Par uzņēmējdarbības formas izvēli ir pieejami neskaitāmi daudz rakstu. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) ir izstrādājuši materiālus, kas topošajiem uzņēmējiem var ne vien palīdzēt pieņemt lēmumu, bet arī sniedz padomus par pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Taču, neskatoties uz to, ka informācijas ir daudz, ikdienā saņemu gana daudz jautājumu par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Visbiežāk jautājumi ir par saimnieciskās darbības veicēju (vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība) jeb pašnodarbināto, mikrouzņēmumu (mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju) un pilnakapitāla un mazkapitāla sabiedrību ar ierobežotu atbildība (SIA), tādēļ šīs formas uzskatu par populārākajām uzņēmējdarbības formām. Visbiežāk jautājot, kura uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā, topošie uzņēmēji ar to saprot formu, ar kuru potenciāli ir vismazākais nodokļu slogs, taču jautājumu jāvērtē plašāk — jāpēta arī riski, prasības uzņēmējam, iespējas attīstīties un peļņas sadale. Turpmāk rakstā apskatītas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi.

Uzņēmējdarbība nav iespējama bez riskiem, un uzņēmējdarbībā tie noteikti iestāsies, tādēļ uzskatu, ka pirmais, kas jāapsver, ir kādus riskus topošais uzņēmējs uzņemas, atkarībā no izvēlētās uzņēmējdarbības formas. Ja uzņēmējdarbība ir tik nerentabla, ka radušies zaudējumi, vienīgais loģiskais solis ir uzņēmējdarbību izbeigt. Izvēloties pašnodarbināto vai mikrouzņēmumu, topošais uzņēmējs neveiksmes gadījumā riskē ar visu savu mantu, proti, parādi citiem uzņēmējiem un nodokļu parādi būs jāmaksā no savas personīgās naudas, un parādu piedziņa varēs tikt vērsta uz personīgo mantu. Mazkapitāla SIA īpašnieks riskē ar savu mantu par summu, kura pietrūkst līdz pilnam pamatkapitālam — 2800 eiro. Proti, ja pamatkapitāls ir 100 eiro, tad par zaudējumiem ar savu mantu uzņēmējs atbildēs 2700 eiro apmērā. Savukārt pilna kapitāla SIA neveiksmes gadījumā uzņēmējs riskē tikai ar uzņēmuma mantu. Taču uzņēmējam der atcerēties, ka gadījumā, ja valdes loceklis ļaunprātīgi nebūs norēķinājies par savām saistībām, tad arī valdes loceklis ir saucams pie atbildības, un parādu piedziņa var tikt vērsta arī uz personīgo mantu. 

Noteikti jāvērtē arī topošajam uzņēmējam izvirzītās prasības gan pirms reģistrēšanās, gan veicot saimniecisko darbību. Piemēram, pašnodarbināto bez reģistrācijas maksas reģistrē VID, taču to nav iespējams reģistrēt visās jomās. Saraksts ar jomām, kurās nav iespējams reģistrēt pašnodarbināto, pieejams VID tīmekļvietnē. MUN maksāšani var pieteikties, reģistrējoties UR (reģistrējot individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību) vai VID (reģistrējot saimnieciskās darbības veicēju jeb pašnodarbināto). Ja reģistrācija MUN netiek veikta vienlaikus ar reģistrēšanos UR vai VID, tad šim nodokļa maksāšanas veidam var reģistrēties tikai ar nākamo kalendāro gadu, līdz tekošā gada 15. decembrim iesniedzot iesniegumu VID. Lai gan pašnodarbinātie un MUN maksātāji, kuri reģistrēti kā pašnodarbinātie, var neatvērt atsevišķu kontu bankā, autore tomēr iesaka arī šiem uzņēmējiem atvērt atsevišķus kontus savai saimnieciskajai darbībai. Nodalot finanšu plūsmu no personīgās finanšu plūsmas, ir vieglāk izdarīt secinājumus par uzņēmējdarbību un pieņemt lēmumus par tās tālāku attīstību. Savukārt mazkapitāla un pilna kapitāla SIA reģistrē UR, bet par reģistrāciju ir jāmaksā valsts nodeva 25 eiro apmērā, reģistrējot mazkapitāla SIA, un 75 eiro apmērā — pilna kapitāla SIA. SIA obligāti ir jāatver atsevišķs bankas konts, turklāt, dibinot pilna kapitāla SIA, tas jādara pirms reģistrācijas UR. Pilna kapitāla SIA pamatkapitāls ir 2800 eiro, kas pirms dibināšanas naudas vai mantas izteiksmē iemaksājams uzņēmumā. 

Visiem uzņēmējiem, neatkarīgi no to izvēlētās uzņēmējdarbības formas, ir jākārto grāmatvedība un jāsniedz pārskati un deklarācijas VID. Pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem grāmatvedību ir iespējams kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, izvēloties sev visērtāko veidu — izmantot kādu grāmatvedības programmu vai kārtot žurnālu papīra formā. Pašnodarbinātajiem reizi ceturksnī jāsniedz VID Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums un reizi gadā — Gada ienākumu deklarācija. Savukārt mikrouzņēmumiem ir iespēja arī nekārtot grāmatvedību un reizi ceturksnī nesniegt Mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, ja tiek atvērts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (SDI). Tādā gadījumā par atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu VID, kā arī par nodokļa iemaksāšanu Valsts kasē parūpēsies banka, kurā atvērts SDI konts. Pašlaik SDI kontu iespējams atvērt tikai AS Industra bank. Mazkapitāla un pilna kapitāla SIA grāmatvedības kārtošanu var veikt pats tad, ja uzņēmumā ir tikai viens valdes loceklis un dalībnieks, kurš ir arī kompetents grāmatvedības jautājumos, tādēļ šajās uzņēmējdarbības formās grāmatvedības kārtošanu visbiežāk jāuztic grāmatvedībā kompetentai personai. Lai gan normatīvie akti neuzliek par pienākumu izmantot grāmatvedības programmu, šķiet, ka mūsdienās vairs nav iedomājama grāmatvedības kārtošana bez tās. Kā arī SIA obligāti ir jāizstrādā grāmatvedības iekšējie normatīvie akti, kuros noteikta kārtība, kādā uzņēmumā kārto grāmatvedības reģistrus, sagatavo attaisnojuma dokumentus un organizē to apriti, veic inventarizāciju, sagatavo gada pārskatu un citus grāmatvedības pārskatus un glabā grāmatvedības dokumentus. Pilna kapitāla SIA reizi mēnesī jāsniedz Darba devēja ziņojums, ja tiek algoti darbinieki un Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija, ja tiek sadalīta peļņa. Arī mazkapitāla SIA reizi mēnesī jāsniedz Darba devēja ziņojums, ja tiek algoti darbinieki, bet Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija visbiežāk jāsniedz tikai reizi gadā, jo var sadalīt tikai iepriekšējo gadu peļņu. Ikvienam SIA reizi gadā jāsagatavo Gada pārskats, kas sniedz informāciju par uzņēmuma iepriekšējā gada saimniecisko darbību. Jāvērš uzmanība, ka, visticamāk, ikvienam uzņēmējam būs jāsniedz vairāk deklarāciju un pārskatu nekā minēts rakstā.

Ja uz jautājumu skatās šauri, tikai no nodokļu sloga perspektīvas, tad visizdevīgākā forma ir gan pilna, gan mazkapitāla SIA, jo tām nav jāmaksā nodokļi no apgrozījuma vai peļņas, ja tā netiek sadalīta vai nosacīti sadalīta. Savukārt, sadalot peļņu, UIN likme ir 20%, taču, piemērojot 0,8 koeficientu, nodoklis jāsamaksā 25% apmērā. Lai gan SIA var būt apgrozījums līdz piecām minimālajām algām un nebūt darbinieku, jāsaprot, ka ilgtermiņā tas, visticamāk, liecina par dalību «ēnu ekonomikā» un vairos atbildīgo iestāžu interesi. Tādēļ, domājot par SIA nodokļiem, jāpatur prātā, ka būs jāmaksā algas darbiniekiem un līdz ar to arī nodokļi no darba algām. 2024. gadā minimālā mēneša darba alga ir 700 eiro, un kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) par vienu pilnas slodzes darbinieku uzņēmumam jārēķinās ar vismaz 865 eiro izmaksām ik mēnesi. Uzskatu, ka pašnodarbinātā nodokļu aprēķināšana ir gana sarežģīta, ar daudz izņēmumiem, tādēļ rakstā apskatīts vispārējs gadījums. Pašnodarbinātajiem reizi ceturksnī jāmaksā nodoklis, kuru aprēķina par katru mēnesi atsevišķi. Proti, ja pašnodarbinātajam mēnesī ir peļņa 700 eiro (minimālās algas apmērā) vai vairāk, tad no 700 eiro jāmaksā VSAOI 31,07% apmērā jeb 217,49 eiro un par peļņas daļu, kas pārsniedz 700 eiro, jāveic 10% iemaksas pensijas apdrošināšanai. Savukārt, ja peļņa nesasniedz 700 eiro, tad jāmaksā tikai 10% pensijas apdrošināšana, bet, ja peļņas nav, tad iemaksas nav jāveic. Pašnodarbinātajiem papildus VSAOI reizi gadā jāsniedz arī Gada ienākumu deklarācija, kurā tiek ņemti vērā visi atvieglojumi un attaisnotie izdevumi, un no peļņas jāmaksā ienākumu nodoklis 20% apmērā; par peļņu, kas pārsniedz 20 004 eiro — 23%, un peļņu, kas pārsniedz 78 100 eiro — 31%. Mikrouzņēmumiem, arī tad, ja tie neizmanto SDI kontu, nodokļu maksāšana ir viegla — reizi ceturksnī jāmaksā 25% no apgrozījuma. 

Apskatot katras uzņēmējdarbības formas potenciālo attīstību, nākas secināt, ka pilna kapitāla un mazkapitāla SIA nav nekādu ierobežojumu uzņēmējdarbības attīstībai, taču, plānojot attīstību, ir jāpēta dažādu jomu normatīvie akti, kuri, iespējams, uzliek papildu nosacījumus, piemēram, pienākumu reģistrēties kādā reģistrā vai datu bāzē. Savukārt pašnodarbinātajiem jāseko līdzi savam apgrozījumam un darbinieku skaitam (ja tādi ir), jo, ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 eiro un saimnieciskajā darbībā vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki, uzņēmējam ir jāmaina uzņēmējdarbības forma, reģistrējoties komercreģistrā. Ja darbinieku skaits ir mazāks par pieci, bet gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 eiro, arī tad pašnodarbinātajam ir jāmaina uzņēmējdarbības forma. Uzskatu, ka mikrouzņēmumi (MUN maksātāji) ir visvairāk ierobežoti attīstībā, jo, saņemot ES fondu atbalstu vai jebkuru citu atbalstu, tas ir jāskaita apgrozījumā un no tā ir jāmaksā 25% nodoklis. Turklāt mikrouzņēmums nevar būt PVN maksātājs, kas, ļoti vienkāršojot PVN likuma normas, nozīmē, ka mikrouzņēmums drīkst darboties tikai Latvijas tirgū un izmantot tikai Latvijas uzņēmēju sniegtos pakalpojumus, bet apgrozījums nevar pārsniegt 50 000 eiro 12 mēnešu periodā. 

Pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem peļņas sadale ir visvieglākā — naudas līdzekļus, kas paliek pāri pēc visu izdevumu segšanas, uzņēmējs var pārskaitīt uz savu personīgo kontu un izlietot savām vajadzībām. Arī SIA peļņas sadale ir samērā vienkārša — uzņēmuma dalībnieki nolemj par peļņas sadali un grāmatvedis aprēķina valsts budžetā maksājamo nodokli. Savukārt mazkapitāla SIA, pirms tiek lemts par peļņas sadali, 25% no peļņas ir jānovirza obligātajai rezervei pamatkapitāla palielināšanai līdz tas sasniedz 2800 eiro. Tādēļ mazkapitāla SIA nevar peļņu izmaksāt pilnā apmērā un dividendes var izmaksāt tikai par iepriekšējo gadu.

Lai gan, kļūstot par uzņēmēju, visticamāk topošais uzņēmējs rēķinās, ka par viņu būs iegūstama un pieejama dažāda informācija dažādos reģistros, to tomēr ir vērts arī apskatīt un apsvērt, domājot par piemērotākās uzņēmējdarbības formas izvēli. Neatkarīgi no izvēlētās uzņēmējdarbības formas, uzņēmēja vārds, uzvārds un personas kods būs pieejams tā sadarbības partneriem un dažkārt arī interesentiem, jo pašnodarbinātajiem šī informācija jānorāda dokumentos, piemēram, izrakstītajos rēķinos. Savukārt, par tiem uzņēmējiem, kuri savu uzņēmējdarbību reģistrējuši UR, informācija ir pieejama UR un to var apskatīt ikviens interesents. Par pašnodarbināto personu uzņēmējdarbības finansiālajiem rādītājiem informācija publiski pieejama nav, taču par SIA gan šāda informācija ir pieejama. Jebkurš interesents UR var apskatīt ikviena SIA gada pārskatu un, ja ir pietiekamas zināšanas, izdarīt secinājumus par uzņēmumu. Publiski ikvienam interesentam ir arī pieejams VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi jeb nodokļu maksātāja reitings. Autorei ir vairāki klienti SIA, kas ļauj secināt, ka reitingu ļoti ietekmē uzņēmuma atalgojuma politika un darbinieku darba slodzes. Proti, ja uzņēmumam nav pārkāpumu saistībā ar deklarāciju iesniegšanu un nodokļi tiek maksāti laikus, bet uzņēmums algo nepilnas slodzes darbiniekus un/vai atalgojums nesasniedz vidējo bruto darba samaksas līmeni gan attiecīgajā nozarē un reģionā, gan valstī, tad uzņēmuma reitings tiek norādīts kā B. VID skaidrojums A reitingam ir «Laba saistību izpilde. A līmeņa uzņēmums laikus un pilnībā samaksā nodokļus un tam nav būtisku pārkāpumu risku.» un B reitingam — «Jāuzlabo saistību izpilde. Uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti, tomēr te ir vieta uzlabojumiem — savlaicīgāk iesniegt un precīzāk sagatavot deklarācijas, deklarēt un laikus samaksāt visus nodokļus.» Uzskatu, ka šāds reitingu skaidrojums un darba samaksas kritērija lielā ietekme uz reitingu var maldināt potenciālos klientus par uzņēmēja saistību izpildes paradumiem un mazos uzņēmumus atspoguļo kā sliktus nodokļu maksātājus. Savukārt nodokļu maksātāja reitings par pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumiem nav pieejams.

Tabulā ir apkopoti visi kritēriji un konspektīvi arī to skaidrojums, kas daudz pārskatāmāk ļauj apskatīt dažādas uzņēmējdarbības formas. Ikvienam topošajam uzņēmējam iesaku pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par labu kādai uzņēmējdarbības formai konsultēties ar juristu vai grāmatvedi un detalizēti izrunāt plānoto uzņēmējdarbību.

1. tabula
Uzņēmējdarbības formu salīdzinājums

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada aprīļa (508.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• Mazkapitāla SIA pamatkapitāls un peļņas sadale
• Depozīta sistēmas ieviešana ēdināšanas uzņēmumā