Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas.

Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu ārējo drošību, palielinot karaspēku un arī militāro preču ražošanu un iepirkšanu, var prognozēt, ka spiediens uz pašvaldībām — vairāk naudas novirzīt civilās aizsardzības vajadzībām — tikai pieaugs.

Nebija vajadzības?

Lai arī karš Ukrainā turpinās jau ceturto gadu un kaimiņos atrodas divas agresorvalstis — Krievija un Baltkrievija, saprašana, ka mums pašiem arī būs jārūpējas par drošību, ir radusies salīdzinoši nesen — pērnā gada nogalē, kad ASV notika prezidenta vēlēšanas un tika ievēlēts Donalds Tramps. Šī gada pirmajos mēnešos viņa ekstravagantie izteikumi un rīcība palielinājusi drošības riskus mūsu reģionā. Taču pašvaldību budžeti tika veidoti un pieņemti laikā, kad situācija vēl nebija tik asa. Turklāt jāpiebilst, ka arī valsts varas iestādes nebūt nav uzvedušās citādi, arī te ilgu laiku trūka gan lēmumu, gan mudinājumu, gan rīcības, gan pat normatīvie akti un likumi, kuri daudz striktāk pateiktu, kas par ko atbild. Patlaban valsts pilsētu budžetos civilās aizsardzības pasākumiem naudas atvēlēts tiek salīdzinoši maz, un tikai divas valstspilsētas — Rīga un Valmiera — kā vienu no galvenajām prioritātēm noteikušas drošību. 

Rīgas šī gada budžets ir 1,69 miljardi eiro, un viena no budžeta prioritātēm ir civilā aizsardzība un drošība. No sava 1,69 miljardu eiro budžeta kopumā sabiedriskajai kārtībai ir atvēlēti vairāk nekā 35,4 miljoni eiro, galvenokārt pašvaldības policijai. Konkrēti civilās aizsardzības pasākumiem plānots atvēlēt ap diviem miljoniem eiro, tai skaitā arī patvertņu nodrošināšanai un pielāgošanai. Jāuzteic, ka 1,3 miljoni eiro plānoti tieši kiberdraudu novēršanai. Tātad kopējā summa šiem mērķiem būs ap 3,3 miljoniem eiro. Bet tas ir tikai nepilni 0,2% no kopējā Rīgas budžeta. Lai gan uz citu pašvaldību fona absolūtos skaitļos tas ir ļoti daudz.

Jēkabpils novada kopējais budžets šogad ir 92,99 miljoni eiro. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēts 1% no kopbudžeta jeb 950 tūkstoši eiro. Te jāuzslavē pašvaldība, ka nauda domāta ne tikai pašvaldības policijai, bet arī civilās drošības pasākumiem — patvertņu vajadzībām 100 tūkstoši eiro un sabiedrības drošības sistēmas tehniskās dokumentācijas izstrādei — deviņi tūkstoši eiro.

Jelgavas šī gada budžets ir 134,2 miljoni eiro. Lai nodrošinātu vismaz minimālās iedzīvotāju pamatvajadzības, kas saistītas ar cilvēku izdzīvošanu, un apturētu vai mazinātu veselības, vides un īpašuma apdraudējumu, stihisko nelaimju un seku likvidēšanas šī gada budžetā Jelgavā ir paredzēti izdevumi 135,5 tūkstoši eiro. Vietvara tai skaitā plāno iegādāties ģeneratorus un izbūvēt ģeneratoru pieslēgumu vietas, iegādāties dzeramā ūdens tilpnes, iekārtot patvertnes.

Liepājas šī gada budžets tiek plānots 140 miljonu eiro apmērā. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēts 3,1 miljons eiro jeb 2,28% no kopējā vietvaras budžeta. Izskatot publiski pieejamos materiālus, nav iespējams atrast speciālas programmas, kuras būtu tieši saistītas ar civilās aizsardzības stiprināšanu, izņemot 26,7 tūkstošu eiro novirzīšanu bērnu līdzdalības stiprināšana civilajā aizsardzībā un noturīgas sabiedrības veidošanā.

Ventspils no saviem šī gada izdevumiem 86,9 miljonu eiro apmērā 3% jeb 2,9 miljonus eiro atvēl sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tiesa, tas jau atkal būs vairāk domāts pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai. Taču budžeta aprakstā vismaz minēts, ka uz šo budžeta izdevumu sadaļu attieksies arī civilās aizsardzības pasākumi.

Daugavpilī no kopējā šī gada budžeta izdevumiem 169,5 miljonu eiro apmērā sabiedriskajai kārtībai atvēlēti 3,2 miljoni eiro, un teju visa summa paredzēta pašvaldības policijas darbības nodrošināšanai. Nekas par civilo aizsardzību budžeta aprakstā nav pat pieminēts.

Rēzeknē no 52,4 miljonu konsolidētā budžeta sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēti tikai 155 tūkstoši eiro, kas ir ap 0,3% no kopbudžeta. Patvertnēm vai cita veida pasākumiem nekas nav atvēlēts, tikai ugunsdrošības dienestam Rēzeknē.

Jūrmalas šī gada kopējais budžets ir 125,6 miljoni eiro, no tā — sabiedriskajai kārtībai un drošībai atvēlēti 4 miljoni eiro. Lielākā daļa paredzēta pašvaldības policijai un iebraukšanas nodevas iekasēšanai. Pielikuma ar domes skaidrojumu par šī gada budžeta izlietojumu nav, tāpat domes saviem iedzīvotājiem sagatavotajā materiālā nekādi ieguldījumi civilajā drošībā netiek minēti.

Ogres novada kopējais budžets ir 131,4 miljoni eiro. Sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 2,3 miljoni eiro, no tiem galvenokārt pašvaldības policijas darbībai, savukārt 84,8 tūkstoši civilajai aizsardzībai — šie līdzekļi ir paredzēti drošības sistēmu auditam, Ogres novada krīzes zvanu centra darbībai un video novērošanas uzlabošanai.

Valmieras novada budžets sasniedz 137,1 miljonu eiro. Kā galveno šī gada budžeta prioritāti vietvara noteikusi drošību. Taču sabiedriskajai drošībai un kārtībai atvēlēts nepilns procents no kopējā budžeta — 1,24 miljoni eiro, un vairums šīs naudas paredzēts pašvaldības policijas funkciju nodrošināšanai. Tiesa, pašvaldības policijas sastāvā darbojoties arī civilās aizsardzības speciālists.

Kam un par ko jāmaksā?

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš Bilancei norāda — nosakot par prioritāti Latvijas valsts ārējo drošību, par to arī jārūpējas. «Tādēļ finansējums civilajai aizsardzībai, kā arī valsts materiālajām rezervēm jāplāno un jāparedz no valsts budžeta bāzē, un tas nebūtu pieprasāms kā papildu finansējums no pašvaldībām,» uzsver A. Salmiņš. Viņš arī piebilst, ja tomēr valsts grib, lai pašvaldības iesaistās ar daudz lielāku finansējumu, tad būtu jālemj no kuru obligāto funkciju izpildes pašvaldībām būtu jāatsakās.

A. Salmiņš minēja, ka, piemēram, runājot kaut vai par patvertņu ierīkošanu — viss nebeidzas ar marķējuma zīmes uzlikšanu. Visas pašvaldības uz brīvprātības principiem ir iesaistījušās patvertņu problēmu risinājumā. Vislielāko ieguldījumu ir veikusi Rīga, līdzfinansējuma piešķiršanas kārtību patvertņu iekārtošanai ir izstrādājusi arī Ķekava. «Pašvaldības izsaka gatavību sadarboties, bet mēs vēlamies, lai arī atbildīgās — Iekšlietu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, Finanšu un Ekonomikas — ministrijas iziet no savas komforta zonas, jo normatīvais regulējums par patvertnēm joprojām nav pieņemts, kā arī nav radīts mehānisms ilgtspējīgam valsts atbalstam patvertņu iekārtošanā. Ekonomikas ministrija patvertņu būvnormatīvu risinājumu sola tikai tad, kad Saeima to konceptuāli atbalstīs,» pašreizējo situāciju raksturo LPS pārstāvis.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apsekojis 3200 valsts un pašvaldību ēku pagrabstāvus. Teju 400 no tiem tika atzīti par atbilstošiem un ap 1300 par daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām. Līdz ar to šobrīd apdraudējuma gadījumā ir nodrošinātas patveršanās iespējas vairāk nekā pusmiljonam valsts iedzīvotāju.

Patlaban līdzdalība patvertņu iekārtošanā ir pašvaldību brīvprātīga funkcija, kas nav definēta kā obligāta. LPS pārstāvis A. Salmiņš norāda, ka būtu jāizvairās no lieka normatīvisma un ierobežotā finansējuma apstākļos jāatsakās no pārlieku augstām birokrātiskām prasībām. Vienlaikus pašvaldības aicina atteikties arī no nesamērīgu augsto ugunsdzēsības prasību noteikšanas objektos, kuros iespējama patvertņu ierīkošana.

Kur ņemt naudu?

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa Bilancei norādīja, ka sadarbība ar pašvaldībām esot laba un vietvaras darot, ko varot. «Kopumā pret drošības situāciju pašvaldības attiecas ļoti nopietni un ir gatavas risināt problēmas,» uzsver ministre. Saņemot atgādinājumu, ka mūsu reģionā jau ceturto gadu rit karš, ministre atzīst, ka «droši vien kaut ko jau varēja darīt arī ātrāk». Patlaban Iekšlietu ministrija un VUGD kopā ar pašvaldībām intensīvi strādājot pie prioritāri pielāgojamo patvertņu saraksta, nepieciešamā finansējuma apzināšanas un attiecīgo normatīvo aktu grozījumiem. «VARAM piedalās šajā procesā un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par 22 miljonu eiro novirzīšanas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda patvertņu ierīkošanai. Noteikumu projekts tuvākajā laikā tiks nodots starpinstitūciju saskaņošanai,» uzsver ministre.

A. Salmiņš no LPS saka, ka par šo naudu būs iespējams aprīkot 500 patvertnes. Viņš arī zināja teikt, ka pašlaik notiekot sarunas arī ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta donorvalstīm par papildu finansējuma piešķiršanu no šīs naudas. Tiesa, šie līdzekļi varētu būt tikai no 2027. gada.

«Ir skaidrs, ka sagatavoties karam par visiem 100% nespēj neviens. Taču attieksmei pret notiekošo ir jābūt ļoti nopietnai. Mums ir jādomā un jārīkojas tā, it kā karš būs jau pēc gada. Vai šādā brīdī kāds gaidīs Eiropas Savienības naudu, vai arī kādus likumus? Nu nē! Darīsim to, ko varam izdarīt jau tagad,» uzsver domnīcas Northern Europe Policy Centre direktors, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts, aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Marta sākumā domnīca rīkoja konferenci ar Ukrainas ekspertu dalību par «Pilsētas darbības nodrošināšana kara apstākļos». A. Pabriks atzīst, ka Latvijas pilsētu gatavība patlaban ir ļoti dažāda. «Ir jābūt reālām mācībām, lai mēs saprastu, ko darīt un kā rīkoties. Tikai normatīvo aktu izdošana nederēs. Diemžēl ne tikai pašvaldībās, bet arī valdībā joprojām līdz galam nav skaidrs, kam ir jāgatavojas, un ka jādara tas nopietni.»

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Pašvaldību budžetos maz domāts par civilo aizsardzību» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī:

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!