Kā piesaistīt investīcijas ilgtspējas nodrošināšanai? Kā iesaistīt ieinteresētās puses, lai nodrošinātu ilgtspēju? Kā panākt, ka uzņēmuma ilgtspējas politika seko līdzi iesaistīto pušu vajadzībām un ka dažādas nodaļas un kapitāla veidi strādā saskaņoti, nevis kā neatkarīgas vienības? Šie ir aktuāli jautājumi uzņēmumu vadītājiem, investoriem, biznesa attīstības vadītājiem, kā arī varētu būt noderīgi finanšu analītiķiem un grāmatvežiem, kas vēlētos veicināt ilgtspējas attīstību un pilnveido uzņēmuma pārvaldības principus.
Vita Zariņa, Dr. oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Siliņš
Viens rīks, ko varētu izmantot, ir integrētais pārskats (IR) (IFRS, 2025a). Šī pārskata mērķis ir radīt ilgtermiņa vērtību, uzturēt dialogu ar iesaistītajām pusēm un veicināt caurskatāmību informācijas sniegšanā. Atšķirībā no tradicionālajiem finanšu pārskatiem, IR integrē finanšu un nefinanšu informāciju, aptverot sešus kapitāla veidus — finanšu, cilvēkresursu, intelektuālo, ražošanas, sociālo un attiecību, kā arī dabas kapitālu.
Mūsdienās integrētā pārskatu sniegšana tiek plaši izmantota dažādās nozarēs — sākot no transporta un banku sektora līdz pat augstākajai izglītībai, jo uzņēmumi tiecas uzlabot pārskatāmību, atbildību un saskaņot savas darbības ar globālajiem ilgtspējas standartiem. Lielas starptautiskas korporācijas, piemēram, SAP, Hitachi Transport System un ABN–AMRO, ievieš IR, lai demonstrētu ilgtermiņa vērtības radīšanu un izprastu finanšu un nefinanšu faktoru ietekmi uz uzņēmuma darbību. Arī aviācijas nozare, tostarp Minhenes lidosta un Airports Company South Africa, ir ieviesušas integrēto pārskatu sniegšanu, lai caurskatāmi atspoguļotu savu ekonomisko, vides un sociālo ietekmi.
Kristīne Užule, Ph.D., asociētā profesore, Ekonomikas un kultūras augstskola
Kāpēc integrētā pārskatu sniegšana ir svarīga finanšu analītiķiem un grāmatvežiem?
Finanšu analītiķiem un grāmatvežiem integrētā pārskatu sniegšana kļūst arvien būtiskāka, jo tā nodrošina padziļinātu un plašāku skatījumu uz uzņēmumu darbību, pārsniedzot tradicionālo finanšu atskaišu ietvaru. Tā vietā, lai koncentrētos tikai uz pagātnes finanšu rādītājiem, integrētā pārskatu sniegšana iekļauj būtiskus nefinanšu faktorus, piemēram, cilvēkkapitāla attīstību, vides ilgtspēju un pārvaldības praksi, kas palīdz izprast uzņēmuma ilgtermiņa perspektīvu. Šī holistiskā pieeja sniedz finanšu analītiķiem precīzākus rīkus uzņēmumu ilgtermiņa dzīvotspējas un investīciju potenciāla novērtēšanai. Turklāt IR uzlabo riska pārvaldības metodes, sasaistot finanšu un nefinanšu veiktspējas rādītājus, kas samazina informācijas asimetriju un ļauj pieņemt informatīvākus investīciju lēmumus.
Grāmatvežiem integrētā pārskatu sniegšana piedāvā iespēju uzlabot pārskatu kvalitāti un saskaņot tos ar globālajiem ilgtspējas standartiem, kas kļūst arvien nozīmīgāki starptautiskajā biznesa vidē. Daudzas organizācijas joprojām saskaras ar sadrumstalotu un izolētu pārskatu veidošanu, kas apgrūtina ilgtermiņa vērtības radīšanas, risku pārvaldības un ilgtspējas iniciatīvu skaidru atspoguļošanu. Pieņemot integrētu domāšanu, uzņēmumi var efektīvāk saskaņot stratēģijas, biznesa modeļus un pārvaldības praksi, nodrošinot labāku lēmumu pieņemšanu un pārliecinošu vērtības radīšanas demonstrēšanu ilgtermiņā.
Pētījumi apliecina, ka uzņēmumi, kas ievieš integrēto pārskatu sniegšanu, bieži iegūst lielāku investoru uzticību, zemākas kapitāla izmaksas un uzlabotu finanšu veiktspēju, pateicoties lielākai caurskatāmībai un skaidrībai par vērtības radīšanas procesiem. Turklāt integrētā pārskatu sniegšana veicina efektīvāku kapitāla sadali, jo investori var vienkāršāk novērtēt organizācijas ilgtspējas centienus un to ietekmi uz finanšu atdevi (PwC, 2019). Šie faktori padara IR par būtisku instrumentu ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas stiprināšanai gan individuālā uzņēmuma, gan plašākas ekonomikas līmenī.
Lai gan pastāv dažādi pārskatu formāti, integrētā pārskatu sniegšana izceļas ar to, ka sniedz investoriem dziļāku izpratni par to, kā uzņēmums plāno veidot un saglabāt vērtību ilgtermiņā, sasaistot finanšu un nefinanšu aspektus vienotā sistēmā. Tāpēc integrētās pārskatu sniegšanas ietvars neuzspiež vienotu definīciju vērtības radīšanai, bet gan veicina uzņēmumu spēju attīstīt un skaidri izteikt savu pieeju vērtības radīšanai un saglabāšanai (IFRS, 2025c).
Šīs direktīvas mērķis ir ieviest praksē konkrētus Otrā pīlāra direktīvas noteikumus, ar kuriem Eiropas Savienībā tika īstenots G20/ESAO globālais nolīgums par starptautisko nodokļu reformu.
Šī starptautiskā vienošanās tika panākta, lai ierobežotu sacensību pēc iespējas zemāku uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju virzienā, samazinātu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas risku un nodrošinātu, ka lielākās starptautiskās grupas maksā saskaņoto globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.
Ar Otrā pīlāra direktīvu tiek nodrošināts, lai tādu lielāko starptautisko un vietējo grupu vai uzņēmumu (kuru kopējais gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni EUR) ieņēmumiem tiktu piemērots nodoklis saskaņā ar minimālo likmi – 15 %.
Lielāka pārredzamība un vienkāršota ziņošana
Ar DAS9 tiek atjaunināta spēkā esošā ES Direktīva par administratīvu sadarbību (DAS), paplašinot nodokļu pārredzamības noteikumus. Tā vienkāršo ziņošanu par lielām sabiedrībām, ļaujot centralizēti iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju (TTIR), t. i., iesniegt viena uzņēmuma datnes attiecībā uz visu attiecīgo grupu, nevis iesniegt vietēji, t. i., katra uzņēmuma datnes atsevišķi.
Ar to visā ES tiek ieviesta standarta veidlapa TTIR iesniegšanai, kura atbilst veidlapai, kas izveidota ar G20/ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) jomā izstrādāto iekļaujošo satvaru. Tā nodrošinās, ka nodokļu administrācijas saņem pietiekami daudz informācijas riska novērtēšanai un nodokļu saistību pārbaudei.
Direktīva (ES) 2022/2523 jau nosaka noteikumus par Virsnodokļa informācijas deklarāciju iesniegšanu, kurā ir jāsniedz informācija par starptautisku uzņēmumu grupām. Jaunā direktīva papildina šos noteikumus, izveidojot satvaru automātiskai šo deklarāciju apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Direktīva arī paredz sadarbības mehānismus labojumu veikšanai un atbilstības nodrošināšanai saistībā ar Virsnodokļa informācijas deklarācijām. Ja tiek konstatētas acīmredzamas kļūdas, saņēmējai iestādei par to jāinformē nosūtītāja iestāde, un labotā informācija ir jānosūta visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Tāpat ir noteikta kārtība, ja informācija netiek saņemta paredzētajā termiņā
Turpmākie pasākumi
Jaunā direktīva stāsies spēkā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim būs jāpieņem un jānopublicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Pirmā ziņošana par virsnodokli ir jāveic līdz 2026. gada 30. jūnijam.
No valstīm, kas izvēlējušās atlikt Otrā pīlāra direktīvas ieviešanu, tomēr tiks prasīts tajā pašā termiņā transponēt DAS9.
Vispārīga informācija
Komisija 2024. gadā ierosināja DAS9 direktīvu, lai ieviestu praksē īpašus noteikumus par virsnodokļa informācijas deklarāciju, kuri ir izklāstīti Padomes Direktīvā (ES) 2022/2523 (2022. gada 15. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām (Otrā pīlāra direktīva). Ar Otrā pīlāra direktīvu ES tiesību aktos tika transponēta vēstruiskā vienošanās par starptautisko nodokļu reformu, kura tika panākta ar G20/ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) jomā izstrādāto iekļaujošo satvaru. Par priekšlikumu notika konsultācijas ar Eiropas Parlamentu, un 2025. gada 12. februārī tas sniedza savu atzinumu par DAS9 priekšlikumu.
Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.
Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā.
Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.
Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu pārliecināti, ka viņu iespējamais pensijas apmērs nesamazināsies. Pieņemot šos grozījumus, iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu šos uzkrājumus pārlikt uz pensiju 1. līmeni, kurā tiek nodrošināts, ka kapitāls netiks samazināts un var vienīgi pieaugt. Šī būs brīvprātīga izvēle – cilvēks pats varēs izlemt, kad to darīt, ja līdz pensijai palikuši ne vairāk kā pieci gadi.
Līdzīgi grozījumi par elastīgāku pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu jau tika virzīti 2022. gadā Saeimas Budžeta un finanšu komisijai, tomēr politiķi vēl nebija gatavi šo priekšlikumu atbalstīt.
Saeima 2025. gada 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršo komercķīlas reģistrācijas procesu. Likumam stājoties spēkā, samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem, jo komercķīlas pieteikumam vairs nebūs jāpievieno aizdevuma līgums, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu.
Turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš jau satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas ievērojami vienkāršos reģistrācijas procesu, bet vienlaikus saglabās juridisko precizitāti.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Nereti līgumi tiek sagatavoti svešvalodā, kā arī mēdz būt ļoti apjomīgi, it īpaši, kad mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikas attīstībai. Vienkāršojot komercķīlas reģistrācijas procesu, mēs atvieglojam gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēju ikdienu – samazinām birokrātisko slogu, tulkošanas izmaksas un laiku, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai. Tas ir skaidrs signāls, ka sperts vēl viens solis pretī tam, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem un uzņēmējdarbības veikšanai.”
Līdz šim komercķīlas pieteikumam bija jāpievieno gan komercķīlas līgums, gan aizdevuma līgums. Ar grozījumiem iespējams iepazīties Saeimas tīmekļvietnē.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā1 (turpmāk — Direktīva) tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī. Eiropas Savienības (ES) ieskatā ar Direktīvas ieviešanu tiks uzlaboti dzīves un darba apstākļi darba ņēmējiem, tiks nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, samazināsies fiktīvo uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā, samazināsies nereģistrēto virsstundu skaits.
1 Direktīva ir tiesību akts, kuru pieņem ES iestādes un kurš ir adresēts ES dalībvalstīm un uzliek tām par pienākumu izpildīt noteiktās darbības uz sasniedzamo rezultātu. Katras ES valsts, kurai direktīva ir adresēta, iestādes nosaka formu un metodes, kas tiek izmantotas direktīvas iekļaušanai valsts tiesību aktos («transponēšanai»). Parasti tas ir jāizdara divu gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas.
2 Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 25. punkts.
Šī Direktīva, kuru dalībvalstīm bija pienākums ieviest līdz 2024. gada 15. novembrim, neuzliek par pienākumu ieviest likumā noteiktu minimālo algu dalībvalstīs, kurās algu veidošanu nodrošina vienīgi koplīgumi, vai pasludināt koplīgumus par vispārēji piemērojamiem. Direktīvas mērķis — nodrošināt adekvātas minimālās algas konkrētajā nozarē strādājošiem, vienlaikus saglabājot esošās un radot jaunas nodarbinātības iespējas, vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un uzņēmumu konkurētspēju. ES viedoklis, ka, slēdzot koplīgumus dalībvalstīs, kurās šobrīd ir zemi atalgoti darba ņēmēji, ir iespēja šiem darba ņēmējiem nodrošināt atbilstošu dzīves līmeni. Katrai dalībvalstij, kurā koplīguma sarunu aptvērums ir zemāks par 80% slieksni, būtu jānodrošina koplīguma sarunu sekmējošu nosacījumu sistēmas un jāizveido rīcības plāns, lai veicinātu koplīguma sarunas nolūkā pakāpeniski palielināt to aptvērumu2 (pirmo ziņojumu par pasākumiem koplīguma slēgšanai jāiesniedz līdz 2025. gada 1. oktobrim, bet līdz 2024. gada 15. novembrim bija jāpieņem noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs Direktīvas prasības).
Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē Foto: Aivars Siliņš
Tiesības slēgt koplīgumu ir darbinieka pamattiesības
Ikvienam darbiniekam ir pamattiesības slēgt koplīgumu, tādas tiesības ir nostiprinātas starptautiskajos, ES un nacionālajos valsts normatīvajos aktos.
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijas 23. panta ceturtais punkts noteic:
Katram cilvēkam ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties arodbiedrībās savu interešu aizsardzībai.
Eiropas Sociālās Hartas, kas pieņemta 1961. gada 18. oktobrī, 6. pants noteic:
Lai nodrošinātu efektīvu tiesību slēgt kolektīvus līgumus izmantošanu, Līgumslēdzējas puses apņemas: veicināt kopīgas strādājošo un darba devēju konsultācijas; kur tas ir nepieciešams un piemērots, veicināt mehānismus brīvprātīgu sarunu noturēšanai starp darba devējiem vai darba devēju organizācijām un strādājošo organizācijām, lai ar kolektīvu līgumu palīdzību regulētu darba noteikumus un apstākļus.
Nozīmīgi dokumenti ir arī Starptautiskās Darba organizācijas 1948. gada konvencija Nr. 87 «Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās», 1978. gada konvencija Nr. 151 «Darba tiesiskās attiecības», 1981. gada konvencija Nr. 154 «Koplīgumu slēgšana».
Latvijas Republikas Satversmes, kuru pieņēma 1922. gada 15. februārī, 108. pants noteic:
Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
Koplīgumu pārklājums Latvijā ir samērā zems (~22%) un ir daudz zemāks par ES vidējo (80%). Viens no iemesliem zemam koplīguma pārklājumam ir motivējošo faktoru trūkums no valsts puses. Būtu nepieciešams, lai valsts vairāk atbalstītu un atzinīgi vērtētu tos uzņēmumus, kas ir sociāli atbildīgi un veic ieguldījumus savā cilvēkkapitālā caur koplīgumu.3
4 Darba likums 17. pants pirmā daļa.
Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darba tiesisko attiecību nodibināšanu un izbeigšanu, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī darba kārtības, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba tiesiskajām attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka savstarpējās tiesības un pienākumus4. Koplīgums ir rakstveida vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas arodorganizācijas vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja šādu organizāciju nav, slēdz ar darba devēju.
Vērtējot koplīguma slēgšanu, darbinieku labums ir šāds:
taisnīgi darba samaksas noteikumi attiecīgajā nozarē. Sociālā aizsardzība. Apmācības;
vienlīdzīgs tiesību princips neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
sociālais dialogs. Strīdu gadījumā darbiniekam ir tiesības lūgt arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjus aizsargāt savas tiesības un intereses;
citi labumi, kuri ir iekļauti likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli».
Kas varētu stimulēt darba devējus slēgt koplīgumus?
nUzņēmuma reputācija. Koplīguma esamība kā pozitīvs tēls darbinieku, partneru acīs
Koplīgums partneru acīs kā apliecinājums par uzņēmuma stabilitāti un atbildību par saviem darbiniekiem. Publisko iepirkumu likuma 51. panta septītā daļa paredz, ja pasūtītājs, kad pieņems lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, konstatēs, ka vismaz divu piedāvājumu novērtējums ir vienāds, ir tiesības (nevis pienākums) par izšķirošo piedāvājuma izvēles kritēriju noteikt tādu kritēriju, kas raksturo piegādātāja atbilstību sociālās aizsardzības prasībām, tai skaitā to, ka izraudzīto piedāvājumu iesniedzis piegādātājs, kas ir nacionāla līmeņa darba devēju organizācijas biedrs un ir noslēdzis koplīgumu ar arodbiedrību.
nNodokļu atvieglojumi un to atvieglota administrēšana
5 Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļa.
Ja tiek slēgts koplīgums, darba devējam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem darbinieka ēdināšanas izdevumiem, ārstniecības izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumiem un transporta izdevumiem, ja visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz 700 eiro5. Patlaban kā apliecinājumu šādiem izdevumiem kalpo čeki, rēķini un citi izdevumu apliecinoši dokumenti.
Lai saņemtu nodokļu atvieglojumus, darba devējam jānodarbina vismaz sešus darbiniekus; nevar būt nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro; darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie visu darbinieku ēdināšanas izdevumi, ārstniecības izdevumi; izdevumi, kas saistīti ar darbinieku pārcelšanos uz citu dzīvesvietu; izmitināšanas izdevumi un transporta izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.
Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka vienpusēji izbeigt koplīgumu pirms termiņa var tikai ar pušu savstarpēju vienošanos. Pēc koplīguma izbeigšanās līguma noteikumi paliek spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai, bet likums nenosaka, cik ilgā laikā būtu jānoslēdz jaunais koplīgums. Tas nozīmē, ka koplīgums ir spēkā līdz jauna koplīguma noslēgšanai. Cik ilgs būs pārejas posms no «vecā» uz «jauno» koplīgumu, ir atkarīgs no sociālo partneru dialoga kvalitātes un pārrunām labā ticībā6. Līguma laušanas mērķis ir izbeigt līgumu, līdz ar to vairs nepiemērot tā līguma nosacījumus, bet arodbiedrību nostāja ir tāda, ka ir jāvienojas par jauna līguma slēgšanu, tas ierobežo darba devējus koplīguma slēgšanai.
Secinājumi
Slēgt koplīgumus ir darbinieka pamattiesības, un to slēgšana galvenokārt ir vērsta uz darbinieka tiesību un interešu ievērošanu, bet arī darba devējiem jābūt ieinteresētiem koplīguma slēgšanā, lai izmantot to savās interesēs bez papildu resursu ieguldīšanas. Koplīgums aizsargā darbinieku kā ekonomiski vājāku pusi, bet arodbiedrībām ir jābūt pretimnākošām un jābūt lojālām darba devējiem atsevišķos jautājumos, piemēram koplīguma grozīšanas vai laušanas gadījumā.
P.S. Ja kāda no ES dalībvalstīm uzskata, ka Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā pārkāpj ES līgumu vai pamattiesību normas, Eiropas Savienības Tiesa pēc dalībvalsts valdības prasības var to atcelt.
No šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam ir apturēti Amerikas Savienoto valstu (ASV) izcelsmes precēm Eiropas Savienības (ES) ieviestie pretpasākumi, kas tika noteikti kā atbilde uz ASV tarifiem importam no ES.
Foto: Unsplash.com
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 14. aprīlī Eiropas Komisija (Komisija) pieņēma divus normatīvos aktus – pirmo, kas ievieš ES pretpasākumus, un otru, kas nekavējoties tos aptur:
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/778 (2025.gada 14. aprīlis) par tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (turpmāk – Regula (ES) 2025/778).
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/786 (2025.gada 14. aprīlis), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 (turpmāk – Regula (ES) 2025/786).
Pirmais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/778):
groza 2018. gada pasākumus, samazinot maksimālās tarifu likmes līdz 25% un pārskatot to darbības jomu (I pielikums);
ievieš jaunu pretpasākumu paketi, lai atbildētu uz ASV tarifu paplašinājumu – jaunu produktu aplikšanu un tarifu pieaugumu alumīnijam no 10% uz 25% (II – IV pielikums).
Otrais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/786) atliek visus tarifus līdz 2025. gada 14. jūlijam.
VID atgādina, ka Komisija 2025. gada 31. martā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2025/664, ar kuru līdz 2025. gada 14. aprīlim apturēja ar Īstenošanas regulām (ES) 2018/886 un (ES) 2020/502 noteikto papildu (ad valorem) muitas nodokļu piemērošanu.
Regula (ES) 2025/778 paredz konkrētu ASV izcelsmes ražojumu importam Savienībā piemērot papildu muitas nodokļus:
no 2025. gada 15. aprīļa – papildu muitas nodokli ar 10% un 25% likmi regulas I pielikumā norādīto ražojumu importam (pielikumā iekļauti, piemēram, dažādi pārtikas produkti, graudaugu produkti, cigāri, cigarillas, cigaretes, papīra kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, sieviešu un vīriešu apģērbs, kosmētikas līdzekļi, keramikas galda un virtuves piederumi, stikla izstrādājumi, dzelzs un tērauda izstrādājumi, sadzīves tehnika, mehāniskie transportlīdzekļi u.c.),
no 2025. gada 16. maija – papildu muitas nodokli ar 25% likmi regulas II pielikumā norādīto ražojumu importam (pielikumā iekļauti, piemēram, dzelzs vai tērauda izstrādājumi, alumīnija izstrādājumi, parastā metāla izstrādājumi, vara rūdas un koncentrāti, virtuves un galda trauki);
no 2025. gada 16. maija – papildu muitas nodokli ar 25% likmi regulas III pielikumā uzskaitīto ražojumu importam (pielikumā iekļauti, piemēram, svaigi, žāvēti augļi un dārzeņi, garšvielas, graudaugi, sēklas, augu eļļa, svaiga liellopu, mājputnu gaļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa, ādas izstrādājumi, koks un koka izstrādājumi, apģērbi, elektropreces, motocikli u.c.);
no 2025. gada 1. decembra – papildu ad valorem nodokli ar 25% likmi regulas IV pielikumā uzskaitīto ražojumu importam (mandeles, sojas pupas).
Ņemot vērā ES un ASV tirdzniecības attiecību virzību, Komisija pauž gatavību pārrunu ceļā rast abpusēji izdevīgu risinājumu muitas tarifu jomā, apturot uz 90 dienām ievestos pretpasākumus ASV izcelsmes precēm. Tomēr, ja vienošanās netiks panākta un šāds risinājums netiks rasts, minētie pretpasākumi stāsies spēkā pēc 2025. gada 14. jūlija.
Tādējādi ar Īstenošanas regulām (ES) 2025/778, (ES) 2018/886 un (ES) 2020/502 noteikto papildu ad valoremmuitas nodokļu piemērošana šobrīd irapturēta līdz 2025. gada 14. jūlijam.
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm.Tas nozīmē, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli. Tomēr konstatētas arī vairākiem resoriem raksturīgas neatbilstības un trūkumi. Informācija par tiem nav iekļauta revīziju ziņojumos, bet gan vēstulēs iestāžu vadītājiem.
“Tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem. Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96 % no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Gada pārskatu pārbaudēs atsevišķos resoros konstatēta normatīvo aktu neievērošana, iepriekšējās revīzijās identificēto problēmjautājumu risināšana un budžeta līdzekļu nesavlaicīga piešķiršana.
Valsts kontrole publiskojusi 25 no 26 revīziju ziņojumiem, jo Satiksmes ministrija ir apstrīdējusi daļu no revīzijas ziņojumā un atzinumā iekļautās informācijas.
Lai gan atzinumi par gada pārskatu sagatavošanu sniegti bez iebildēm, atsevišķos resoros tika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas revīzijā, Rīgas Stila un modes tehnikumā izvērtējot vienas profesionālās izglītības programmas grupas izglītojamo personu lietas, tika konstatēta iespējama krāpšana – fiktīvi izglītojamie. Savukārt Tieslietu ministrijas revīzijā konstatēts, ka Tiesu administrācija nepareizi piemērojusi normatīvos aktus, kas nosaka vidējās izpeļņas aprēķinu. Proti, aprēķinā nepamatoti iekļauta darba samaksa (prēmija un/vai naudas balva), kas izmaksāta tajā mēnesī, kad darbinieks nav pildījis savus amata pienākumus, bet atradies attaisnotā prombūtnē. Līdz ar to vidējā izpeļņa tika nesamērīgi palielināta un darbinieka patiesie ienākumi nav atbilstoši uzrādīti. Revidenti aprēķināja, ka tādējādi trim darbiniekiem pārmaksāti 13 tūkst. eiro, no kuriem 7,6 tūkst. eiro revīzijas laikā tika atmaksāti valsts budžetā.
Kultūras ministrija joprojām turpina darbu pie eksponātēku atbilstošas uzskaites grāmatvedībā, par ko Valsts kontrole ieteikumu sniedza jau 2021. gadā. Kā norādīts ministrijas pārskatā, plānots piesaistīt ekspertu, kas pārzina gan kultūras mantojuma, gan būvniecības jomu. Atbilstoši eksperta sniegtajam vērtējumam tiks pieņemts lēmums, kurā kontu grupā tiks uzskaitītas eksponātēkas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija tā arī nav veikusi pasākumus, lai vienādotu pieeju Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanā ārvalstu darījumiem, uz ko revidenti vērsa uzmanību jau pagājušā gada revīzijā.
Klimata un enerģētikas ministrijas revīzijā konstatēts, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksu finansēšanas modeļa maiņa, pārnesot to no elektroenerģijas galalietotājiem uz valsts budžetu, ir radījusi papildu izdevumus 1,2 milj. eiro. Šie izdevumi veidojās tāpēc, ka pie esošās finansējuma kārtības publiskais tirgotājs SIA “Enerģijas publiskais tirgotājs” nepieciešamo finansējumu faktisko izmaksu segšanai aizņemas no mātes sabiedrības AS “Latvenergo”, maksājot aizņēmuma procentus, jo savlaicīgi nesaņem izdevumu kompensāciju no valsts budžeta.
Atbilstības jautājumu izvērtējumos konstatēti būtiski trūkumi
Šogad Valsts kontrole divos resoros – Klimata un enerģētikas ministrijā un Ekonomikas ministrijā – izvērtēja divus specifiskus atbilstības jautājumus. Tika noskaidrots, vai finansējums konkrētiem pasākumiem ir izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim, ievērojot attiecināmos tiesību aktus un sasniedzot plānotos rezultātus. Klimata un enerģētikas ministrijai par budžetā piešķirtajiem 8,9 milj. eiro sniegts negatīvs atzinums, savukārt Ekonomikas ministrijai sniegts atzinums ar iebildēm par 24,2 milj. eiro izlietojumu iekšējās kontroles sistēmas nepilnību dēļ.
Klimata un enerģētikas ministrija atbilstības jautājumā saņēma negatīvu atzinumu – ministrija nebija nodrošinājusi atbildīgu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu. No 8,9 milj. eiro, kas 2024. gadā bija saņemti profesionālās darbības pakalpojumiem un pētījumiem klimata un enerģētikas jomā, ministrija jau sākotnēji bija plānojusi izlietot tikai 1,1 milj. eiro jeb 13 % no pieprasītā, bet faktiski izlietoja vien 313 tūkst. eiro jeb 3,5 % no piešķirtā finansējuma. Daļa līdzekļu gada beigās atmaksāta valsts budžetā, bet vairāk nekā 3,4 milj. eiro pārdalīti citiem mērķiem. Turklāt līdzīga prakse ar nepamatoti lielu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu turpinās arī 2025. gadā.
Ekonomikas ministrijā tika gūta pārliecība, ka tā piešķirto finansējumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem uzņēmējdarbībā ir izlietojusi atbilstoši piešķiršanas mērķim, sasniedzot būtiskus programmas rezultātus. T.i., izlietojot 45 % no piešķirtajiem 24,2 milj. eiro, ir sasniegti atbalsta programmai plānotie rādītāji – 94 % no kopējā plānotā CO2 izmešu ietaupījuma, kas būtu jāsasniedz līdz 2026. gadam, kā arī pārsniedzot plānoto atbalstīto projektu kopējo finansējumu. Tomēr Valsts kontrole sniedza atzinumu ar iebildēm, jo konstatētas neatbilstības ministrijas iekšējās kontroles un uzskaites sistēmā (tostarp informācijas apmaiņā ar AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”). Pateicoties šiem konstatējumiem, EM veica būtiskas korekcijas atbalsta programmu vadības izmaksu atzīšanā, kā arī iespējamo saistību norādīšanā zembilances posteņos. Tāpat revīzijā aplēsts, ka CO2 izmešu samazinājuma mērķa sasniegšanai pietiktu ar aptuveni 2 milj. eiro, kamēr AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” rīcībā gada beigās bija vairāk nekā 11 milj. eiro, ko būtu iespējams novirzīt citu atbalsta programmu īstenošanai.
“Abi vērtētie atbilstības jautājumi palīdzēja atklāt finanšu “kabatiņu” veidošanas praksi, tāpēc mēs ceram, ka jau šobrīd šo revīziju rezultāti palīdzēs budžeta veidošanas procesā,” norāda I. Bādere.
Neatbilstības un trūkumi, kas raksturīgi vairākiem resoriem un citi jautājumi
“Ik gadu, noslēdzot finanšu revīzijas, ārpus revīziju ziņojumiem paliek arī citi revidentu konstatējumi, novērojumi un problēmjautājumi, kuru risināšanai vēlamies pievērst revidējamo vienību uzmanību. Par šiem jautājumiem runājam ar iestāžu vadītājiem jau revīziju laikā un, noslēdzot revīzijas, tos piefiksējam iestāžu vadītājiem adresētās vēstulēs,” skaidro I. Bādere.
Šī gada finanšu revīzijās vairākos resoros konstatēti neprecīzi aprēķini darbinieku atalgojumā – vidējā izpeļņā un piemaksās, nodokļu uzskaitē, kas neatbilda normatīvajiem aktiem vai nesakrita ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Tāpat tika konstatētas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē un nolietojuma aprēķinos, piemēram, transportlīdzekļiem noteikti neatbilstoši lietošanas termiņi. Vairākos resoros arī pievērsta uzmanība lielam neizmantotā atvaļinājuma dienu skaitam, kas dažiem darbiniekiem pārsniedza 61 dienu un vienam darbiniekam sasniedza pat 317 dienas. Tas norāda uz sistēmisku problēmu darba organizācijā. Tāpēc Valsts kontrole aicina iestādes nodrošināt darbiniekiem iespēju izmantot atvaļinājumu, jo tās ir ne tikai darbinieka tiesības, bet arī darba devēja pienākums.
Valsts kontrole vērsa labklājības ministra uzmanību uz rīcības trūkumu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fonda izveidē. Neregulēta sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta pārpalikuma uzkrāšana Valsts kasē (kaut arī termiņnoguldījumos, par kuriem tiek saņemti arī procentu ieņēmumi) rada risku, ka šie līdzekļi var tikt pakļauti politisku lēmumu pieņemšanai esošo pensiju vai pakalpojumu palielināšanai vai izlietoti citiem izdevumiem, tā ietekmējot pensiju sistēmas ilgtspēju. Vienlaikus vērsta uzmanība arī uz nepieciešamību aktualizēt jautājumu par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, lai neradītu arvien būtiskāku slogu nākotnes nodokļu maksātājiem.
Turpmāk – tikai viens revīzijas ziņojums par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību
Šis ir pēdējais gads, kad Valsts kontrole sagatavo 27 atsevišķus finanšu revīziju ziņojumus un atzinumus (14 ministrijas, 12 centrālās valsts iestādes un konsolidētais saimnieciskā gada pārskats). No 2025. gada maija pilnībā tiks ieviesta jaunā pieeja finanšu revīziju veikšanai, turpmāk sniedzot tikai vienu revīzijas ziņojumu par KSGP sagatavošanas pareizību, iezīmējot jaunu posmu finanšu revīziju darbā.
Par 2024. gada finanšu revīziju rezultātiem un izmaiņām finanšu revīziju darbā Valsts kontrole 2025. gada 23. aprīlī organizēs informatīvu semināru iestāžu atbildīgajiem darbiniekiem.
Valsts kontroles ieteikumi
Kopumā Valsts kontrole resoriem sniegusi sešus ieteikumus, no kuriem pieci tiks ieviesti līdz 2025. gada beigām, bet viens ieteikums – līdz 2026. gada sākumam. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sniegto ieteikumu skaits samazinās.
Finanšu revīziju ziņojumi par institūciju 2024. gada finanšu pārskatu sagatavošanas pareizību ir pieejami Valsts kontroles tīmekļvietnē, sadaļā “Noslēgtās revīzijas”.
Sabiedrības integrācijas fonds(SIF) no 12. līdz 16. maijam Dažādības mēneša ietvaros jau otro reizi rīkos Dažādības vadības konsultāciju nedēļu. Latvijas darba devējiem būs pieejamas ekspertu konsultācijas, lai veicinātu dažādības vadības pieeju integrēšanu organizāciju darbībā.
“Maijs ir Eiropas dažādības mēnesis un tā ietvaros mēs aicinām darba devējus izvērtēt – ko katrs no mums var darīt, lai mūsu darba vide būtu iekļaujošāka un ikviens justos uzklausīts, novērtēts un ar iespējām pilnībā īstenot savu profesionālo potenciālu. Ko vēl mēs varētu darīt, lai nejauši nepalaistu garām kādu ļoti talantīgu darbinieku tikai tādēļ, ka, kāds šķiet pārāk jauns vai pārāk vecs, vai šķietami netiks galā ar darba uzdevumu, jo ir redzamas veselības problēmas vai arī rūpējas par bērniem vai pieaugušu tuvinieku,” SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre.
Pagājušā gada konsultāciju nedēļas rezultāti ļauj secināt, ka darba devēji, veidojot iekļaujošu darba vidi savā organizācijā, visvairāk interesējas par darbinieku iesaisti, par ko projekta ietvaros konsultāciju saņēma vairāk nekā ceturtdaļa (28%) darba devēju. Līdztekus darba devēji aktīvi interesējas arī par dažādības vadības un iekļaujošas darba vides pieeju izstrādi un integrāciju organizācijas pārvaldībā (24%), kā arī uzņēmuma ārējo komunikāciju (16%) – kā veidot tādu iekšējo komunikāciju, kas sasniedz ikvienu darbinieku, un kā veidot savu darba devēja tēlu tā, lai to pamanītu potenciālie darbinieki.
Konsultācijām ikviena organizācija var izvēlēties vienu no trim piedāvātajiem tematiskajiem virzieniem, kas saistīti ar dažādības vadības jautājumiem:
dažādības vadības pieeju ieviešana organizācijas darbībā;
iekļaujošas komunikācijas un starpkultūru saskarsmes principi
darba vides pielāgošana un darbinieku labbūtības veicināšana.
Konsultāciju nedēļas laikā viena darba devēja konsultācijai eksperts veltīs līdz sešām astronomiskajām stundām, kas ietver iepazīšanos ar darba devēja sniegto informāciju, 1,5–2 h klātienes vai attālinātas konsultācijas sniegšanu un rekomendāciju sagatavošanu. Viens darba devējs šī projekta ietvaros varēs saņemt līdz trim konsultācijām.
Darba devēji konsultācijām tiks apstiprināti to reģistrēšanās secībā. Konsultācijas Latvijas darba devējiem būs pieejamas bezmaksas, bet to skaits būs ierobežots. Pirmie 20 reģistrētie saņems uzaicinājumu piedalīties konsultācijā pie konkrēta eksperta, bet pārējie darba devēji tiks iekļauti gaidītāju sarakstā un uzaicināti, ja kāds no dalībniekiem atteiksies no konsultācijas. Visas konsultācijas notiks individuāli, ievērojot konfidencialitāti.
Plašāka informācija projektu un reģistrēšanās konsultācijām pieejama platformā Dazadiba.lv.
Droši vien pirmā reakcija, izlasot šādu jautājumu, būs noliedzoša — noteikti NĒ!, mani tas neskar. Ja nu vienīgi tik daudz, kā iepērkoties maksāju pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir iekļauts preces cenā.
Ingrīda Lejniece, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece Foto: Aivars Siliņš
Tomēr var būt situācijas, kad svarīgi rūpīgi iepazīties un analizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, turklāt pirms veikt darījumu. Atcerēsimies, ka likuma normu nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības.
Piemēram, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir pienākums aprēķināt un samaksāt budžetā PVN.
nsauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem;
n kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nobraucis mazāk par 100 stundām, izņemot likuma 47. panta pirmajā daļā minētos kuģus;
n gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām, izņemot likuma 48. panta pirmajā daļā minētos gaisakuģus.
Jāievēro, ka definīcijā ir minēti divi kritēriji un, ja izpildās vismaz viens no tiem, transportlīdzeklis tiks klasificēts kā «jauns transportlīdzeklis».
Piemēram, iegādājoties vieglo automašīnu (motora tilpuma un jaudas nosacījumi atbilst) ES dalībvalstī:
automašīna ir lietota piecus mēnešus un nobraukums 4500 kilometru — tas ir jauns transportlīdzeklis, izpildās abi likumā noteiktie kritēriji;
automašīna ir lietota septiņus mēnešus un nobraukums 14 500 kilometru — tas nav jauns transportlīdzeklis, neizpildās neviens no likumā noteiktajiem kritērijim;
automašīna ir lietota piecus mēnešus un nobraukums 7500 kilometru — tas ir jauns transportlīdzeklis, izpildās viens no likumā noteiktajiem kritērijiem;
automašīna ir lietota deviņus mēnešus un nobraukums 4500 kilometru — tas ir jauns transportlīdzeklis, izpildās viens no likumā noteiktajiem kritērijiem;
Izskatot piemēru, varam secināt, ka tikai vienā gadījumā iegādātā automašīna nebūs jauns transportlīdzeklis «Pievienotās vērtības nodokļa likuma» izpratnē.
Bez tam, jāņem vērā arī citos normatīvajos aktos noteiktais un konkrēti Ceļu satiksmes likuma 1. panta 11., 21., 23. punktā un 1. panta 9. punkta «a» apakšpunktā paredzētais, ka regulējumu par jaunu transportlīdzekli attiecina gan uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, gan pārējiem transportlīdzekļiem, kā arī ierīcēm un citu aprīkojumu, kas paredzēts pasažieru vai priekšmetu pārvadāšanai no vienas vietas uz citu vietu pa koplietošanas ceļiem un kurus parasti paredzēts izmantot un kurus faktiski izmanto pārvadāšanai pa koplietošanas ceļiem.
Piemēram, jauns iekrāvējs, kas tiks izmantots ražošanas cehā, bet nav paredzēts personu vai preču pārvadāšanai pa koplietošanas ceļiem, tātad tas nav jauns transportlīdzeklis. Savukārt, traktors vai autoceltnis, kas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem, bet to ir paredzēts izmantot un arī faktiski izmanto pārvadāšanai pa koplietošanas ceļiem, ir jauns transportlīdzeklis PVN likuma izpratnē.
Jauna transportlīdzekļa iegāde ir ar PVN apliekams darījums. Vieta, kur veikta jauna transportlīdzekļa iegāde ES teritorijā, ir iekšzeme (Latvija), ja šo transportlīdzekli reģistrē Latvijas Republikā.
Ja jauna transportlīdzekļa iegādi ES teritorijā veic fiziskā persona (nav nereģistrēta kā PVN maksātāja), 20 dienu laikā pēc mēneša, kurā ir noticis darījums, ir jāiesniedz VID paziņojums par PVN samaksu.
Fiziskā persona, kura nav reģistrēta kā PVN maksātāja, paziņojumu par PVN samaksu var iesniegt:
elektroniski, izmantojot VID EDS sistēmu;
elektroniski, izmantojot drošu elektronisko parakstu;
papīra formā VID klientu apkalpošanas centrā vai nosūtot pa pastu.
Lai likumā noteiktajos termiņos iesniegtu paziņojumu, kā arī samaksātu nodokli budžetā, svarīgi ņemt vērā, kad ir jauna transportlīdzekļa iegādes brīdis.
PVN likumā noteikts, ka jauna transportlīdzekļa iegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski ir veikta preču iegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņemtas.
Gadījumā, ja fiziskā persona pēc jauna transportlīdzekļa iegādes nav saņēmusi nodokļa rēķinu no pārdevēja, tā pati aprēķina PVN 21% apmērā un sagatavo paziņojumu. Jāņem vērā, ka PVN jāmaksā par automašīnas kopējo cenu, kurā ietilpst arī piegādes un citi izdevumi.
Saskaņā ar Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 138. panta 2. punkta «a» apakšpunktā noteikto, ES dalībvalstu PVN regulējošajos normatīvajos aktos ir jābūt noteiktam atbrīvojumam no PVN gadījumos, kad pārdots jauns transportlīdzeklis citas ES dalībvalsts personai, kura nav nodokļa maksātājs. Tātad pircējam Eiropas vienotajā ekonomiskajā telpā nav divas reizes jāmaksā PVN par viena un tā paša jauna transportlīdzekļa iegādi.
Lai neizveidotos situācija, ka par jauna transportlīdzekļa piegādi citas ES dalībvalsts pārdevējs nepamatoti piemērotu savas valsts PVN, pirms iegādes nepieciešams informēt pārdevēju par to, ka jaunais transportlīdzeklis tiks izvests uz Latviju un arī tiks reģistrēts, līdz ar to pārdošanai piemērojams atbrīvojums no PVN.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 3. aprīlī pieņemts grozījumsUkrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. maija. Grozījums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī (iepriekšējo 250 eiro vietā). Darba devējam ir tiesības piemēro 510 eiro neapliekamo minimumu uz iepriekš izsniegtās izziņas pamata, un jauna izziņa nav jāpieprasa.
Atgādinām, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktais IIN regulējums ļauj uzreiz, iesaistoties Latvijas darba tirgū, piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamiem Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta gūtajam ienākumam, vienlaikus saglabājot nerezidenta statusu. Vēsturiski īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un to noteica pusi no maksimālā Latvijas rezidentam piemērojamā neapliekamā minimuma apmēra pie zemiem kopējiem ienākumiem.
No šī gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamais minimums 2025. gadā ir 510 euro mēnesī.
IIN likmi 25,5% apmērā piemēro arī Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā.
Kā norādīts Saeimā iesniegtjā likumprojekta anotācijā, no VID saņemtajiem paziņojumiem par fiziskajām personām izmaksātām summām 2024. gadā var secināt, ka Latvijā tika nodarbināti apmēram 7 336 Ukrainas civiliedzīvotāji-nerezidenti, tomēr ne visi no šiem Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem ir nodarbināti Latvijā pilnu gadu. Uz 2025. gada februāri Ukrainas civiliedzīvotāju-nerezidentu skaits, kas nodarbināti Latvijā, jau sasniedza aptuveni 9 000.
Lai veicinātu brīvu godīgu konkurenci, piesaistot pēc iespējas plašāku tirgotāju loku, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi “Vadlīnijas par tirdzniecību pašvaldību organizētos un atbalstītos publiskos pasākumos“. Ar vadlīnijām iecerēts panākt, lai pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem nodrošinātu interesantāko un daudzveidīgāko preču un pakalpojumu sortimentu pasākuma apmeklētājiem un novērstu konkurences neitralitātes principa neatbilstības riskus.
Vadlīnijās sniegti konkurences neitralitātes principa ievērošanas ieteikumi pašvaldībām attiecībā uz tirdzniecību pašvaldību organizētos publiskos pasākumos, pašvaldību organizētos publiskos pasākumos ar privāto komersantu atbalstu un privāto komersantu vai nevalstisko organizāciju organizētos pasākumos ar pašvaldības atbalstu. Vadlīnijās apkopoti labās prakses piemēri un problēmsituācijas saistībā ar tirdzniecības organizēšanas kārtību, pieteikšanās un tirgotāju atlases kritērijiem, vietējo komersantu atbalstu, pasākuma līdzfinansējuma piesaistīšanu, sadarbības principiem ar privātajiem pasākuma atbalstītājiem vai organizatoriem, u.c.
Ņemot vērā tirdzniecības publiskajos pasākumos nozīmīgumu tirgotājiem, Vadlīnijas akcentē nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt skaidrus, pamatotus un caurspīdīgus dalības tirdzniecībā nosacījumus, kas tiek vienlīdzīgi piemēroti. Jāizvairās no nesamērīgiem šķēršļiem – gan finansiāliem, gan organizatoriskiem – kas var atturēt tirgotājus no dalības. Uzmanība pievērsta arī vietējo komersantu atbalsta sabalansēšanai ar citu komersantu iespējām piedalīties tirdzniecībā, jo vietējo komersantu izcelšana nedrīkst pārmērīgi ierobežot citu komersantu iespējas piedalīties tirdzniecībā.
Tā, piemēram, norādīts, ka situācijās, kad pašvaldība piešķir publiska pasākuma rīkošanas tiesības privātajam komersantam (pasākuma rīkotājs), bet nodrošina līdzfinansējumu vai cita veida atbalstu pasākumam, piemēram, nodrošinot reklāmu, piešķirot tiesības izmantot pasākuma norises vietu (zeme, skatuve, u. tml.), ir būtiski, ka pašvaldība ir izstrādājusi skaidrus principus, atbilstoši kuriem šāds atbalsts tiek piešķirts, nodrošinot caurskatāmu procesu un iepriekš zināmus kritērijus.
Tāpat, plānojot publiskā pasākuma organizatoriskos procesus, t. sk. pieteikumu iesniegšanas termiņus, pašvaldībai ir jāparedz pietiekams laiks kvalitatīvu pieteikumu iesniegšanai, kā arī noteiktais termiņš jāievēro. Tādā veidā var būtiski paaugstināt konkurences līmeni un saņemt kvalitatīvākus un publiskajam pasākumam atbilstošākus pieteikumus, kā arī samazināt nekvalitatīvu (vai nekvalitatīvi iesniegtu) pieteikumu risku.
1 Angliski – Using cosmic rays for better, more portable and efficient analysis and detection for customs (CosmoPort).
CosmoPort projekta mērķis ir radīt pilnībā automatizētu atmosfēras staru tomogrāfijas skenēšanas sistēmu, integrētu mobilā platformā, nodrošinot atrašanās vietas un laika elastīgumu un efektīvu jebkādu interesējošu preču atklāšanu, nosakot preču veidu un to atrašanās vietu kravā. Sistēmu paredzēts pārbaudīt reālās darba vides apstākļos piecu valstu muitas iestādēs (Igaunijā, Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Grieķijā), nodrošinot muitas iestāžu vajadzību apmierināšanu un kombinējot riska analīzes rezultātus. Galvenais mērķis ir sasniegt tehnoloģijas augstu gatavības līmeni, izmēģinot pirmo šāda veida sistēmu reālā darba vidē, un nodrošināt, lai izstrādātie CosmoPort projekta jauninājumi atbilstu galvenajām lietotāju vajadzībām un prasībām dažādu muitas dienestu operācijās.
Projektā paredzētais produkts būs pārvietojams un ātrāk izmantojams kontroles veikšanai nekā citi šobrīd esošie risinājumi, tostarp nodrošinot drošu vidi un neprasot starojuma drošības regulējumus.
Plānots, ka projektā izstrādātā skenēšanas sistēma būs piemērota izmantošanai kravu skenēšanai pasta paku/paku sadales centros, kā arī var tikt izmantota bagāžas drošības pārbaudēs.
CosmoPort projektā sadarbosies starptautiski atzīti pētnieki un izstrādātāji no dažādām pētniecības jomām, saistītiem ar atmosfēras staru tomogrāfijas skeneriem, mākslīgo intelektu, kā arī policijas un muitas pārstāvji.
Projekta īstenošana notiek no 2023. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 30. septembrim. VID iesaiste plānota projekta īstenošanas beigu posmā, veicot izstrādātās skenēšanas sistēmas testēšanu Lidostas muitas kontroles punktā (MKP) un sniedzot atsauksmes produkta gala lietošanai.
Projekta kopējie izdevumi tiek plānoti 3 035 260,50 euro un VID izdevumu segšanai paredzēti līdz 51 250 euro. Ar CosmoPort projektu saistītie VID ekspertu atlīdzības izdevumi, preču un pakalpojumu izdevumi (tai skaitā komandējumu izdevumi) tiks pilnībā finansēti no Eiropas Komisijas piešķirtā granta. Līdz ar to projekta īstenošanai nacionālais līdzfinansējums nav nepieciešams.
Informatīvajā ziņojumā ietverti arī citas VID iniciatīvas piedalīties Eiropas Savienības vairāku programmu līdzfinansētos projektos, kā, piemēram, par muitas kontroles aprīkojuma modernizēšanu, muitas laboratorijas testēšanas aprīkojuma pilnveidošanu, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes analītiskās kapacitātes stiprināšanu, Savienības Krāpšanas apkarošanas programmā u.c.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, pieteikties dalībai Vakanču gadatirgū, kas 8. maijā no plkst. 11 līdz 16 norisināsies konferenču un pasākumu centrā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā).
Dalība NVA Vakanču gadatirgū gan darba devējiem, gan darba meklētājiem ir bez maksas! Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana” ietvaros.
Vakanču gadatirgus Rīgā ir lieliska iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu. Piedaloties Vakanču gadatirgū, darba devēji varēs ne vien piedāvāt darba meklētājiem aktuālās vakances un veikt pirmās darba intervijas ar kandidātiem, bet arī popularizēt savus uzņēmumus, atsevišķā prezentācijām paredzētā telpā iepazīstinot apmeklētājus ar sava uzņēmuma darbības jomu, darba vidi, vērtībām un attīstības virzieniem.
“Vakanču gadatirgus ir vairāk nekā vienkārša darba devēju tikšanās ar darba meklētājiem – tas ir lielisks veids, kā īsā laikā vienuviet uzrunāt potenciālos darbiniekus, veikt pirmās darba intervijas un paplašināt uzņēmuma atpazīstamību. Aicinu darba devējus būt aktīviem un izmantot šo iespēju. Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc iesaku neatlikt pieteikšanos uz pēdējo brīdi – reģistrējieties jau tagad,” aicina NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Ieva Hahele.
Par uzkrātajām saistībām visbiežāk atceras gada pārskata sagatavošanas laikā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka grāmatvedības konta «Uzkrātās saistības» izmantošana uzlabo izmaksu un ieņēmumu saskaņošanu attiecīgos pārskata periodos ikdienā, un vadībai iesniegtās atskaites ir precīzākas un sniedz labāku informāciju vadības lēmumu pieņemšanai.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatā izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Nereti ir tā, ka rēķins tiek saņemts vēlāk, un tad grāmatvedības konts «Uzkrātās saistības» lieti noder, lai korekti izmaksas sadalītu pa pārskata periodiem ne tikai gada griezumā, bet arī ikmēneša griezumā.
Laila Kelmere, grāmatvede, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes viesdocente, Ekonomikas un kultūras augstskolas viesdocente, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente Foto: Aivars Siliņš
par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts maksāšanai paredzēts attiecīgs attaisnojuma dokuments (rēķins).
Šīs saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem.
MK noteikumi kā piemēru min situāciju, kad uzņēmuma gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, nosakot, ka, ja līgumā par gada pārskata revīzijas pakalpojuma sniegšanu ir precīzi noteikta par pakalpojumu maksājamās atlīdzības summa, bet attaisnojuma dokuments (rēķins) par šo pakalpojumu tiek izrakstīts un saņemts tikai nākamajā pārskata gadā.
Piemērs
Ir noslēgts līgums ar zvērinātu revidentu par 2024. gada pārskata revīziju un līgumā puses ir vienojušās, ka revīzijas pakalpojums izmaksās 2500 EUR bez PVN. 2024. gada decembrī revidents izrakstījis avansa rēķins 50% apmērā no līguma summas, ko uzņēmums ir samaksājis 2024. gada decembrī. Rēķins par pakalpojumu izrakstīts 2025. gada 30. aprīlī.
Grāmatojumi (ja abas darījuma puses ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) maksātāji):
n 2024. gada decembris
Avansa rēķins netiek grāmatots, bet tiek grāmatota naudas plūsma jeb veiktais maksājums saskaņā ar avansa rēķinu. Avansa rēķinu kā tādu ir nepieciešams grāmatvedībā saglabāt, to var reģistrēt grāmatvedības uzskaites sistēmā un/vai grāmatvedības reģistros.
Veiktā avansa maksājuma iegrāmatošana:
D 2359 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 1250,00 EUR (summa bez PVN)D 5721 Norēķini par PVN 262,50 EUR (PVN summa)K 2620 Norēķinu konts kredītiestādē 1512,50 EUR
Informācija par samaksāto avansu tiek iekļauta 2024. gada PVN deklarācijā un tās pielikumā.
2024. gada decembra beigās (piemēram, grāmatojums ar 31.12.2024.) tiek iegrāmatotas uzkrātās saistības, lai gada pārskata revīzijas izmaksas attiecinātu uz attiecīgo pārskata gadu, sekojoši:
D 7740 Revīzijas izmaksas 2500,00 EUR (summa bez PVN)K 5588 Uzkrātās saistības 2500,00 EUR
Šajā situācijā gan grāmatvedības uzskaitē, gan arī bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā notikums tiks uzrādīts korekti. Proti, pārskata gada izmaksās tiks iekļautas revīzijas izmaksas, bet bilancē būs redzams, ka uzņēmums ir veicis avansa maksājumu, par ko vēl nav saņēmis pakalpojumu, un kreditoru pusē būs uzrādītas uzkrātās saistības, jo faktiskās saistības iestāsies saskaņā ar izrakstīto rēķinu (šis ir no grāmatvedības uzskaites skatu punkta, protams, faktiskās saistības jau veidojas tad, kad ir izpildīti noslēgtā līguma nosacījumi.
n 2025. gada aprīlis
Saņemts rēķins par revīzijas pakalpojumu, ko iegrāmato sekojoši:
D 5588 Uzkrātās saistības 2500,00 EUR (summa bez PVN)D 5721 Norēķini par PVN 525,00 EUR (PVN summa)K 5310 Norēķini ar piegādātājiem 3025,00 EUR
Vienlaikus ar saņemto rēķinu tiek iegrāmatota saistību segšana saskaņā ar samaksāto avansu. Avansa izlietojumu saistību samazināšanai var iegrāmatot dažādos veidos, šeit aprakstīšu tikai vienu no tiem:
1) PVN summas no avansa maksājuma korekcija grāmatvedības uzskaitē:
D 2359 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 262,50 EURK 5721 Norēķini par PVN 262,50 EUR
2) saistību apmēra samazināšana grāmatvedības uzskaitē atbilstoši veiktajam avansa maksājumam:
D 5310 Norēķini ar piegādātājiem 1512,50 EURD 2359 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 1512,50 EUR
2025. gada aprīļa PVN deklarācijā tiek iekļauts saņemtais rēķins 50% apmērā, jo 2024. gada decembra deklarācijā jau bija iekļauta informācija par samaksāto avansu.
Citas situācijas
Uzrakstīšu vēl dažas situācijas, kad grāmatvedībā notikuma iegrāmatošanā būtu jāizmanto konts «Uzkrātās saistības».
1. piemērs
Ar sadarbības partneri — kancelejas preču piegādātāju — ir vienošanās, ka mēneša ietvaros preces tiek piegādātas saskaņā ar preču piegādes dokumentiem, bet nodokļa rēķins tiek izrakstīts viens līdz sekojošā mēneša piektajam datumam saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 129. pantā noteikto kārtību.
Šādā situācijā ikmēneša beigās, jo īpaši pārskata gada beigās, kā izmaksas un uzkrātās saistības iegrāmato preču piegādes dokumentos norādītās saistību summas bez PVN pret preču piegādātāju.
Brīdī, kad saņemts nodokļa rēķins, samazina uzkrāto saistību apmēru, atzīst saistības pret preču piegādātāju un iegrāmato nodokļa rēķinā norādīto PVN.
Līdzīgi ir jārīkojas, kad janvārī tiek saņemts rēķins par telpu nomu decembrī, vai par telefona sakariem decembrī u.tml.
2. piemērs
03.01.2025. saņemts rēķins par sakaru pakalpojumiem, kurā norādīta sekojoša informācija — sarunas par 2024. gada decembri 10,00 EUR, abonēšanas maksa 2025. gada janvārim 12,00 EUR un PVN 4,62 EUR.
Šo rēķinu iegrāmato sekojoši:
1) ar 31.12.2024. grāmatojumu iegrāmato izmaksās un atzīst uzkrātās saistības par decembra sarunām:
D 7710 Sakaru izmaksas 10,00 EURK 5588 Uzkrātās saistības 10,00 EUR
2) 03.01.2025. samazina uzkrātās saistības, izmaksās iegrāmato abonēšanas maksu par janvāri, rēķinā norādīto PVN un atzīst saistības pret pakalpojumu sniedzēju:
D 5588 Uzkrātās saistības 10,00 EURD 7710 Sakaru izmaksas 12,00 EURD 5721 Norēķini par PVN 4,62 EURK 5310 Norēķini ar piegādātājiem 26,62 EUR
Normatīvie akti nenosaka summas slieksni, līdz kuram šo darbību varētu neveikt. Tas nozīmē, ka tas attiecas uz darījumiem kaut no viena eiro. Ja šādi negrāmatojat ik mēnesi, tad to noteikti nepieciešams atcerēties brīdī, kad mainās pārskata gadi, lai korekti attiecinātu izmaksas uz atbilstošiem pārskata gadiem.
Uzkrātās saistības par uzkrātāto neizmantoto atvaļinājumu
MK noteikmi nosaka, ka bilances postenī «Uzkrātās saistības» un attiecīgajā grāmatvedības kontā uzskaita aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotajām atvaļinājumu dienām.
Ik pa laikam saņēmu jautājumu, vai ir obligāts pienākums visiem uzņēmumiem aprēķināt un iegrāmatot uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem?
MK noteikumi nosaka, ka tikai mikrosabiedrībām atļauts neuzskaitīt aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par neizmantotām atvaļinājumu dienām pārskata gadā, pārējiem uzņēmumiem tas ir jāveic.
No prakses iesaku šīs uzkrātās saistības aprēķināt arī tad, ja uzņēmums ir mikrosabiedrība un var izmantot MK noteikumos paredzēto tiesību. Īpaši svarīgi to ir darīt situācijās, kad uzņēmumā tiek konstatēts, ka ir darbinieki, kas regulāri neizņem atvaļinājumu, bet to uzkrāj. Tas var radīt apgrūtinājumu uzņēmuma naudas plūsmā brīdī, kad šādi darbinieki pārtrauc darba attiecības, jo pēdējā darba dienā uzņēmējam būs jāizmaksā neizmantotā atvaļinājuma kompensācija pilnā apmērā un, ja tā būs liela, tad liels būs arī uzņēmuma vadītāja pārsteigums par konkrēto faktu.
Aicinu atcerēties, ka ir par maz, kad no grāmatvedības puses atgādinām, ka kādi darbinieki nedodas atvaļinājumos. Šādi sniegta informācija ir fakta konstatācija, bet informācijas sniegšanas brīdī nedod nekādu faktisko sasaisti ar iespējamo naudas plūsmu nākotnē. Ja sagatavosit atskaiti, kurā redzamas uzkrātās neizmantotā atvaļinājuma dienas un tās kompensācijas iespējamais apmērs eiro, to iesniegsit vadītājam, tad vadītājam būs jau skaidri redzama finanšu informācija un motivācija veicināt darbinieku došanos atvaļinājumos, kaut vai no tāda aspekta, lai uzņēmumā novērstu iespējamās problēmas ar naudas plūsmu.
Neizmantotais atvaļinājums ir tā atvaļinājuma daļa, kuru faktiski vēl darbinieks nav izmantojis un par kuru, sagatavojot gada pārskatu, jāaprēķina un jāiegrāmato uzkrātās saistības.
Katram darbiniekam ir savs individuālais darba gads un uzņēmumam finanšu uzskaitē ir savs finanšu gads.
Piemērs
Uzņēmuma finanšu gads ir no pārskata gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Savukārt darbiniece Justīne darba attiecības uzsāka pārskata gada 1. jūlijā — tātad darbinieces individuālais darba gads ir no 01.07.2024. līdz 30.06.2025.
Uzkrātās saistības par darbinieces Justīnes neizmantotajām atvaļinājuma dienām aprēķināmas par periodu no 01.07.2024.–31.12.2024. (ieskaitot). Aprēķinu veic uz 31. decembri (ieskaitot decembra mēnesi), jo tad beidzas uzņēmuma finanšu gads.
Piemērā pieņemts, ka Justīnei ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darbiniecei ir noteikta 5 dienu darba nedēļa, tad ikgadējais (atbilstoši katra darbinieka individuālajam gadam) atvaļinājums ir četras kalendārās nedēļas jeb 28 kalendārās dienas, no kurām apmaksājamas ir 20 atvaļinājuma dienas.
Pie šiem nosacījumiem par vienu nostrādāto mēnesi darbiniecei pienākas:
28 kalendārās dienas / 12 mēneši = 2,3333 kalendārās dienas;
20 apmaksājamas darba dienas / 12 mēneši = 1,666 apmaksājama atvaļinājuma diena.
Aprēķinā iegūtos rezultātus var noapaļot līdz divām zīmēm aiz komata. Šajā gadījumā apmaksājamo dienu noapaļošana uz augšu būs par labu darbiniecei.
Ja vēlamies ļoti precīzus aprēķinus, tad vispirms dala un uzreiz reizina, pa vidu neveicot noapaļošanu.
Piemēram, par pilnu nostrādāto darba gadu pienākas 20 apmaksātas atvaļinājuma dienas, bet, ja veic aprēķinu 12 mēneši x 1,67 apmaksājamas atvaļinājuma dienas, tad iegūstam 20,04 apmaksājamas atvaļinājuma dienas.
Tabulā esošajā piemērā ir izmantota aprēķināšanas metode — vispirms izdala un uzreiz reizina. Piemēram, aprēķins Justīnei:
(28 kalendārās dienas / 12 mēneši) x 6 mēneši;
(20 apmaksājamas atvaļinājuma dienas / 12 mēneši) x 6 mēneši.
Nr.p. k.
Darbinieks
Pienākas atvaļinājums
par periodu
01.01.2024.–31.12.2024.
Izmantotais atvaļinājums periodā
01.01.2024.–31.12.2024.
Atlikums uz
31.12.2024.
Kalendārās dienas
Apmak-sājamās dienas
Kalendārās dienas
Apmak-sājamās dienas
Kalendārās dienas
Apmak-sājamās dienas
1
Justīne
14
10
0
0
14
10
Tagad ir redzams, ka uz 31.12.2024. ir jāaprēķina un jāiegrāmato uzkrātās saistības Justīnei par 10 apmaksājamām dienām.
Uzkrāto saistību aprēķināšanā par neizmantotajiem atvaļinājumiem piemēro Darba likumā noteikto. Proti, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā.
Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība noteikta Darba likuma 75. pantā — visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.
No darbinieka personīgā konta var iegūt visu nepieciešamo informāciju vidējās izpeļņas aprēķināšanai. Tālāk piemērā esmu apkopojusi to, lai varētu aprēķināt uzkrāto saistību apmēru.
Nr.p.k.
Darbinieks
Ieņēmumi periodā 01.07.2024.–31.12.2024., EUR
Nostrādāto dienu skaits
Vidējā dienas izpeļņa
Alga
Prēmija
Kopā
EUR
aprēķins
1
Justīne
7200,00
240,00
7440,00
127
58,58
7440,00 / 127
Uzkrāto saistību par neizmantotajām atvaļinājuma dienām aprēķins
Nr.p.k.
Darbinieks
Neizmantoto atvaļinājuma dienu atlikums uz 31.12.2024.
D 7311 VSAOI par uzkrātām saistībām — neizmantotie atvaļinājumi 138,19 EURK 5588 Uzkrātās saistības 138,19 EUR
Normatīvie akti nenosaka to, ka atsevišķi izmaksās būtu jāiegrāmato uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem un par tām aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Manā ieskatā šāds sadalījums praksē var noderēt. Katrā ziņā drīkst arī grāmatot vienā izmaksu kontā. Šo kārtību, kā iegrāmatot, nosaka grāmatvedības politikā, kuru apstiprina uzņēmuma vadītājs.
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeima 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja deputātu grupas rosinātos grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz īsākus termiņus iestādēm atbilžu sniegšanai uz iedzīvotāju iesniegumiem.
Izmaiņas likumā paredz, ka iestādei atbilde uz iesniegumu pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā. Patlaban uz iesniegumu jāatbild mēneša laikā.
Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ divu nedēļu laikā uz iesniegumu nebūs iespējams atbildēt, iestāde šo termiņu varēs pagarināt līdz vienam mēnesim, par to informējot iesniedzēju.
Tāpat grozījumi paredz, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei. Savukārt, ja iestādes ieskatā tas ir lietderīgi, tā iesniegumu varēs nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams. Patlaban iesnieguma autors par iesnieguma pārsūtīšanu citai iestādei jāinformē septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas.
Atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar tikt uzskatītas par administratīvām izmaksām. Rosinātās izmaiņas mazinās birokrātiju iesniegumu izskatīšanā, process būs vienkāršāks un ātrāks, tādējādi paredzami arī uzlabojumi iedzīvotāju saziņā ar valsts institūcijām, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori.
Lai izmaiņas iesniegumu izskatīšanā stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 10. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū.
Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā.
Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā.
Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana.
Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka vairāki komersanti, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, ir ieinteresēti darbības atļauju saņemt tieši Latvijā. Tas dotu iespēju izveidot labi apmaksātas darba vietas, kā arī papildinātu nodokļu ieņēmumus un veicinātu investīciju ieplūšanu, grozījumu anotācijā norādījusi Ekonomikas ministrija.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu piemēros triju gadu periodā – no šī gada 1. janvāra līdz 2027. gada beigām.
Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas.
Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu ārējo drošību, palielinot karaspēku un arī militāro preču ražošanu un iepirkšanu, var prognozēt, ka spiediens uz pašvaldībām — vairāk naudas novirzīt civilās aizsardzības vajadzībām — tikai pieaugs.
Nebija vajadzības?
Lai arī karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu un kaimiņos atrodas divas agresorvalstis — Krievija un Baltkrievija, saprašana, ka mums pašiem arī būs jārūpējas par drošību, ir radusies salīdzinoši nesen — pērnā gada nogalē, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas un tika ievēlēts Donalds Tramps. Šī gada pirmajos mēnešos viņa ekstravagantie izteikumi un rīcība palielinājusi drošības riskus mūsu reģionā. Taču pašvaldību budžeti tika veidoti un pieņemti laikā, kad situācija vēl nebija tik asa. Turklāt jāpiebilst, ka arī valsts varas iestādes nebūt nav uzvedušās citādi, arī te ilgu laiku trūka gan lēmumu, gan mudinājumu, gan rīcības, gan pat normatīvie akti un likumi, kuri daudz striktāk pateiktu, kas par ko atbild. Patlaban valsts pilsētu budžetos civilās aizsardzības pasākumiem naudas atvēlēts tiek salīdzinoši maz, un tikai divas valstspilsētas — Rīga un Valmiera — kā vienu no galvenajām prioritātēm noteikušas drošību.
Rīgas šī gada budžets ir 1,69 miljardi eiro, un viena no budžeta prioritātēm ir civilā aizsardzība un drošība. No sava 1,69 miljardu eiro budžeta kopumā sabiedriskajai kārtībai ir atvēlēti vairāk nekā 35,4 miljoni eiro, galvenokārt pašvaldības policijai. Konkrēti civilās aizsardzības pasākumiem plānots atvēlēt ap diviem miljoniem eiro, tai skaitā arī patvertņu nodrošināšanai un pielāgošanai. Jāuzteic, ka 1,3 miljoni eiro plānoti tieši kiberdraudu novēršanai. Tātad kopējā summa šiem mērķiem būs ap 3,3 miljoniem eiro. Bet tas ir tikai nepilni 0,2% no kopējā Rīgas budžeta. Lai gan uz citu pašvaldību fona absolūtos skaitļos tas ir ļoti daudz.
Jēkabpils novada kopējais budžets šogad ir 92,99 miljoni eiro. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēts 1% no kopbudžeta jeb 950 tūkstoši eiro. Te jāuzslavē pašvaldība, ka nauda domāta ne tikai pašvaldības policijai, bet arī civilās drošības pasākumiem — patvertņu vajadzībām 100 tūkstoši eiro un sabiedrības drošības sistēmas tehniskās dokumentācijas izstrādei — deviņi tūkstoši eiro.
Jelgavas šī gada budžets ir 134,2 miljoni eiro. Lai nodrošinātu vismaz minimālās iedzīvotāju pamatvajadzības, kas saistītas ar cilvēku izdzīvošanu, un apturētu vai mazinātu veselības, vides un īpašuma apdraudējumu, stihisko nelaimju un seku likvidēšanas šī gada budžetā Jelgavā ir paredzēti izdevumi 135,5 tūkstoši eiro. Vietvara tai skaitā plāno iegādāties ģeneratorus un izbūvēt ģeneratoru pieslēgumu vietas, iegādāties dzeramā ūdens tilpnes, iekārtot patvertnes.
Liepājas šī gada budžets tiek plānots 140 miljonu eiro apmērā. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēts 3,1 miljons eiro jeb 2,28% no kopējā vietvaras budžeta. Izskatot publiski pieejamos materiālus, nav iespējams atrast speciālas programmas, kuras būtu tieši saistītas ar civilās aizsardzības stiprināšanu, izņemot 26,7 tūkstošu eiro novirzīšanu bērnu līdzdalības stiprināšana civilajā aizsardzībā un noturīgas sabiedrības veidošanā.
Ventspils no saviem šī gada izdevumiem 86,9 miljonu eiro apmērā 3% jeb 2,9 miljonus eiro atvēl sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tiesa, tas jau atkal būs vairāk domāts pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai. Taču budžeta aprakstā vismaz minēts, ka uz šo budžeta izdevumu sadaļu attieksies arī civilās aizsardzības pasākumi.
Daugavpilī no kopējā šī gada budžeta izdevumiem 169,5 miljonu eiro apmērā sabiedriskajai kārtībai atvēlēti 3,2 miljoni eiro, un teju visa summa paredzēta pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai. Nekas par civilo aizsardzību budžeta aprakstā nav pat pieminēts.
Rēzeknē no 52,4 miljonu konsolidētā budžeta sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēti tikai 155 tūkstoši eiro, kas ir ap 0,3% no kopbudžeta. Patvertnēm vai cita veida pasākumiem nekas nav atvēlēts, tikai ugunsdrošības dienestam Rēzeknē.
Jūrmalas šī gada kopējais budžets ir 125,6 miljoni eiro, no tā — sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēti 4 miljoni eiro. Lielākā daļa paredzēta pašvaldības policijai un iebraukšanas nodevas iekasēšanai. Pielikuma ar domes skaidrojumu par šī gada budžeta izlietojumu nav, tāpat domes saviem iedzīvotājiem sagatavotajā materiālā nekādi ieguldījumi civilajā drošībā netiek minēti.
Ogres novada kopējais budžets ir 131,4 miljoni eiro. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 2,3 miljoni eiro, no tiem galvenokārt pašvaldības policijas darbībai, savukārt 84,8 tūkstoši civilajai aizsardzībai — šie līdzekļi ir paredzēti drošības sistēmu auditam, Ogres novada krīzes zvanu centra darbībai un video novērošanas uzlabošanai.
Valmieras novada budžets sasniedz 137,1 miljonu eiro. Kā galveno šī gada budžeta prioritāti vietvara noteikusi drošību. Taču sabiedriskajai drošībai un kārtībai atvēlēts nepilns procents no kopējā budžeta — 1,24 miljoni eiro, un vairums šīs naudas paredzēts pašvaldības policijas funkciju nodrošināšanai. Tiesa, pašvaldības policijas sastāvā darbojoties arī civilās aizsardzības speciālists.
Kam un par ko jāmaksā?
Aino Salmiņš, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Foto no Latvijas Pašvaldību savienības arhīva
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino SalmiņšBilancei norāda — nosakot par prioritāti Latvijas valsts ārējo drošību, par to arī jārūpējas. «Tādēļ finansējums civilajai aizsardzībai, kā arī valsts materiālajām rezervēm jāplāno un jāparedz no valsts budžeta bāzē, un tas nebūtu pieprasāms kā papildu finansējums no pašvaldībām,» uzsver A. Salmiņš. Viņš arī piebilst, ja tomēr valsts grib, lai pašvaldības iesaistās ar daudz lielāku finansējumu, tad būtu jālemj no kuru obligāto funkciju izpildes pašvaldībām būtu jāatsakās.
A. Salmiņš minēja, ka, piemēram, runājot kaut vai par patvertņu ierīkošanu — viss nebeidzas ar marķējuma zīmes uzlikšanu. Visas pašvaldības uz brīvprātības principiem ir iesaistījušās patvertņu problēmu risinājumā. Vislielāko ieguldījumu ir veikusi Rīga, līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību patvertņu iekārtošanai ir izstrādājusi arī Ķekava. «Pašvaldības izsaka gatavību sadarboties, bet mēs vēlamies, lai arī atbildīgās — Iekšlietu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, Finanšu un Ekonomikas — ministrijas iziet no savas komforta zonas, jo normatīvais regulējums par patvertnēm joprojām nav pieņemts, kā arī nav radīts mehānisms ilgtspējīgam valsts atbalstam patvertņu iekārtošanā. Ekonomikas ministrija patvertņu būvnormatīvu risinājumu sola tikai tad, kad Saeima to konceptuāli atbalstīs,» pašreizējo situāciju raksturo LPS pārstāvis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus. Teju 400 no tiem tika atzīti par atbilstošiem un ap 1300 par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Līdz ar to šobrīd apdraudējuma gadījumā ir nodrošinātas patveršanās iespējas vairāk nekā pusmiljonam valsts iedzīvotāju.
Patlaban līdzdalība patvertņu iekārtošanā ir pašvaldību brīvprātīga funkcija, kas nav definēta kā obligāta. LPS pārstāvis A. Salmiņš norāda, ka būtu jāizvairās no lieka normatīvisma un ierobežotā finansējuma apstākļos jāatsakās no pārlieku augstām birokrātiskām prasībām. Vienlaikus pašvaldības aicina atteikties arī no nesamērīgu augsto ugunsdzēsības prasību noteikšanas objektos, kuros iespējama patvertņu ierīkošana.
Kur ņemt naudu?
Inga Bērziņa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga BērziņaBilancei norādīja, ka sadarbība ar pašvaldībām esot laba un vietvaras darot, ko varot. «Kopumā pret drošības situāciju pašvaldības attiecas ļoti nopietni un ir gatavas risināt problēmas,» uzsver ministre. Saņemot atgādinājumu, ka mūsu reģionā jau ceturto gadu rit karš, ministre atzīst, ka «droši vien kaut ko jau varēja darīt arī ātrāk». Patlaban Iekšlietu ministrija un VUGD kopā ar pašvaldībām intensīvi strādājot pie prioritāri pielāgojamo patvertņu saraksta, nepieciešamā finansējuma apzināšanas un attiecīgo normatīvo aktu grozījumiem. «VARAM piedalās šajā procesā un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par 22 miljonu eiro novirzīšanas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda patvertņu ierīkošanai. Noteikumu projekts tuvākajā laikā tiks nodots starpinstitūciju saskaņošanai,» uzsver ministre.
A. Salmiņš no LPS saka, ka par šo naudu būs iespējams aprīkot 500 patvertnes. Viņš arī zināja teikt, ka pašlaik notiekot sarunas arī ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta donorvalstīm par papildu finansējuma piešķiršanu no šīs naudas. Tiesa, šie līdzekļi varētu būt tikai no 2027. gada.
Artis Pabriks, Domnīcas Northern Europe Policy Centre direktors Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja
«Ir skaidrs, ka sagatavoties karam par visiem 100% nespēj neviens. Taču attieksmei pret notiekošo ir jābūt ļoti nopietnai. Mums ir jādomā un jārīkojas tā, it kā karš būs jau pēc gada. Vai šādā brīdī kāds gaidīs Eiropas Savienības naudu, vai arī kādus likumus? Nu nē! Darīsim to, ko varam izdarīt jau tagad,» uzsver domnīcas Northern Europe Policy Centre direktors, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Marta sākumā domnīca rīkoja konferenci ar Ukrainas ekspertu dalību par «Pilsētas darbības nodrošināšana kara apstākļos». A. Pabriks atzīst, ka Latvijas pilsētu gatavība patlaban ir ļoti dažāda. «Ir jābūt reālām mācībām, lai mēs saprastu, ko darīt un kā rīkoties. Tikai normatīvo aktu izdošana nederēs. Diemžēl ne tikai pašvaldībās, bet arī valdībā joprojām līdz galam nav skaidrs, kam ir jāgatavojas, un ka jādara tas nopietni.»
Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Pašvaldību budžetos maz domāts par civilo aizsardzību» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024
Ārpus Rīgas jaunus mājokļus ceļ kūtri, valsts sāk iesaistīties
Latvijas pirmrindniece Valmiera
Kuras ir ekonomiski aktīvākās valstspilsētas?
Rēzekne — ekonomikas paradoksu pilsēta
Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus
Jēkabpils zudušā IKP meklējumos
Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
Ventspils jaunais ceļš uz labklājību
Parādi netraucē pašvaldību attīstību; vajag mērķtiecīgākus projektus
Liepājas ekonomikas pārmaiņu vēji
Pašvaldību budžetos maz domāts par civilo aizsardzību
Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!
Grozījumu mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi attiecas uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem ir darījumi ar kriptoaktīviem.
Kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.
Šajos noteikumos lietotie termini “kriptoaktīvs”, “elektroniskās naudas žetons” un “aktīviem piesaistīts žetons” atbilst terminiem, kas lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937, 3. panta 1. punkta 5., 6. un 7. apakšpunktā.
Aktīviem piesaistītus žetonus un citus kriptoaktīvus, kas nav elektroniskās naudas žetoni, grāmatvedībā norāda atbilstoši to iegādes vai ražošanas izmaksām apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, izveidojot attiecīgu atsevišķu apakšposteni “Aktīviem piesaistīti žetoni” vai “Kriptoaktīvi”.
Gada beigās kriptoaktīvu atlikumu vērtību koriģē, lai tie bilances datumā būtu novērtēti atbilstoši to iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks.
Elektroniskās naudas žetonus grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā postenī “Nauda”, izveidojot apakšposteni “Elektroniskās naudas žetons”.
Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par kriptoaktīvu veidiem un to uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatu.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.