas ir vērtspapīru veids, ko emitē kredītiestādes un kas ir nodrošinātas ar norobežotu aktīvu kopumu (tradicionāli ar nekustamā īpašuma aktīviem), uz ko segto obligāciju ieguldītājiem ir prasījuma tiesības. Divkāršo segumu – prasījumu pret emitentu un pret seguma aktīvu portfeli sauc par “divējāda regresa tiesību” mehānismu, un tas nodrošina vērtspapīriem augstu drošību un likviditāti. Segtās obligācijas ir nozīmīgs un efektīvs ilgtermiņa finansējuma avots Eiropas bankām. Segtās obligācijas veicina hipotekāro kredītu un publiskā sektora aizdevumu finansējumu, tādējādi atbalstot aizdevumus plašākā nozīmē.

Likumprojektu vēl skatīs Ministru kabinets un Saeima.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vai par aizdevuma norakstīšanu jāmaksā UIN?

Foto: Unsplash

Vai aizdevuma pamatsummas samazināšana vai pilnīga norakstīšana rada nodokļu sekas – pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli par samazināto kredīta summu? Vai šāds darījums jāatspoguļo UIN deklarācijā?

Kā skaidro zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča, šajā gadījumā nav būtiski tas, kādos apstākļos aizdevums izveidojies. “Kādā brīdī tiek panākta vienošanās ar kreditoriem, ka aizdevumi tiks samazināti vai norakstīti (tas var notikt, piemēram, tiesiskās aizsardzības situācijā). Ja firma šos aizdevumus noraksta, kādam jābūt grāmatojumam? Grāmatojumā tie tiks ierakstīti attiecīgā pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā kā citi ieņēmumi, jo pēc būtības tie tādi ir. Uz jautājumu – vai jāmaksā nodoklis, atbilde ir – nē, jo ienākums jau ir iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā kā ieņēmums, kas bilancē parādīsies kā nesadalītā peļņa. Tā savukārt tiks aplikta ar nodokli pie peļņas sadales – tātad reiz nodoklis jāmaksā būs, taču ne šobrīd,” pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu, apliecina eksperte, piebilstot, ka šajā ziņā jāatceras, ka Komerclikums paredz, ka dividendes var neizmaksāt līdz desmit gadu ilgam laika periodam – pēc tam tās pāriet komercsabiedrības īpašumā.

Savukārt, ja šī peļņa (kas gūta, kreditoriem pilnībā vai daļēji atsakoties no saviem prasījumiem), tiks izlietota iepriekšējo gadu laikā radušos zaudējumu segšanai, tad neatkarīgi no kreditoru jurisdikcijas un aizdevuma norakstīšanas vai samazināšanas pamatojuma, darījuma rezultātā ar UIN apliekama bāze un nodokļa saistības neveidosies. Turklāt, tā kā neveidosies ar UIN apliekams objekts, darījums arī nebūs jāatspoguļo attiecīgā taksācijas perioda UIN deklarācijā.

Neldas Janovičas semināra “Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats” videoierakstu iespējams iegādāties šeit.

Par UIN deklarācijām lasiet arī:

Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās UIN deklarācijas iesniegšanai

Vai aizdevums meitas uzņēmumam ir apliekams ar UIN?

Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem

Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas pašnodarbinātajiem
Foto: © SHOTPRIME STUDIO – stock.adobe.com
Inguna Leibus
Inguna Leibus, Dr.oec.,
LLU ESAF profesore,
Finanšu un grāmatvedības institūta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Jau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», jo daudzas normas izriet no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk norādīti pašnodarbināto biežāk uzdotie jautājumi, uz kuriem nepieciešamas skaidras un nepārprotamas atbildes.

Pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšana

Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu samazina par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par iepriekšējo periodu (vienkāršā ieraksta grāmatvedībā), vai par aprēķināto maksājumu (divkāršā ieraksta grāmatvedībā)? 

Nevienā normatīvajā aktā nav norādes par to, ka šos maksājumus nedrīkstētu iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Tieši pretēji — MK noteikumi Nr. 188 nosaka, ka par sevi veiktās iemaksas ir izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, kas iekļaujami izdevumos pilnā apmērā jeb attiecībā uz šiem izdevumiem netiek piemērots IIN likumā noteiktais ierobežojums 80% apmērā (20.19.2. un 20.20.2. punkts). Savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 22. daļā noteikts, ka pašnodarbinātā ienākums ir ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nepiemērojot IIN aprēķināšanai noteikto saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanas ierobežojumu (80%). Tātad pašnodarbinātā VSAOI objektu aprēķina atbilstoši IIN likumam, izņemot normu par izdevumu ierobežojumu (tomēr starp abiem maksājumiem ir būtiskas atšķirības, sk. tabulu). Izdevumu ierobežojums (ne vairāk kā 80% no ieņēmumu apmēra) tiek attiecināts tikai uz IIN aprēķinu un tiek piemērots, aizpildot gada ienākumu deklarāciju. Arī IIN likuma 11. panta 3. daļas 13. punktā ir atrunāts, ka pie saimnieciskās darbības izdevumiem cita starpā pieskaitāmi arī Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā. 

Būtiskākās atšķirības starp pašnodarbinātā VSAOI un IIN aprēķināšanu*

RādītājsPašnodarbinātā VSAOIIIN no saimnieciskās darbības
(vispārējā kārtībā)
Likums«Par valsts sociālo apdrošināšanu»«Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»
MK noteikumi
Subjekti
  • zvērināts notārs,
  • zvērināts advokāts,
  • zvērināts revidents,
  • prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists,
  • cita fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,
  • zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors),
  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un
    kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem,
  • zvērināts tiesu izpildītājs,
  • individuālais komersants
  • fiziska persona,
    kas reģistrējusi saimniecisko
    darbību VID,
  • individuālais komersants, 
  • ZS, ZvS, IU
    īpašnieks,
    kas nav
    UIN maksātājs
Izņēmumi (personas, kurām maksājums nav jāaprēķina)Vecuma (t.sk. priekšlaicīgi) pensionāri, I, II grupas invalīdi, kas gūst ienākumu no:

ZS, ZvS, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā
paša saražotās produkcijas, sava nekustamā īpašuma

Ja izvēlēts kāds no vienkāršotajiem nodokļu maksāšanas režīmiem
ObjektsBrīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas:

  • aprēķināti saskaņā ar IIN likumu, nepiemērojot izdevumu ierobežojumu (80%);
  • nav mazāki par minimālo darba samaksu. 

5% maksājumam — faktisko ienākumu un brīvi izvēlēto iemaksu objektu starpība

Ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar IIN likuma 11. vai 11.1 pantu
Saimnieciskās darbības izdevumos neiekļaujAtbilstoši VID metodiskajā materiālā «Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas» dotajam 7. piemēram — pašnodarbinātā VSAOIIIN un tā avansa maksājumus budžetā.

Pašnodarbinātā VSAOI, kas sākotnēji tiek iekļauts izdevumos, bet gada ienākumu deklarācijā tiek «pārnests» uz attaisnotajiem izdevumiem.

Izdevumiem ir noteikts apmēra ierobežojums — 80% no ieņēmumiem, izņemot pirmos divus un pēdējo darbības gadu

Neapliekamie ienākumiValsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas) un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai
  • Ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai parka vīngliemeža ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā; 
  • līdz 2023. gadam saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas)
Likme
  • Vispārējā 31,15% (pensijas vecumā 30,34%, ienākumam no paša nekustamā īpašuma apsaimniekošanas 27,27%) — jāmaksā, ja ienākums mēnesī ≥ minimālo objektu (430 eiro), aprēķina vismaz no minimālā objekta; 
  • 5% pensiju apdrošināšanai — aprēķina par pārējo ienākumu,
    bet nemaksā par pirmajiem 50 eiro gadā.

Nemaksā par ienākumu > 62 800 eiro gadā

Ienākumam, kas gadā:

  • ≤ 20 004 eiro — 20%
  • 20 004 eiro — 62 800 eiro — 23% 
  • > 62 800 eiro — 31,4%
Taksācijas periodsMēnesis; 

kalendāra gads — 5% maksājumam par ienākumiem no lauksaimniecības

Kalendāra gads
Nodokļu pārskatiZiņojums par pašnodarbinātā … VSAOIGada ienākumu deklarācija 
Pārskatu termiņi1 x ceturksnī līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Neiesniedz, ja par to ceturksni nav jāmaksā

1 x gadā. 

Pēctaksācijas gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam,
ja ienākumi > 62 800 eiro gadā,
tad no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam

Maksāšanas termiņi15.04., 15.07., 15.10., 15.01.Līdz nākamā gada 16.06. (16.07., ja ienākumi > 62 800 eiro gadā);
var maksāt 3 mēnešu laikā, ja IIN > 640 eiro
Avansa maksājumiNav15.03., 15.06., 15.08., 15.11.

2020. gadā nav jāmaksā, bet 2021. g. 15. marta maksājums nav atcelts!

Iemaksas nodrošinaŠādus apdrošināšanas veidus: 

  • pensiju;
  • maternitātes un slimību;
  • invaliditātes;
  • vecāku;
  • veselības. 

Apdrošināšana ir tikai tad, ja veic iemaksas (vispārējā gadījumā 31,15%)
un tikai par tiem mēnešiem, par kuriem veiktas iemaksas.

5% maksājums nodrošina tikai pensiju apdrošināšanu

80% no iemaksātā IIN tiek pārdalīts pašvaldības budžetam atbilstoši maksātāja deklarētajai dzīvesvietai;
20% paliek valsts budžetā

* Tabulā nav iekļauti autoratlīdzības saņēmēji, jo viņu nodokļu maksājumi atšķiras no citiem pašnodarbinātajiem.

Tomēr iekļaut VSAOI objekta aprēķinā par iepriekšējo periodu veiktās pašnodarbinātā VSAOI dažkārt ir tehniski ļoti sarežģīti, piemēram, lauksaimniekam aprēķinot 5% iemaksas par gada ienākumu vai divkāršā ieraksta grāmatvedībā, lietojot uzkrāšanas principu, jo, iekļaujot aprēķinātās iemaksas izdevumos, samazinās objekts, no kura iemaksas jārēķina, līdz ar to samazinās arī iemaksu summa! Turklāt arī pēc ekonomiskās būtības šāds aprēķins nav korekts, līdzīgi kā, aprēķinot IIN par ienākumiem no saimnieciskās darbības, netiek ņemti vērā IIN maksājumi par iepriekšējo periodu. Par to jau rakstīju vairākās publikācijās 2018. gada sākumā. 

Šis jautājums ilgstoši netika skaidrots arī VID metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Tikai šā gada marta beigās VID metodiskais materiāls tika papildināts ar 7. piemēru, kurā skaidri un nepārprotami parādīts, ka, aprēķinot VSAOI objektu, pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas maksājumus par sevi izdevumos nedrīkst iekļaut. Kā arī šā gada sākumā VID mājaslapā tika publicēta kādam pašnodarbinātajam 8.08.2019. sniegta uzziņa. Tajā norādīts, ka “valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut saimnieciskās darbības ieņēmumu–izdevumu žurnālā mēnesī, kurā šis maksājums tiek veikts valsts budžetā”, bet “netiek atskaitītas, nosakot gada/mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, no kura veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas“. Tā kā VID metodiskajiem materiāliem nav juridiska spēka, tad nepieciešams attiecīgi precizēt VSA likumu, lai regulējums ir viennozīmīgs un nemaldinātu nodokļu maksātājus.

Vai pašnodarbinātā VSAOI drīkst maksāt arī tad, ja ienākums mēnesī ir mazāks par minimālo iemaksu objektu?

Arvien vairāk pašnodarbināto saprot sociālās apdrošināšanas būtību un nepieciešamību, tāpēc vēlas sevi apdrošināt, regulāri veicot iemaksas no minimālā iemaksu objekta, kas ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, neskatoties uz to, vai konkrētajā mēnesī ir bijusi peļņa vai zaudējumi. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 2. daļā noteikts, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Likumā nepieciešams precizēt, vai brīvi izraudzīti ienākumi nozīmē tikai to, ka VSAOI drīkst neaprēķināt no visiem ienākumiem, ja tie pārsniedz minimālo summu (430 eiro) jeb arī mazāku ienākumu gadījumā pašnodarbinātais var izvēlēties maksāt brīvprātīgi iemaksas no minimālā objekta. Turklāt te arī iespējamas vairākas situācijas. 

Visbiežāk ir tā, ka ienākumi nav regulāri: kādu mēnesi ir peļņa, citu — zaudējumi, bet gada ienākumi kopā sasniedz minimālo iemaksu gada summu (430 x 12 = 5160 eiro). Šajos gadījumos problēmas nevarētu rasties, jo ienākumi ir pietiekami, lai veiktu iemaksas, turklāt tikai no gada ienākumu deklarācijas un pašnodarbinātā ziņojumiem VID šo nevar konstatēt. Otra situācija — gada ienākumi kopā nesasniedz minimālo iemaksu gada summu jeb ir mazāki par 5160 eiro, bet VSAOI ir maksāts regulāri par katru mēnesi. Vai šajā gadījumā likums ir pārkāpts? It sevišķi tad, ja gada rezultāts ir nevis peļņa, bet zaudējumi. Šādā gadījumā rodas jautājums — no kādiem līdzekļiem tiek veiktas iemaksas? Vai peļņa netiek slēpta, lai samazinātu IIN maksājumus? Tomēr, ņemot vērā izdevumu ierobežojumu 80% no ieņēmumiem, sākot ar 2018. gadu, šādi gadījumi, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumu apmēru, varētu būt retāk. Tomēr lauksaimniekiem šāda situācija veidojas bieži, jo peļņu jeb pozitīvu ienākumu no saimnieciskās darbības nodrošina subsīdijas, tātad līdzekļi ir pietiekoši, lai veiktu pašnodarbinātā VSAOI. Tomēr atbilstoši VSA likuma 14. panta 21.  daļai “pašnodarbinātā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai”.

Vai, aprēķinot pašnodarbinātā VSAOI objektu, jāņem vērā izdevumu precizēšana?

Kā raksta sākumā minēts, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka pašnodarbinātā ienākums ir ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pateikts ļoti skaidri, tomēr arī tas rada jautājumus par normas piemērošanu praksē, jo VSAOI un IIN aprēķiniem ir atšķirīgs taksācijas periods: VSAOI rēķina par katru mēnesi, bet IIN — par kalendāra gadu. IIN maksātājiem, kuri kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, gada laikā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā uzskaitītie izdevumi bieži nav vienādi ar gada ienākumu deklarācijā iekļautajiem izdevumiem, jo tie ir jāprecizē par neizlietotajiem krājumiem, nākamo periodu u.c. izdevumiem. Turklāt šī precizēšana var būtiski mainīt izdevumu apmēru, jo IIN maksātājam atlikumā varētu būt arī ļoti vērtīgi krājumi, piemēram, tirgošanai paredzēti kustami vai nekustami īpašumi. Izdevumu precizēšanu veic vienu reizi gadā, pirms gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas. Aprēķinot VSAOI objektu par katru mēnesi, izdevumu precizēšana netiek ņemta vērā, izņemot pamatlīdzekļu nolietojumu, jo to var vienkārši aprēķināt katram mēnesim. Līdz ar to VSAOI objekta gada summa var būtiski atšķirties no gada ienākumu deklarācijā uzrādīto ienākumu summas, tādējādi netiek nodrošināta sākumā minētā likuma norma. Vienīgi lauksaimniekiem ir vienkārši izpildīt iepriekš minēto normu, jo viņi 5% maksājumu pensijas apdrošināšanai rēķina tikai gada griezumā un iemaksas veic līdz nākamā gada 15. aprīlim, kad jau ir iespējams veikt izdevumu precizēšanu par iepriekšējo kalendāra gadu. 

Paliek neatbildēts jautājums — kā rīkoties pārējiem pašnodarbinātajiem, kuri visas VSAOI aprēķina par katru mēnesi? Varbūt būtu racionāli visiem pašnodarbinātajiem ieviest 5% maksājumu reizi gadā pēc tam, kad ir aprēķināti gada ienākumi? Tas nodrošinātu taisnīgu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināšanu arī citiem pašnodarbinātajiem, jo ne tikai lauksaimniekiem var būt sezonāli ienākumi, kas bija būtiskākais arguments, lai panāktu šādu izņēmuma kārtību. Arī citās nozarēs var būt tā, ka vairākus mēnešus ir tikai izdevumi, bet ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir vien dažus mēnešus gadā. Spēkā esošās normas nedod iespēju iepriekšējos mēnešos gūtos zaudējumus iekļaut VSAOI objekta aprēķinā, tāpēc bieži pašnodarbinātajiem jāmaksā VSAOI no lielākas summas nekā faktiski gūtie ienākumi. Protams, 5% maksājums vienu reizi gadā dažkārt varētu radīt arī grūtības, jo daudziem pašnodarbinātajiem ir vienkāršāk samaksāt nelielu summu reizi ceturksnī, nevis lielāku — reizi gadā, bet arī šo varētu risināt. 

Vai pašnodarbinātais lauksaimnieks drīkst maksāt 5% pensiju apdrošināšanai arī tad, ja ienākumus jeb peļņu nodrošina subsīdijas?

Daudziem mazajiem lauksaimniekiem šis ir ļoti aktuāls jautājums, jo diemžēl lielākā daļa peļņu gūst, tieši pateicoties subsīdijām, bet, kā norādīts iepriekš, aprēķinot VSAOI objektu, tās tiek atskaitītas no ienākumiem. Tas nozīmē, ka liela daļa lauksaimnieku, pat gribēdami sevi apdrošināt, nav tiesīgi veikt iemaksas. Turklāt pēc spēkā esošās kārtības lauksaimniekiem 5% maksājums ir ļoti izdevīgs, jo viņi to aprēķina un maksā vienu reizi gadā, bet apdrošinājumu pensijām iegūst par visu gadu. Protams, ja veiktās iemaksas ir mazas, arī uzkrājums pensijām ir niecīgs, bet galvenais ieguvums ir tas, ka apdrošināšanas stāžs palielinās par 12 mēnešiem.

Vai lauksaimnieks iemaksas 5% pensiju apdrošināšanai drīkst aprēķināt par katru mēnesi, nevis gadu kopumā?

Šāds jautājums visbiežāk rodas tad, ja tiek gūti ienākumi ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no citiem darbības veidiem. Šādā gadījumā VSAOI objekta aprēķins kļūst sarežģīts, jo tikai par ienākumu no lauksaimniecības 5% drīkst rēķināt gada griezumā. Piemēram, ja kādu mēnesi ienākumi no lauksaimniecības ir 200 eiro, bet no citas darbības 500 eiro, tad ir jāaprēķina VSAOI 32,15% no 430 eiro un 5% no 70 eiro (500 – 430). Savukārt, ja ienākumi no lauksaimniecības ir 500 eiro, bet no citas darbības 200 eiro, tad ir jāaprēķina VSAOI 32,15% no 430 eiro, bet 5% maksājumu nerēķina, jo pārsniegumu virs minimālā objekta veido ienākumi no lauksaimniecības. Tāpēc šādos gadījumos vienkāršāk būtu VSAOI aprēķinu veikt par katru mēnesi. Turklāt ir nepieciešams saskaņot atšķirīgo regulējumu, kas tiek uzskatīts par ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas. Pašlaik ir būtiskas atšķirības starp dažādiem normatīvajiem aktiem.

Ko uzskata par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas?

IIN likuma 9. panta 3.1 daļā noteikts, ka “lauksaimnieciskā ražošana ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana. Par maksātāja saimniecības lauksaimnieciskās ražošanas produkciju šā likuma izpratnē uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrādātā) veidā vai pēc pirmapstrādes. Maksātāja saimniecībā pārdošanai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā.” Savukārt no MK noteikumu Nr. 188 20.19.1 punkta un VID metodiskajiem materiāliem “Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā” izriet, ka pie ieņēmumiem no lauksaimniecības pieskaita arī ieņēmumus no lietotas lauksaimniecības tehnikas pārdošanas. Atbilstoši tam, kā ieņēmumi ir uzskaitīti saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā, tos parāda arī gada ienākumu deklarācijā. 

Tātad, kārtojot uzskaiti atbilstoši MK noteikumiem un VID ieteikumiem, ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas ietver arī ieņēmumus no lietotas lauksaimniecības tehnikas pārdošanas, bet vai tas atbilst citām lauksaimniekiem būtiskām normām? Atbilstoši gada ienākumu deklarācijām ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiek uzskaitīti atsevišķi ne tikai tādēļ, lai aprēķinātu ar IIN neapliekamo ienākumu 3000 eiro apmērā, bet arī lai saņemtu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta 1. daļas 6. punkts), atvieglojumu transportlīdzekļu nodokļa maksāšanai (šī paša likuma 7. panta 4.1 daļa), lai iegādātos dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli (MK 14.04.2015. noteikumu Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” 8.1. punkts) un piešķirot dažādus atbalsta maksājumus jeb subsīdijas. 

Vai visi lauksaimnieki, kas ir pensijas vecumā vai I un II grupas invalīdi, drīkst nemaksāt pašnodarbinātā VSAOI?

Jautājums rodas tad, ja lauksaimnieks gūst papildu ienākumus, piemēram, tiek sniegts tehnikas pakalpojums, dažkārt pat nelielos apmēros, salīdzinot ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, bet atbilstoši IIN likumam tas ir jāatzīst par ienākumiem no citas saimnieciskās darbības. Savukārt likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta 2. daļā noteikts, ka VSAOI nemaksā par “ienākumu, kuru fiziskā persona, kas minēta šā likuma 6. panta septītajā un vienpadsmitajā (..) daļā, gūst no zemnieku (zvejnieku) saimniecības, (..) personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā pašas saražotās produkcijas”. Likuma 6. panta 7. daļā noteikts: “Zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir personas ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.” Savukārt šī panta 11. daļā noteiks: “Fiziskā persona, kura (..) gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti (..), nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.” Tātad no šī regulējuma izriet, ka, pat gūstot nelielus ienākumus (vairāk nekā 430 eiro mēnesī vai 5% maksājumu aprēķinam vairāk nekā 50 eiro gadā) no citas saimnieciskās darbības, lauksaimniekam ir jāmaksā pašnodarbinātā VSAOI. Tomēr no vairākos pantos izkaisītā regulējuma nav skaidrības — vai atbrīvojums attiecas uz visiem ZS īpašniekiem, bet tiem, kas savu saimniecisko darbību reģistrējuši VID, ir atbrīvojums tikai ienākumiem no pašu ražotas lauksaimnieciskās produkcijas, vai visiem atbrīvojums ir tikai tam ienākumam, kas ir gūts no lauksaimnieciskās ražošanas. Turklāt nez vai ir kādi reģistri, kuros tiek reģistrētas personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības, droši vien to vajadzētu aizvietot ar vārdiem — fiziska persona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību VID un gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana

Kāpēc pašnodarbinātā VSAOI gada laikā jāuzskaita pie izdevumiem, kas atzīstami pilnā apmērā, bet gada ienākumu deklarācijā tie tiek «pārnesti» pie attaisnotajiem izdevumiem?

Šī kārtība izriet no IIN likuma 10. panta, kurā ir pateikts, kas ir IIN maksātāja attaisnotie izdevumi. Pie tiem pieskaita arī pašnodarbinātā VSAOI, un atbilstoši šī panta 1. daļai “pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti (..) valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi”. Tātad faktiski daudzus gadus bija ieviesusies kārtība, kas neatbilda likuma burtam, jo atbilstoši MK noteikumiem Nr. 188 un nu jau spēku zaudējušajiem MK 21.08.2012. noteikumiem Nr. 568 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” arī pirms 2018. gada grozījumiem pašnodarbinātā VSAOI uzskaitē vispirms iekļāva saimnieciskās darbības izdevumos, bet, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, no izdevumiem “pārcēla” uz attaisnotajiem izdevumiem. 

Manuprāt, tā ir kļuvusi par pašu netaisnīgāko normu pašnodarbinātajiem, kas īpaši aktuāla kļūst pēc VID viedokļa publicēšanas par to, ka pašnodarbinātā VSAOI nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos! Kā minēts raksta sākumā, MK noteikumi Nr. 188 nosaka, ka pašnodarbinātā veiktās iemaksas ir izdevumi, kas iekļaujami izdevumos pilnā apmērā jeb attiecībā uz šiem izdevumiem netiek piemērots IIN likumā noteiktais ierobežojums 80% apmērā. Veicot izdevumu precizēšanu (piemērs VID metodiskā materiāla “Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā” 7. pielikumā), gada laikā samaksātās pašnodarbinātā VSAOI tiek aizstātas ar tām iemaksām, kas ir par taksācijas gadu aprēķinātas. Šī summa joprojām arī atbilstoši jaunajiem MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” tiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumu sastāvā gada ienākumu deklarācijā. Tātad IIN aprēķinā pašnodarbinātā VSAOI aizņem daļu no izdevumiem atvēlētās normas, jo šie izdevumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pilnā vai daļējā apmērā atskaitāmie izdevumi, tiek iekļauti deklarācijas D3 pielikuma attiecīgi 2. vai 12. rindā. Ja pat tie tiek atskaitīti pilnā apmērā, tie samazina summu, par kādu var atzīt pārējos izdevumus. Faktiski šīs normas dēļ proporcionāli samazinās iespēja atzīt izdevumus par saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izejvielām, materiāliem un precēm.

Kāda ietekme uz IIN aprēķinu ir izdevumu dalījumam: «iekļaujami pilnā apmērā» un «iekļaujami ierobežotā apmērā»?

Sākot ar 2018. gadu, šādi jāgrupē visi izdevumi, lai varētu izpildīt IIN likuma 11. pantā noteiktos ierobežojumus. Panta 3.1 daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet 3.2 daļā noteikti daži izdevumu veidi (darba samaksa un ar to saistītie nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojums un kompensācijas īrniekiem), kuriem šo ierobežojumu nepiemēro. Ierobežojums nav jāaprēķina, aizpildot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, tur izdevumus rāda pilnā apmērā. Izdevumu ierobežojumu piemēro, tikai aizpildot gada ienākumu deklarāciju. Vispirms atzīst izdevumus, kas ir iekļaujami pilnā apmērā, un, ja to ir mazāk par 80% no kopējiem ieņēmumiem, tad — pārējos izdevumus, nepārsniedzot noteikto normu. Te jāņem talkā matemātikas zināšanas un jāsaprot, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības jeb ir vienalga, kurus izdevumus atzīst pirmos, kopā tie nedrīkst pārsniegt 80%. Faktiski ieguvums no šādas izdevumu dalīšanas varētu būt ļoti nelielam skaitam IIN maksātāju, t.i., tiem, kuriem pilnā apmērā atzīstamie izdevumi ir vairāk nekā 80% no ieņēmumiem! Domāju, ka tādi ir tikai daži, bet diemžēl izdevumu uzskaite šīs normas dēļ, kas faktiski lielākajai daļai IIN maksātāju nedod nekādu nodokļu samazinājumu, ir pamatīgi sarežģījusi grāmatvedību un gada ienākumu deklarācijas, it īpaši pielikuma D31, aizpildīšanu.

Kāpēc vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešama proporcionāli sadalāmo izdevumu uzskaite, kas padara sarežģītāku saimnieciskās darbības uzskaiti?

Šis jautājums ir aktuāls tikai tiem lauksaimniekiem, kuri paralēli gūst ienākumus arī no citas saimnieciskās darbības. Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla 21. aile “Proporcionāli sadalāmie izdevumi” sevišķi jauc galvu pašnodarbinātajam, kas pats veic saimnieciskās darbības uzskaiti. Ailē uzskaita tos izdevumus, kas attiecas uz visu saimniecisko darbību kopumā, t.i., gan uz lauksaimniecību, gan citiem darbības veidiem, piemēram, tie ir izdevumi biroja uzturēšanai, bankas vai sakaru pakalpojumiem. Dati šajā ailē nepieciešami tikai tādēļ, lai gada griezumā šos izdevumus varētu precīzi sadalīt starp lauksaimniecības un pārējiem izdevumiem. Savukārt tas nepieciešams, lai atbilstoši IIN likuma 9. panta 1. daļas 1. punktam lauksaimniecības ienākumam varētu piemērot neapliekamos ienākumus 3000 eiro apmērā. Domāju, ka šīs IIN likuma normas piemērošanu varētu atvieglot, vienkāršā ieraksta grāmatvedībā ļaujot, tāpat kā tas jau šobrīd ir divkāršā ieraksta grāmatvedībā, visus saimnieciskās darbības izdevumus uzskaitīt kopā un tikai gada beigās tos sadalīt starp lauksaimniecību un citu darbību proporcionāli attiecīgo ieņēmumu īpatsvaram. Īpaši aktuāli tas ir kopš 2018. gada, kad saimnieciskās darbības izdevumu uzskaite pēc dažādām pazīmēm jāgrupē 6 ailēs iepriekšējo 3 aiļu vietā, turklāt dažkārt visām ailēm vēl jāveic izdevumu precizēšana. 

Uzskaitījumu ar normām, kuras būtu nepieciešams sakārtot, varētu turpināt, bet domāju, ka te uzskaitītais jau pietiekoši apliecina regulējuma nepilnības. Par vairākiem no šeit minētajiem jautājumiem autorei bija ilgāka sarakste ar VID. Pēdējā 26.03.2020. vēstulē VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Marija Radzjušonoka norāda: “Informējam, ka šobrīd gatavojam priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem ar mērķi skaidrāk definēt, ka pašnodarbinātā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav ieskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos. Tādējādi ar šādiem grozījumiem tiks novērstas neskaidrības ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteikšanu, kā arī netaisnība ar pilnā un daļējā apmērā atskaitāmo saimnieciskās darbības izdevumu piemērošanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā.” Šāda atbilde rosina cerēt, ka pašnodarbināto saimnieciskās darbības regulējums tiks pilnveidots un jau 2020. gada ienākumu deklarācijās IIN aprēķins būs ja ne vienkāršāks, tad vismaz taisnīgāks.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Plāno atļaut ekspluatācijas nodokli par kravas auto uz laiku maksāt 50% apmērā

Photo credit: Sir Hectimere via Visual hunt / CC BY

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien, 25.maijā, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā par steidzamiem atzītos grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas cita starpā paredz iespēju par 50 procentiem samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli kravas automašīnām.

Saskaņā ar Budžeta komisijā atbalstīto priekšlikumu nepilnu nodokļa maksājumu par 2020.gadu varēs maksāt par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs trim tonnām un to piekabēm un puspiekabēm.

Nodokļa samaksas atvieglojumu kravas auto plānots piemērot Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un vēl sešus mēnešus pēc tam.

Paredzēts arī, ka atlikto nodokļa maksājumu varēs samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējo ekspluatācijas nodokļa maksājumu.

Izmaiņas likumā par atbalstu kravu pārvadātājiem rosinātas, lai ārkārtējās situācijas laikā atvieglotu nodokļu slogu, kā arī mazinātu pārvadājumu apjoma samazinājumu un iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku. Šāds atvieglojums ļautu Latvijas autopārvadātājiem nezaudēt konkurētspēju attiecībā pret kaimiņvalstu autopārvadātājiem, kā arī saglabāt savu vietu tirgū, pauž priekšlikuma autori Satiksmes ministrijā.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, otrajā – galīgajā – lasījumā par tiem vēl jālemj Saeimai.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Piedalieties aptaujā par Šķīrējtiesu likuma efektivitāti!

Foto: Visualhunt.com

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu veic izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā, novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. Izvērtējuma ietvaros Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, kuras mērķis ir noskaidrot šķīrējtiesu klientu viedokli par šķīrējtiesu darba kvalitāti.

Aicinām tos, kuriem pēdējo divu gadu laikā bija pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, līdz 5. jūnijam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes.

SĀKT APTAUJU

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai

Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai
Foto: Freepik
Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves.

Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informāciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un būtiski grozījumi (MK noteikumi Nr. 205), kas stājās spēkā 2020. gada 10. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī.

Iepriekšējo noteikumu Nr. 165 8. punkts tagad sadalīts divos apakšpunktos: bijušais attiecināts uz “darbiniekiem” (8.1.), bet jaunais (8.2.) — uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem.

Dīkstāves pabalstu nosaka:

8.1. darbiniekam — 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi;

8.2. mikrouzņēmuma darbiniekam — 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Ņemot vērā, ka darbinieki pirms krīzes varēja būt nodarbināti mazāku laiku, kā arī uzņēmumu darbība bijusi īsāka par sešiem mēnešiem, noteikumi papildināti ar: 8.1 un 8.2 daļu:

  • darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja deklarētos datus), 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (..), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi;
  • MUN maksātājiem, kuri darbību šajā statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, dīkstāves pabalstu, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja deklarētos datus), nosaka 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas MU par 2020. gada pirmo ceturksni (ceturkšņa deklarācijā), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

MK noteikumu Nr. 165 sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka valdes un padomes locekļiem dīkstāves pabalsts nepienākas (12.8 punkts). Tagad šī punkta teksts ir grozīts:

Pabalsts netiks piešķirts darba devēja valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs nodarbina kaut vienu darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem.

Savukārt 12.10 apakšpunktā ir svītrots aizliegums piešķirt dīkstāves pabalstu personām, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju.

Noteikumi Nr. 165 papildināti ar jaunu 17.1 punktu:

Darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru viņam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots IIN atvieglojums. Piemaksu piešķir un izmaksā VSAA par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. 

Atvieglojumu par bērnu vecumā līdz 24 gadiem vecāki tiesīgi piemērot, ja bērns šādā vecumā vēl turpina mācīties.

Grozīti arī MK noteikumi Nr. 179, kas noteica dīkstāves pabalstu piešķiršanu pašnodarbinātām personām (MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī).

Līdz ar to noteikumu 4. punktā precizēta krīzes skartās pašnodarbinātās personas definīcija:

Krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja vai ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, vai individuālais komersants, un dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību. 

Atsaucoties uz definīciju, precizēta MK noteikumu Nr. 179 6.4. apakšpunktā minētā VID sniedzamā informācija par zaudētajiem ieņēmumiem:

Apliecinājumu, ka attiecīgajā periodā pašnodarbinātā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību. Apliecinājumā norāda saņemto autortiesību atlīdzības apmēru.

Citādi izteikts 7.2 apakšpunkta algoritms dīkstāves pabalsta noteikšanai:

Pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā — 75% apmērā no attiecīgās personas vidējā VSAOI objekta apmēra pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Noteikumi Nr. 179 papildināti ar jaunu 7.3. apakšpunktu:

MUN maksātājam un pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā, kura dīkstāves laikā atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalstu nosaka 100% apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Kas jāzina Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem

Viens no labojumiem, kas vēl jāizsludina (patlaban tas ir tikai akceptēts projekts) un jānosaka stāšanās spēkā datums, ir likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” (likums) papildināšana ar 14.1 un 14.2 pantu.

14.1 pants nosaka darba devēja, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid–19 izraisītā krīze, tiesības samazināt (ne pienākums) darbiniekam Darba likuma (DL) 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. 

Atgādinu, ka dīkstāve darba devēja vainas dēļ (Covid–19 situācija uzskatāma par tādu) saskaņā ar DL 74. panta trešo daļu ir apmaksājama šādi:

Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, (..) viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, (..) viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Tas nozīmē, ka grāmatvedis vispirms nosaka atlīdzības summu (darba līgumā minētā alga) vai vidējo izpeļņu saskaņā ar vispārējo praksi (DL 75. pants) un ir tiesīgs izmaksāt 70% no tās.

NB! Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabā atlīdzību minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā1. 

Šādas tiesības būs piešķirtas darba devējam līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likuma grozījumi atsvabina darba devēju vēl no viena pienākuma, kas minēts DL 150. pantā: piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Tagad ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam darba devējs var piešķirt, neievērojot minēto Darba likuma noteikumu. Diez vai šāds piedāvājums darba devējam būtu izdevīgs: uz atvaļinājuma apmaksu nekādi samazinājumi nedz DL, nedz noteikumos, kas saistīti ar Covid–19 situāciju, nav attiecināmi.

Savukārt, ja darbinieks nepiekrīt atlīdzības samazinājumam (līdz 70%, bet ne mazāk par 430 eiro), tam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot DL noteikto termiņu (darba līguma uzteikšana rakstveidā vienu mēnesi iepriekš). Faktiski šāda situācija atgādina 101. panta 1. daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits), tādēļ darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu DL 112. pantā noteiktajā apmērā (mazākais pabalsts ir viena mēneša vidējā izpeļņa, ja darbinieks bija nodarbināts pie attiecīgā darba devēja līdz pieciem gadiem).

14.2 pants, kas papildina likumu, veltīts situācijām, kad uzņēmumā pastāv tā saucamā daļējā dīkstāve, jo ražošanas apjoma krituma dēļ darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Atgādinu, ka iepriekš izdotie normatīvie akti bija attiecināmi uz pilnīgu dīkstāvi.

Darba devējam būtu nopietni jāapsver nodarbinātās personas noslogojums, jo jaunais likuma pants nosaka pienākumu “jebkurā gadījumā” saglabāt darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Arī šī norma var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvājumam, tam ir tiesības uzteikt darba līgumu, nenostrādājot DL noteikto mēnesi, bet darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajā apmērā (sk. iepriekš).

Kas jāzina slimības un vecāku pabalsta saņēmējiem

Ir vērts pievērst uzmanību iepriekšējā gada laikā likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” vairākiem būtiskiem grozījumiem, kuru normas jau ir stājušās spēkā un dažas — stāsies spēkā no šā gada pirmā septembra. Tomēr sakarā ar ārkārtējo situāciju korekcijas bija jāveic arī šogad, papildinot likuma pārejas noteikumus. 

2020. gada 22. martā stājās spēkā pārejas noteikumu 41. punkts.

Ja darba ņēmējam līdz 2020. gada 30. jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sakarā ar to, ka darba ņēmējam ir izsniedzama darbnespējas B lapa, šo periodu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. No slimības pabalsta tiek ieturēts ienākuma nodoklis.

2020. gada 5. aprīlī stājās spēkā pārejas noteikumu 43. punkts.

Persona, kurai piešķirtā vecāku pabalsta periods (līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam) beidzas laikā, kad sakarā ar Covid–19 izsludināta ārkārtējā situācija, un kura ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedz viena gada vai pusotra gada vecumu. Šo vecāku pabalsta turpinājumu var izmaksāt par periodu no 2020. gada 12. marta līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, bet ne ilgāk kā līdz sakarā ar Covid–19 izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Vecāku pabalsta turpinājumu neveic, ja persona uzsāk nodarboties ar saimniecisko darbību un gūt ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Būtiski ņemt vērā, ka, pieprasot vecāku pabalsta izmaksas turpinājumu, par iepriekš minētajām personām netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šādas iemaksas tiek veiktas tikai, līdz bērns ir sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, tādējādi personai tiek uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Kārtība noteikta pārejas noteikumu 44. punktā.

Kas ir dīkstāves palīdzības pabalsts, un kam uz to ir tiesības

2020. gada 30. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 236 “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid–19 izplatība”.

Par dīkstāves palīdzības pabalstu ir uzskatāms pabalsts fiziskajai personai, kura atrodas dīkstāvē, un tā maksimālais apmērs ir 180 eiro mēnesī, no kura atskaita personai piešķirto dīkstāves pabalstu. Dīkstāves palīdzības pabalstu (analoģiski dīkstāves pabalstam) neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociā≠lās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu ir:

  • darba ņēmējam, kuram VID ir atteicis dīkstāves pabalstu, jo uz viņu attiecas kāds no kritērijiem, kas minēti MK noteikumu Nr. 165 12. punktā (situācijas, kad pabalsts netiek piešķirts, sk. Bilanci Nr. 4 (460) 2020. gads, 47. lpp.);
  • darba ņēmējam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 165, bet piešķirtā dīkstāves pabalsta apmērs ir mazāks par 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas dīkstāvē);
  • pašnodarbinātajai personai, kurai piešķirts dīkstāves pabalsts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 179, bet piešķirtā dīkstāves pabalsta apmērs ir mazāks par 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās pašnodarbinātā persona atrodas dīkstāvē).

Sakarā ar to, ka dīkstāve var pastāvēt nepilnu mēnesi, palīdzības pabalstu piešķir un izmaksā proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātā persona) ir dīkstāvē. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā MK lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem, kam VID atteica dīkstāves pabalsta piešķiršanu, izmaksā VSAA, pamatojoties uz VID sniegto informāciju.

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam VID piešķirtais dīkstāves pabalsts ir mazāks par 180 eiro, VSAA izmaksās dīkstāves palīdzības pabalsta starpību (kopsummai jābūt 180 eiro). 

Visu informāciju par pretendentiem uz dīkstāves palīdzības pabalstu VSAA saņem no VID.

Darba ņēmējam, kuram VID ir atteicis dīkstāves pabalstu un VSAA piešķīrusi palīdzības pabalstu, papildus tiek piešķirta piemaksa 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darba ņēmējam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

1  Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir:
2.1. Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmajā daļā minētajām personām, izņemot personas ar invaliditāti un personas ar invaliditāti kopš bērnības, — 64,03 eiro mēnesī;
2.2. personām ar invaliditāti — 80 eiro mēnesī;
2.3. personām ar invaliditāti kopš bērnības — 122,69 eiro mēnesī.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: