Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienestsseminārā skaidrojis, kādus izdevumus pašnodarbinātais var atskaitīt no ienākumu nodokļa aprēķināšanai paredzētās peļņas bāzes.
Pie saimnieciskās darbības izdevumiem (kas saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības) nodokļu aprēķināšanas vajadzībām uzskata:
izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju un inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro (ja inventāra vērtība pārsniedz 1000 eiro, tas jāatzīst par pamatlīdzekli un izdevumos jāiekļauj pakāpeniski)
darbinieku algas
pamatlīdzekļu nolietojums un pamatlīdzekļu remonta izdevumi
nomas un īres maksa
VSAOI par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos
citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas
procentu maksas par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus
nodokļu (izņemot IIN) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā
citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai
Savukārt saimnieciskās darbības izdevumos nedrīkst iekļaut VSAOI par sevi kā par pašnodarbināto, kā arī izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu tiek uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem (piemēram, reprezentācijas izdevumu atzīšana).
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka jau no šī gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta, un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot to vērā, VID aicina tos ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus, kuri vēlas turpināt savu darbību arī pēc 2023. gada 1. jūlija, savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai.
Licencēšanas prasības attiecas gan uz uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, gan arī uz fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji.
Kā saņemt licenci?
Licenci var saņemt attālināti – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), aizpildot iesnieguma veidlapu “Iesniegums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai” (EDS- Dokumenti – No veidlapas – Citi – Ārpakalpojuma grāmatveža licence).
Iesniegumā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati (atbildīgais grāmatvedis vienlaicīgi var būt arī uzņēmuma valdes loceklis, ja tas atbilst likumā noteiktajām licencēšanas prasībām attiecībā uz darba pieredzi un izglītību) un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments (augstākās izglītības iestādes diploms), profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments (darba līgums vai amata apraksts, vai darba devēja izziņa par personas nodarbināšanu grāmatveža amatā), Iekšējā kontroles sistēma (IKS) un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.
Fiziskām personām, kuras sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus kā saimnieciskās darbības veicēji, atšķiras tikai iesniedzamo profesionālo pieredzi apliecinošo dokumentu veids, kas šajā gadījumā ir uzņēmuma līgums ar klientiem par grāmatvedības ārpakalpojumu nodrošināšanu.
Aizpildot EDS iesniegumu un iesniedzot tam pievienotos dokumentus, aicinām īpašu vērību pievērst un aktualizēt[1] saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6. un 7.pantu izstrādāto “Iekšējo kontroles sistēmu (IKS)”.
Kā uzzināt, kuri ārpakalpojumu grāmatveži ir licencēti?
Informācija par jau izsniegtajām licencēm ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļas “Publiskojamo datu bāze” apakšsadaļā “Licencēto ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs”. Ar to var iepazīties ikviens interesents, tajā skaitā uzņēmēji, kuri uzticējuši kārtot savu grāmatvedību tieši ārpakalpojuma grāmatvedim.Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana ir valstiski atzīts mehānisms, kas palīdz noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams.
Kopš 2021. gada 1.jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1 628 licences, no tām lielākā daļa – 1 342 licences jeb 82% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 286 licences jeb 18% fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd reģistrēti ir 5 228 ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzēji.
VID turpina aktīvi konsultēt ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējus par licences saņemšanas kārtību un nosacījumiem un aicina ārpakalpojuma grāmatvežus licenci saņemt savlaicīgi.
[1] Likuma subjekta pienākums ir regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtēt iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu.
Ilustrācija: Arvis VillaNadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē Foto: Aivars Siliņš
Iemesli, kāpēc būtu jāuzsāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) likvidāciju, var būt dažādi. Likvidējamais uzņēmums var būt maksātnespējīgs, taču ar valdes lēmumu likvidēt var arī maksātspējīgu uzņēmumu. SIA, kura nespēj pildīt savas saistības, par maksātnespējīgu uzņēmumu pasludina tiesa. Lai gan maksātnespējas procesa iznākums ir uzņēmuma likvidācija, tomēr tas nenozīmē, ka likvidācija iespējama tikai un vienīgi uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Ja uzņēmums spēj apmierināt visu kreditoru prasījumus, uzņēmums tiek likvidēts bez maksātnespējas procesa.
Likvidācija atšķiras no maksātnespējas ar to, ka SIA likvidācijas mērķis ir izmantojot uzņēmumā esošus aktīvus, apmierināt visu kreditoru prasījumus, savukārt maksātnespējas gadījumā bieži tiek apmierināti tikai nodrošināto kreditoru prasījumi.
Atsevišķas situācijas, kad SIA likvidācija varētu būt nepieciešama:
SIA darbība ar zaudējumiem – ja sabiedrība strādā ar zaudējumiem, pastāv finanšu rakstura problēmas, kas var novest līdz maksātnespējai.
Juridiskas problēmas – ja SIA ir, piemēram, tiesvedības sakarā ar neizpildītām saistībām, SIA likvidācija var būt viens no veidiem, kā novērst situācijas vēl lielāku saasināšanos un nodrošināt kreditoru prasību apmierināšanu.
SIA struktūras maiņa – ja uzņēmējs vēlas mainīt SIA struktūru, piemēram, pārveidot to par citu uzņēmuma veidu vai pārstrukturēt, uzņēmuma likvidācija var būt viens no soļiem šajā procesā.
Uzņēmuma likvidācijas iemesli var būt dažādi, bet galvenais mērķis ir novērst turpmākās problēmas un nodrošināt, ka kreditoru prasības tiek apmierinātas, izmantojot uzņēmuma aktīvus.
SIA likvidācijas sākums ir uzņēmuma darbības izbeigšana.
SIA likvidācijas shēma
SIA darbības izbeigšana
Komerclikums (KL) paredz divus SIA darbības izbeigšanas gadījumus:
KL 312. pants
Ar dalībnieku lēmumu. Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem dalībnieku sapulce.
Ar tiesas nolēmumu.
Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja:
2.1. sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;
2.2. sabiedrības pamatkapitāls neatbilst likuma prasībām;
2.3. sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;
2.4. dalībnieki nav pieņēmuši lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu gadījumos, kad tas viņiem bija jādara saskaņā ar likumu
vai statūtiem;
uzsākot bankrota procedūru. Kārtību, kādā izbeidzama sabiedrības darbība bankrota gadījumā, regulē atsevišķs likums, t.i., Maksātnespējas likums. Maksātnespējas likums paredz fiziskās personas bankrota procedūru, saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas pasludināšanu.
Pēc lēmuma par darbības izbeigšanas Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamie dokumenti:
1. pieteikuma veidlapa;
2. dalībnieku sapulces protokols vai vienīgā dalībnieka lēmums;
3. likvidatora piekrišana ieņemt amatu.
Nav jāiesniedz, ja par likvidatoru kļūst esošais valdes loceklis.
Jāsamaksā valsts nodevu 30 EUR apmērā.
Dokumentu iesniegšanas termiņš UR: 3 dienas no lēmuma pieņemšanas.
KL 314.1 pants
Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra
(UR lēmums) iestādes lēmumu, ja:
1.1. sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
1.2. sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
Sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, ja:
2.1. sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši;
2.2. sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas par sešu mēnešu periodu;
2.3. sabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
Komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.
Likvidatora iecelšana
SIA darbības izbeidzas ar dalībnieku lēmumu. Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi. Ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību. Likvidatori piesakāmi ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības dalībniekiem. Tāpat ierakstīšanai komercreģistrā piesakāmas jebkuras izmaiņas likvidatoru sastāvā vai viņu pārstāvības apjomā. Var tikt iecelts viens vai vairāki likvidatori. Pieteikumam pievieno katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Piekrišanā likvidators norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoru viņš piekrīt kļūt.
Ja sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, un sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona ir ieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, vai ja to prasa dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu pamatkapitāla, likvidatoru ieceļ un viņa atlīdzības apmēru un kārtību nosaka tiesa. Likvidatoram jāiesniedz UR pieteikumu ar rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Piekrišanā likvidators norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoru viņš piekrīt kļūt.
Ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu, vai ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, un neviena ieinteresētā persona nav ieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, komercreģistra iestāde pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas segtās likvidācijas izmaksas atmaksā no sabiedrības mantas.
Sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process. Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, piekrīt valstij.
Jāņem vērā, ka uzsākot likvidācijas procesu ar dalībnieku lēmumu, SIA rīcībā jābūt noteiktiem naudas līdzekļiem, jo visas likvidācijas izmaksas sedz no sabiedrības līdzekļiem. Var būt tā, ka sabiedrībai ir manta, kuru var pārdot un iegūt līdzekļus, vai arī SIA ir debitori, no kuriem var piedzīt parādus, lai segtu kreditoru prasījumus un likvidācijas izmaksas. Tas nozīmē, ka sabiedrībai var nebūt tik daudz naudas līdzekļu kontā, bet tā var, pārdodot mantu un piedzenot no debitoriem parādus, iegūt pietiekami daudz naudas, lai nosegtu kreditoru prasījumus un likvidācijas izmaksas.
Kreditoru prasījumu pieteikšana un kreditoru aizsardzība
Pēc dokumentu iesniegšanas, komercreģistra iestāde savā tīmekļvietnē publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu. Likvidators ne vēlāk kā paziņojuma publicēšanas dienā nosūta paziņojumu par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem. Paziņojumā sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš.
Kreditori noteiktā termiņā piesaka likvidatoram savus prasījumus pret sabiedrību. Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.
Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas tiek deponētas pie zvērināta notāra pēc sabiedrības juridiskās adreses. Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, sabiedrības mantu var sadalīt starp dalībniekiem tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.
Sabiedrības mantas sadale
Pēc parādu nokārtošanas atlikušo sabiedrības mantu likvidatori sadala starp sabiedrības dalībniekiem atbilstoši sabiedrības slēguma bilancē noteiktajām viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām. Nauda, kas nav nepieciešama likvidācijas gaitā, tiek sadalīta starp sabiedrības dalībniekiem nosacīti. Nepieciešamie līdzekļi to saistību segšanai, kuru izpildes termiņš vai nosacījums nav iestājies, un strīdīgu saistību segšanai, kā arī to summu nodrošināšanai, kuras pienākas sabiedrības biedriem pie galīgās norēķināšanās, ir aizturami.
Sabiedrības atlikušās mantas sadale
Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi. Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu.
Sabiedrības izslēgšana no UR
SIA likvidācijas procesa ilgums ir atkarīgs no tā, cik ātri tiek izpildītas visas ar likvidāciju nepieciešamās darbības. Ja sabiedrībai nav kreditoru, process var aizņemt nedaudz vairāk par mēnesi, bet, ja ir kreditori, – nedaudz vairāk par trim mēnešiem (ir gadījumi, kad likvidācijas process notiek ilgāk pa gadu). Komerclikumā nav noteikts termiņš, kādā ir jāveic sabiedrības likvidācija. To veic tik ilgi, līdz tiek izpildītas visas ar likvidāciju nepieciešamās darbības.
Sabiedrības dokumentus nodod glabāšanā vienam no sabiedrības dalībniekiem vai trešajai personai Latvijā, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu to glabāšanas vietu. Sabiedrības arhīviski vērtīgos dokumentus, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodod glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Ja likvidators iecelts SIA ar ieinteresētas personas pieteikumu, likvidators veic darbības dokumentu nodošanai glabāšanā.
UR iesniedzamie dokumenti Sabiedrības izslēgšanai:
1. pieteikuma veidlapa;
2. likvidācijas slēguma finanšu pārskats;
4. sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns (ja tāds sastādīts);
5. revidenta atzinums (ja tika veikta revidenta pārbaude).
Dokumentu iesniegšanas termiņš UR – 14 dienas pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales. Pirms dokumentu iesniegšanas UR ir jābūt nokārtotām saistībām ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pēc dokumentu saņemšanas UR pieprasa izziņu VID par SIA saistību izpildi. Ja visas saistības ar VID nav izpildītas, UR nevar komersantu izslēgt no komercreģistra.
Likvidējamas SIA pasludināšana par maksātnespējīgu
Ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.
Šajā gadījumā maksātnespējas pieteikuma iesniegšana notiek saskaņā ar Maksātnespējas likuma 57. panta sesto daļu: „Saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam nepietiek aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī šis apstāklis atklājas likvidācijas gaitā.”
Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties JURISTA komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!
Saeima svētdien, 28.maijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Ar grozījumiem šogad 29.maijs – Latvijas hokeja komandas 2023.gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena – noteikts par svētku dienu.
Izglītības iestādēs paredzētie eksāmeni netiek atcelti, paredz likuma grozījumi.
Saeima ārkārtas sēdē, kas tika sasaukta vēlā 28. maija vakara stundā, steidzamības kārtā pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 2023. gada 29. maijs ir svētku diena – Latvijas hokeja komandas 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas ieguves diena.
Likuma pārejas noteikumi paredz, ka 2023. gada 29. maijā izglītības iestādēs netiek atcelti paredzētie eksāmeni.
Grozījumi ir izsludināti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 29. maija plkst. 1.04 publicējot ārkārtas laidienu Nr. 102A. Izmaiņas likumā stājās spēkā tā izsludināšanas brīdī.
par darba laika organizāciju uzņēmumā/iestādē atbild darba devējs. Darbiniekam jāpakļaujas darba devēja noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.
Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai atbilstošu atlīdzību.
Savukārt Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Tātad gadījumā, ja darbinieks veiks darbu svētku dienā – 2023. gada 29. maijā, pusēm ir tiesības vienoties par šāda darba kompensācijas mehānismu – apmaksātu atpūta citā nedēļas dienā vai piemaksu.
Ja darba devējs par svētku dienu nepiešķir atpūtu citā dienā, var veidoties arī virsstundas, par kurām izmaksājama atsevišķa piemaksa par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. panta noteikumiem. Tādējādi, ja darbs svētku dienā vienlaikus veido arī virsstundu darbs, darba devējam par šādu darbu papildus nolīgtajai darba algai ir jāizmaksā gan piemaksa par virsstundu darbu, gan piemaksa par darbu svētku dienā. Abas piemaksas summējas, tās neaizstāj viena otru.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu līdz ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Darba likuma 136. panta desmitajā daļā noteikts, ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.
Attiecībā uz situācijām, kad darbinieks izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Darba likuma 149. panta pirmo daļu atvaļinājuma laika periodā, kuru pieprasa darbinieks, nav ieskaitāmas svētku dienas, tajā skaitā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumiem noteiktā svētku diena 2023. gada 29.maijs.
Piemēram, ja darbiniekam piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums divas kalendārās nedēļas (14 kalendārās dienas) no 22.05.2023., tad, tā kā plānotā atvaļinājuma laikā ir svētku dienas, t. i., 28.05.2023. (Vasarsvētki) un 29.05.2023. (diena, kad Latvijas hokeja komanda ieguva bronzas medaļu 2023. gada Pasaules hokeja čempionātā), kas atvaļinājuma laikā atbilstoši Darba likuma 149. pantā noteiktajam netiek ieskaitītas, atvaļinājums pagarinās par divām kalendārajām dienām – 05.06.2023., 06.06.2023. Šajā gadījumā darbiniekam, ja ir nolīgta piecu dienu darba nedēļa, darbā ir jāierodas 07.06.2023. Ja darbiniekam ir nolīgta 5 dienu darba nedēļa, tad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā no 22.05.2023. līdz 06.06.2023. apmaksājamas ir 11 darba dienas.
Ilustrācija: Arvis VillaKaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts. Foto: Aivars Siliņš
Aizvadītajā gadā Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamentā skatītas vairākas lietas saistībā ar valdes locekļa atbildību, tostarp arī par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību un atbildību, kāda var iestāties, ja radies interešu konflikts – valdes loceklis gūst personisku labumu no amata pienākumu pildīšanas.
Tiesības uz atlīdzību, ja sabiedrība nav lēmusi par atlīdzības apmēru
2022. gada 14. septembra spriedums lietā Nr. SKC–71/2022 (C33594518)
Valdes loceklis ir sabiedrības dalībnieku uzticības persona, kuras pienākums ir sekmēt sabiedrības mērķu sasniegšanu – dalībnieku ekonomiskās intereses (gūt peļņu) realizāciju.
Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, respektīvi, ar brīdi, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu. Tādējādi līdz ar valdes locekļa (priekšsēdētāja) iecelšanu amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma (turpmāk – KL) 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību.
Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar KL 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.
Sabiedrības dalībnieku (padomes) lēmums par atlīdzības noteikšanu nav šo tiesību (valdes locekļa tiesību uz atlīdzību) rašanās priekšnoteikums. Dalībnieku (padomes) kompetencē ir noteikt atlīdzības apmēru atkarībā no valdes locekļa pienākumu apjoma un sabiedrības finansiālā stāvokļa. Taču minētā norma (KL 221. panta astotās daļas otrais teikums) nedod sabiedrībai iespēju apstrīdēt valdes locekļa tiesības uz atlīdzību vispār.
Senāta praksē, uzsverot valdes locekļa atbildību, norādīts, ka to regulē KL 169. pants, kura pirmā daļa paredz valdes locekļa pienākumu vienmēr rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam, bet otrā daļa nosaka atbildību par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.1
1 Sk. Senāta 2020. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–101/2020 7.1. punktu). Valdes locekļa tiesības uz atlīdzību ir cieši saistītas ar atbildību Komerclikuma 169. panta pirmās daļas izpratnē (sk. Senāta 2022. gada 20. jūlija sprieduma lietā Nr. SKC–546/2022 7. punktu).
2 Sk. Senāta 2015. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. SKC–183/2015 (C04523810).
Prasībās par zaudējumu atlīdzināšanu nav obligāti jāapstrīd darījuma tiesiskums, jo valdes loceklis ir atbildīgs sabiedrībai par savu pieļauto pārkāpumu neatkarīgi no darījuma spēkā esības2, konkrētajā gadījumā – paškontrahēšanās darījumos (paškontrahēšanās – līguma parakstīšana gan savā, gan sabiedrības vārdā – redakcijas piezīme), kuros ir paaugstināts tiesību ļaunprātīgas izlietošanas risks un interešu konflikta risks. Tādējādi arī apstāklis, ka gada pārskatos saistībā ar aizdevuma līgumiem sabiedrībai zaudējumi nav konstatēti, neatbrīvo valdes locekli no atbildības par viņa rīcību attiecīgajā pārskata periodā.
Tiesiskās noteiktības nodrošināšanas nolūkā valdes locekļa profesionālo zināšanu standarts, kas saistīts ar pienākumu pildīšanu sabiedrībā, tiek prezumēts, pretējā gadījumā uz viņu nevarētu attiecināt KL 169. pantā paredzēto krietna un rūpīga saimnieka mērauklu, vērtējot viņa rīcību.
Atbildība paškontrahēšanās darījumos
2022. gada 30. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–86/2022 (C33476018)
Valdes loceklim kā sabiedrības dalībnieku uzticības personai, kuram uzticētas svešas mantas pārvaldīšana, jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana – dalībnieku ekonomisko interešu realizācija. Līdz ar to valdes loceklim ir pienākums būt lojālam gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm, pildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam atbilstoši KL 169. panta pirmajai daļai.
Lojalitāte un darbošanās sabiedrības interesēs nosaka to, ka valdes loceklim ir pienākums izvairīties no interešu konflikta. Valdes loceklim nav rīcības brīvības paškontrahēties, izmantot sabiedrības darījuma iespējas vai gūt personisku labumu no amata pienākumu izpildīšanas, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm. Būtiski, ka situācijā, kad valdes loceklis ir arī dalībnieks sabiedrībā, komercdarbības pratības zināšanu apjoms nepārgrozās atkarībā no tā, kādā statusā viņš uzņemas savus pienākumus.
Attiecībā par valdes locekļa rīcības standarta izvērtēšanu konstatējams, ka interešu konflikta nepieļaujamība ietilpst jēdziena „krietns un rūpīgs saimnieks” saturiskajā tvērumā, tādēļ interešu konflikts var radīt pamatu valdes locekļa atbildībai par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.
Pirmdien, 22. maijā, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksme, kuras laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo nostāju attiecībā uz Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot prasības produktiem visā to aprites dzīves ciklā, lai samazinātu produktu atstāto nospiedumu uz vidi.
Regula paredz noteiktas jaunas prasības produktu dizainam, lai tie būtu izturīgāki, vienkāršāk atjaunojami, labojami, pārstrādājami, kā arī energoefektīvāki un resursu efektīvāki. Nākotnē paredzēts ieviest digitālās produkta pases, kas ļaus iegūt informāciju par produktu ietekmi uz vidi. Pēc pieņemtā padomes lēmuma, tiks sākts trialogs ar Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju (EK).
Latvija atbalsta piedāvāto vispārējās vienošanās tekstu, vienlaikus uzsverot, ka tālākajās diskusijās ir jāsaglabā šobrīd paredzētais saprātīgais laiks priekšlikumā noteikto prasību īstenošanai, lai ļautu iespēju sagatavoties gan nozarēm, gan dalībvalstu uzraudzības iestādēm. Vienlaikus Latvija izteica skepsi par regulas priekšlikumā paredzēto aizliegumu apģērbu un to aksesuāru iznīcināšanai, jo nav veikts izvērtējums tā ietekmei. Turklāt, kā citas valstis, arī Latvija būtu vēlējusies pastāvīgu izņēmumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem prasību par nepārdoto preču iznīcināšanas ierobežojumiem piemērošanā.
Tāpat sanāksmē ministri diskutēja par Kritiski svarīgo izejvielu aktu, kas paredz visaptverošu pasākumu kopumu ar mērķi nodrošināt ES instrumentus un piekļuvi drošām, daudzveidīgām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām kritiski svarīgo izejvielu piegādēm. Regulas priekšlikums nosaka stratēģisko un kritisko izejmateriālu sarakstu un stratēģisko projektu izvēles kritērijus, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta stratēģiski svarīgo projektu ieviešana. Tā paredz arī izveidot vienas pieturas aģentūru katrā dalībvalstī, kas būs atbildīga par atļauju izsniegšanas koordināciju un atvieglošanu. Priekšlikums uzliek arī par pienākumu dalībvalstīm izstrādāt zemes dzīļu ieguves nacionālās programmas.
Lai arī Latvija kopumā atzinīgi vērtē regulas projektu, sanāksmē paudām bažas par priekšlikumu ieviešanas termiņiem un finanšu resursu nepieciešamību vienas pieturas aģentūras izveidei. Tāpat arī sanāksmē Latvijas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda norādīja uz bažām par obligātu prasību īstenot zemes izpētes programmu, jo šobrīd nenotiek ne kritisko materiālu izpēte, ne ieguve un nav arī pieejamu izpētes datu. Vienlaikus uzskatām, ka īpaši inovatīvu produktu gadījumā būtu nepieciešams noteikt iespēju paplašināt kritiski svarīgo izejmateriāli klāstu, jo esošais piedāvājums neveicina jaunu tehnoloģiju un tehnoloģisko procesu attīstīšanu.
Sanāksmes turpinājumā dalībvalstu pārstāvji diskutēja par Ilgtermiņa konkurētspējas jautājumiem un ieceri paplašināt Vienotā tirgus un konkurētspējas pārskatu ar jauniem mērķa rādītājiem. Tādejādi ikgadējais pārskats sniegs iespēju pievērst pastiprinātu uzmanību atsevišķām aktuālajām jomām un izcelt dažādus konkurētspējas aspektus.
Noslēgumā Padome pārrunāja arī jautājumus par Neto nulles emisiju industrijas aktu, vienoto patentu sistēmu un dizainparaugu tiesisko aizsardzību.
Latvija ir gandarīta, ka 2023.gada 1.jūnijā stāsies spēkā jauns izgudrojumu aizsardzības veids – vienota spēka Eiropas patents, tādējādi noslēdzot gadu desmitiem ilgušo projektu – izveidot ES vienotu patentu aizsardzību. Latvija ir to 17 valstu vidū, kas jau ir pievienojušās Vienotajam patentam.
Uzņēmējs, lai popularizētu savas preces vai pakalpojumus, izmanto dažādus kanālus – reklāma plašsaziņas līdzekļos, sociālos tīklus vai tiešais mārketings. Visos gadījumos tiek apstrādāti esošo vai topošo klientu dati, tā piemēram, tiešais mārketings ir jebkāda veida reklāmas materiāls, kas paredzēts konkrētai personai, savukārt masveida publikācijas plašsaziņas līdzekļos var tikt apstrādāta tehniskā informācija par portāla vai sociālā tīkla lietotāju, informē Datu valsts inspekcija.
Mērķauditorija
Apstrādājot informāciju par konkrētu cilvēku, jāiegūst un jāapstrādā tikai paši nepieciešamākie dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu mārketinga kampaņas īstenošanu. Ja kampaņas ietvaros plānots informēt jauniešus vecumā no 16 līdz 25 gadiem, tad nav nepieciešams iegūt informāciju par to dzimumu, dzīvesvietām un interesēm.
Tomēr skaidrs, ka, lai izveidotu veiksmīgu mārketinga kampaņu noteiktai mērķauditorijai, nepieciešama informācija par esošo vai potenciālo klientu loku. Mērķauditoriju var noteikt, balstoties uz pētījumiem, vai arī analizējot klientu iepirkumu paradumus (piemēram, interneta veikalā, vai izmantojot lojalitātes kartes).
Ja plānots uzrunāt plašāku potenciālo klientu loku – piemēram, visi cilvēki kas dzīvo un strādā pastaigas attālumā no trenažieru zāles, tad šāda apstrāde var neietilpt datu aizsardzības normatīvo aktu tvērumā un par to tālāk neskaidrosim, bet ticams, ka būs jāmaksā par to, ka reklāmu redz arī ļoti liels cilvēku skaits, kam neinteresē trenažieru zāles apmeklējums.
Savukārt precīzāka uzrunājamās personas noteikšana palīdzēs labāk pielāgot reklāmu tieši šai personai, bet tas nozīmēs arī to, ka šādas ziņas pilnīgi noteikti būs jāapstrādā ievērojot personas datu aizsardzības prasības un arī to ka citām līdzīgām personām būs jāizstrādā savādāka reklāma.
Sociālo tīklu platformas
Jāņem vērā, ka dažādiem sociālajiem tīkliem var būt atšķirīgas iespējas reklāmas personalizācijā, gan atbildības līmenis ko tie gatavi par personas datu apstrādi uzņemties no savas puses. Tāpēc, ja nolemts uzrunāt konkrētu mērķauditoriju mārketinga kampaņas ietvaros, tad nepieciešams iepazīties ar pakalpojuma sniedzēja privātuma politiku un to, kādus platformas lietotāju datus tas var apstrādāt, tādējādi nodrošinoties pret neatbilstošām un riskantām datu apstrādēm.
Tāpat, organizējot mārketinga kampaņu sociālo tīklu platformās (piemēram, LinkedIn, Facebook, YouTube u.c.), uzņēmumam jānoskaidro un jānosaka savs statuss atbilstoši Datu regulai.
Visos gadījumos, persona, kura noteiks un pieņems lēmumu – kāpēc un kā cilvēku dati ir apstrādājami – būs pārzinis (šajā gadījumā – uzņēmums, kas organizē mārketinga kampaņu) savukārt, ja šo lēmumu pieņem vairākas personas kopā, tie tiks uzskatīti par kopīgiem pārziņiem. Savukārt apstrādātājs ir tā persona (organizācija vai fiziska persona), kas veic datu apstrādi uzņēmuma vārdā. Tas nozīmē, ka apstrādātājs nenosaka un nepieņem lēmumu – kāpēc un kā tiks apstrādāti personas dati (piemēram, uzņēmums algo komunikācijas aģentūras pakalpojumus, lai īstenotu marketinga pakalpojumus).
Piemēram, izveidojot “fanu lapu” sociālajos tīklo un kā lapas administrators veicat apmeklētāju personas datu apstrādi. Saskaņā ar Datu regulu, jūs esat koppārzinis ar sociālā tīkla turētāju. Tas attiecas tikai uz tām personas datu apstrādes darbībām, kas izpaužas kā personas datu vākšana sociālās tīklošanas vietnē uzņēmuma vajadzībām. Tādējādi tiek dalīta atbildība informēt lapas apmeklētājus par to, kāda informācija par viņiem tiek apkopota.
E-pasti, zvani, īsziņas
Ja mērķauditorija ir esošie klienti, kuriem paredzēts nodot informāciju par jaunajām precēm un pakalpojumiem, izmantojot e-pastu, īsziņu vai telefona zvanu, tad uz to attiecas arī Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma prasības.
Attiecībā uz komerciālu paziņojumu (tie ir zvani, e-pasti u. c.) saņemšanu norādāms, ka gadījumos, kad persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā tiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA X zvana Jānim Bērziņam, uzrunājot viņu vārdā un uzvārdā, lai piedāvātu konkrētu preci; elektroniskajā pastā persona tiek uzrunāta: “Cien. Jāni Bērziņ, īstenojam…”), Datu aizsardzības regulas izpratnē tā ir personas datu apstrāde, jo attiecīgajā gadījumā tiek identificēta konkrēta persona.
Šajā gadījumā uzņēmējam ir jānodrošina, ka personai ir iespējas atteikties no šādu turpmāku paziņojumu saņemšanas.
Savukārt, ja persona saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāta vārdā un uzvārdā (piemēram, SIA X ģenerējot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: “Cien. klient!”), persona nav identificējama, un tādējādi netiek veikta personas datu apstrāde.
Uzsākot īsteno mārketinga kampaņu, jāpārliecinās, ka personas datus izmanto atbilstoši mērķim un jāspēj to pamatot ar atbilstošu likumīgu pamatu.
Vai nepieciešama cilvēka piekrišana, lai apstrādātu tā datus mārketinga kampaņas ietvaros?
Īsumā, nē! Attiecībā uz personas datu apstrādi, piekrišana nav vienīgais tiesiskais pamats datu apstrādei. Jāņem arī vērā tas, ka piekrišana nav universāla un to nevar piemērot visos iespējamajos gadījumos.
Tas nozīmē, lai apstrādātu personas datus, sākotnēji jānosaka likumīgs pamats.
Piemēram, ja uzņēmums izlēmis sociālos tīklos izveidot slēgtu grupu konkrētas kampaņas ietvaros, kas tiek balstīta uz esošo klientu datu bāzi, tad ir nepieciešams iegūt klientu piekrišanu, jo sākotnēji iegūtie personas dati tiek apstrādāti citam mērķim.
Savukārt, ja uzņēmējs vēlas izmantot e-pastu, tālruni vai īsziņu, lai pastāstītu cilvēkiem par uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, tad jāņem vērā, ka jāpievērš uzmanība arī citiem normatīviem aktiem, tai skaitā, Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumam. Atbilstoši tiem patiesi komerciālu paziņojumu potenciālam klientam var sūtīt tikai, ja iegūta piekrišana.
Jebkurā gadījumā, ja kampaņas ietvaros tiek sūtīta informācija uz cilvēka e-pastu, tad jāpārliecinās, ka to varēs pārtraukt darīt, ja saņēmējs lūdz to pārtraukt.
Vai personas datu apstrādi var pamatot ar uzņēmuma leģitīmajām interesēm?
Pirms piemērot šo pamatojumu veiktai personas datu apstrādei, jānovērtē uzņēmuma leģitīmā interese jeb jāveic uzņēmuma interešu (sūtot mārketinga paziņojumus/reklāmas) līdzsvarošana ar cilvēku, kuru personas dati tiks apstrādāti reklāmu sagatavošanai interesēm.
Jo uzmanīgāk un atbildīgāk izturēsies pret klientu personas datiem, jo lielāku uzticību tas radīs lietotāja un komersanta attiecībās. Tāpat, regulāri pārskatot personas datu apstrādes, datu drošības un sīkdatņu politikas, pastāvēs mazāka iespēja dažādiem starpgadījumiem, tostarp datu noplūdēm un klientu sūdzībām.
Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs, un to mērķauditorija ir uzņēmumi, kuru darbības veids ir saistīts ar telemārketingu, tostarp izejošo zvanu centru darbību, – komersanti, organizācijas vai citas personas, kas veic komercdarbību, saimniecisko darbību un sūta komerciālus paziņojumus apstrādātāja statusā, lai reklamētu preces un pakalpojumus citu personu (pārziņu) vārdā. Tomēr vadlīnijas varētu būt noderīgas ikvienam interesentam, tai skaitā komerciālu paziņojumu saņēmējiem.
Saimnieciskās darbības veicējam līdz 1.jūnijam ir obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Valsts ieņēmumu dienestsseminārā skaidrojis, kādi vispārīgie principi jāņem vērā saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot peļņu un no tās maksājamos nodokļus.
Ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības tiek aprēķināti kā ieņēmumu un izdevumu (kas saistīti ar saimniecisko darbību) starpība, no šīs summas reizi gadā tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Šī summa veido arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objektu. Taču, atšķirībā no IIN, pašnodarbinātā VSAOI tiek aprēķinātas un maksātas četras reizes gadā, tiekot iesniegtiem ceturkšņa ziņojumiem, kuros gūtais ienākums tiek atspoguļots atsevišķi pa katram mēnesim.
Ar nodokļiem (gan IIN, gan VSAOI) apliekamo bāzi samazina, veicot uzskaiti. Pašnodarbinātais veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti (kārto žurnālu) vienkāršajā ieraksta sistēmā, ievērojot naudas plūsmas (kases) principu (ieņēmumus atzīst tad, kad tie saņemti, izdevumus – tad, kad tie izdarīti). Tiesa gan, izņēmums ir pamatlīdzekļa nolietojuma izdevumi – tos nevar iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos uzreiz, tas jādara pakāpeniski. To darot, tiek veikta izdevumu precizēšana (par gadu vai mēnesi).
Ja pašnodarbinātā apgrozījums jau pārsniedzis 40 000 eiro gadā un tas reģistrējies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, jāatceras, ka PVN netiek skaitīts ne pie ieņēmumiem, ne izdevumiem. Arī gada ienākumu deklarācijā ieņēmumu un izdevumu vērtības tiek norādītas bez PVN.
Gada ienākumu deklarācijās no 2022. gada ir atcelti saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumi – tie vairs netiek piemēroti. Lai gan EDS sistēmā deklarācijas D3 (3. un 13. rinda) un D31 pielikumos (8. rinda) izdevumu ierobežojumu ailītes joprojām ir saglabātas un automātiski nosaka vērtības, nodokļu aprēķinus tās vairs neietekmē. VID aicina šīs ailes vienkārši neņemt vērā.
Publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir aizliegts iepirkumos piemērot nesamērīgas kvalifikācijas prasības pretendentiem, tādējādi nepamatoti samazinot tirgus dalībnieku loku kas varētu piedalīties konkursā. Konkurences padome (KP) nule īstenotās pārrunu procedūras ietvaros novērsa konkurences neitralitātes neatbilstības Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes darbībās, kas iepirkumos par aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanu un apsekošanu piemēroja pārmērīgas kvalifikācijas prasības pretendentu atlasei.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde organizēja divus iepirkumus par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzmērīšanas darbu ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās apsekošanas darbu ar radiolokācijas metodi to stāvokļa dokumentēšanai.
KP ieskatā, iepirkumos ietvertā prasība, ka “pretendentam ir zemes dzīļu izmantošanas licence ar izmantošanas veidu – ģeofizikālai izpētei”, varētu tikt vērtēta kā nesamērīga, ņemot vērā Valsts vides dienesta skaidrojumu, ka nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai – zemes dzīlēs esošo kultūrvēsturisko objektu izpētei, ja tā nav saistīta ar ģeoloģisko datu iegūšanu zemes dzīļu izmantošanai, – licence ģeofizikālai izpētei nav nepieciešama.
KP ieskatā, lai gūtu pārliecību par pretendentu spējām sniegt pārvaldei nepieciešamos pakalpojumus, kā arī, lai veicinātu konkurenci iepirkumā, iepirkumu nolikumos jāparedz iespēja pretendentiem apliecināt spēju veikt konkrētos pakalpojumus, piemēram, iesniedzot informāciju par tehnisko nodrošinājumu un personāla kvalifikāciju konkrēto darbu izpildei. Savukārt, konkrētā licence, ja tas ir pamatoti, var tikt uzskatīta par līdzvērtīgu papildu iespēju apliecināt savu spēju atbilstošā kvalitātē sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
Tāpat KP ieskatā, pasūtītājam bija jāparedz samērīgs termiņš no iepirkuma izsludināšanas vai piedāvājuma iesniegšanas brīža līdz iepirkuma līguma noslēgšanai, lai tiem pretendentiem, kam iepirkuma izsludināšanas laikā nebija attiecīgā licence, būtu bijusi iespēja to iegūt līdz līguma slēgšanas brīdim.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir apliecinājusi KP, ka apņemas ņemt vērā KP norādījumus, lai nepieļautu prettiesisku prasību iekļaušanu turpmākajos iepirkumos, vienlaikus meklējot risinājumus, kā paplašināt potenciālo izpildītāju loku, taču pievēršot lielu uzmanību izpildījuma kvalitātei.
Līdz ar to KP secināja, ka veikto pārrunu rezultātā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir apņēmusies turpmākajos iepirkumos par zemes dzīlēs esošu kultūras pieminekļu izpētes darbiem ar trīsdimensionālās lāzerskenēšanas un fotogrammetrijas metodi un ģeofizikālās izpētes darbiem ar radiolokācijas metodi, nodrošināt konkurences neitralitāti jeb Konkurences likuma 14.1 panta pirmās daļas ievērošanu. Attiecīgi, KP izbeidza jautājuma tālāku izpēti.
KP atgādina visiem pasūtītājiem nepieciešamību veikt rūpīgu tirgus situācijas izpēti pirms plānotajiem iepirkumiem, lai noskaidrotu potenciālo pretendentu loku, un, izvirzot atsevišķus kritērijus iepirkumos, nepieļautu, ka publiskas personas darbības rezultātā no dalības iepirkumos tiek izslēgti pretendenti, kas faktiski spētu sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. VID atgādina – visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv.
Pēdējā laikā VID vērsušies vairāki iedzīvotāji, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem.
Kā atpazīt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska:
Ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas.
Ja saņemta īsziņa no savas vai jebkuras citas bankas par nodokļu atmaksu, tad tā ir krāpnieciska. VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav jāiesaistās un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas nav jāveic.
Ja saņemts e-pasts, kurā aicināts veikt jebkādas darbības, lai saņemtu nodokļu atmaksu, vai ja saites šajā e-pastā neved uz adresi eds.vid.gov.lv vai eds.vid.gov.lv/login/, tas ir krāpniecisks. Lai saņemtu nodokļu atmaksu, iedzīvotājiem ir EDS jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un tālākā nodokļa atmaksa notiks automātiski. Savukārt, ja VID lūdz, piemēram, precizēt deklarāciju, tad tas jādara tikai EDS. EDS adrese ir eds.vid.gov.lv. Savukārt no EDS izsūtīts paziņojums e-pastā pienāk no šāda adresāta “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma” vid.eds@vid.gov.lv
Ja nav pārliecības, vai saņemtā ziņa ir īsta, VID aicina sazināties un pārjautāt, zvanot uz VID konsultatīvo tālruni +37167120000.
Kā rīkoties, ja cilvēks savus bankas datus ievadījis krāpnieku vietnē:
Pēc iespējas ātri jāsazinās ar savu banku, lai bloķētu krāpnieku piekļuvi naudai un atgūtu zaudēto. Rīcības ātrumam pēc incidenta ir izšķiroša nozīme, lai atgūtu zaudēto.
Ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā.
Ja krāpnieku vietnē ir prasīti un ievadīti norēķinu kartes dati (nevis SMART-ID kodi), tad pašu karti var operatīvi nobloķēt arī pats lietotājs savā interneta bankā.
Saņemot krāpnieciskas ziņas, tās vēlams nosūtīt Latvijas informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.LV uz e-pastu cert@cert.lv, lai no šādām ziņām pasargātu arī citus iedzīvotājus.
Savukārt, lai sevi pēc iespējas pasargātu no šādiem krāpniekiem, CERT.LV aicina iedzīvotājus pieslēgt un izmantot CERT.LV un NIC.LV bezmaksas DNS ugunsmūri: https://dnsmuris.lv/
Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2023. gada 1. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina gada ienākumu deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tādā gadījumā deklarācijā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.
Pieslēgties EDS var ikviens, izmantojot savas internetbankas lietotājvārdu un paroli, kā arī eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”.
Obligāti 2022. gada ienākumu deklarācija no 1.marta līdz 1. jūnijam (ja cilvēka kopējie 2022. gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsnieguši 78 100 eiro – no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, kā arī visiem tiem, kuri:
ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.)
ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis
ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)
ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja VID ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā)
ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Savukārt brīvprātīgi, lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, gada ienākumu deklarāciju var iesniegt un labot vēl trīs gadus. Šogad deklarāciju var iesniegt ne tikai par 2022. gadu, bet arī par 2021. un 2020. gadu, bet līdz 2023. gada 16. jūnijam – vēl arī par 2019. gadu.
Vides reklāma. Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei.
Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.
Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.
Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.
*Abonements tiks atjaunots automātiski, līdz izvēlēsies to pārtraukt
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
NUMURA INTERVIJA
