0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

Blogs

Precizētas atbalsta programmas Covid-19 krīzē cietušajiem uzņēmumiem

Foto: Andrea Piacquadio from Pexels

Ministru kabinetā 7. decembrī tika apstiprināti grozījumi atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām, palielinot atbalsta slieksni saistīto uzņēmumu grupai, kā arī precizējot atbalsta apmēru. Tāpat apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programmās.

Ņemot vērā grozījumus Eiropas Komisijas Pagaidu regulējumā, atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām palielināts maksimālais atbalsta slieksnis saistīto uzņēmumu grupai no 1,8 miljoniem EUR līdz 2,3 miljoniem EUR.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības, sporta centri, kultūras, atpūtas un izklaides vietas var pieteikties arī atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdz ar grozījumiem noteikts kopējais atbalsta apmērs, nosakot, ka:

  • atbalsts tirdzniecības centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri nevarēs pārsniegt 90 % no tirdzniecības centra apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī;
  • atbalsts sporta centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri un tirdzniecības centra piešķirto atlaidi (ja tāda piešķirta), nevarēs pārsniegt 90 % no attiecīgā triju mēnešu kopējā apgrozījuma 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī un decembrī;
  • atbalsts kultūras, izklaides un atpūtas vietām kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri, novembri un decembri, tirdzniecības centra piešķirto atlaidi (ja tāda piešķirta) un nodokļu maksātāja atbalsta perioda apgrozījums nevar pārsniegt 90 % no  triju mēnešu kopējā apgrozījuma apmēra 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī vai 2019. gada oktobrī, novembrī un decembrī.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizēta nodokļu maksātāju iesniedzamā informācija par noteiktajiem mēnešiem, kā arī noteikts, ka sporta centri, kultūras, atpūtas un izklaides vietas atbalstu nesaņem par iznomātajām biroja telpām un tirdzniecības telpām komercdarbībai (veikalus un kafejnīcas).

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 9. novembra noteikumos Nr. 772 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām” (4.12. punkts) var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.

Par grozījumiem apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programmā

Vienlaikus Ministru kabinets apstiprināja grozījumu apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programmā, nosakot, ka atbalstu varēs saņemt arī tādi uzņēmumi, kas šā gada laikā mainījuši saimnieciskās darbības pamatdarbības veidu. Praksē konstatēts, ka ne reti saimnieciskās darbības veicēji ir mainījuši vai pārstrukturizējuši savu saimniecisko darbību, attiecīgi mainot arī pamatdarbības veidu jeb NACE 2.kodu, kā rezultātā to reģistrētais saimnieciskās darbības pamatdarbības veids faktiski neatbilst atbalsta programmās noteiktajām atbalstāmajām nozarēm.

Kā zināms, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 15. punktu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, no 1. janvāra līdz 1. maijam uzņēmums var iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Līdz ar to ar grozījumiem paredzēts, ka visiem saimnieciskās darbības veicējiem būs iespējams līdz 2022. gada 15. janvārim pieteikties atbalstam par 2021. gada oktobra, novembra un decembra mēnesi.

Ņemot vērā Kultūras ministrijas iniciatīvu, abās atbalsta programmās arī papildinātas atbalstāmās nozares periodā no 2021. gada decembra līdz 2022. gada janvārim, t.i. atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi sekojošās nozarēs:

  • NACE 74.90 – Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;
  • NACE 77.39 – Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  • NACE 90.01 – Mākslinieku darbība;
  • NACE 90.02 – Mākslas palīgdarbības;
  • NACE 90.03 – Mākslinieciskā jaunrade;
  • NACE 90.04 – Kultūras iestāžu darbība.

Uzņēmumi, kas veic saimniecisko pamatdarbību ar NACE kodu 74.90 un 77.39 noteiktajā nozarē varēs kvalificēties atbalstam, ja uzņēmumam papildus ir reģistrēta saimnieciskās darbības nozare ar NACE kodu 90.01. līdz 90.04 vai 93.29. Tāpat atbalstam varēs kvalificēties saimnieciskās darbības veicēji ar pamatdarbības NACE kodu 90.01. līdz 90.04.

Savukārt algu subsīdiju programmā salāgotas normas ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra  noteikumiem Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, nosakot, ka izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju. Kā zināms, algu subsīdiju atbalstu var saņemt nodarbinātie ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (4.13. punkts) un Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos” (4.14. punkts) var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Aizvien cerot uz labākiem laikiem

Aizvien cerot uz labākiem laikiem
Foto: © franz12 – stock.adobe.com
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Vēl viens gads iet uz beigām. Grūts un sarežģīts. Dabisks jautājums: kas mūs gaida nākamajā gadā gan personīgajā, gan sabiedriskajā dzīvē? No vienas puses, it kā esam pieraduši pie dažādiem ierobežojumiem, no otras — esam noguruši no “viļņiem”: šo drīkst, šo nedrīkst, un otrādi… Daudz kas atkarīgs no pašiem, bet, redz, “demokrātiju” un “vārdu un viedokļu brīvību” katrs saprot pa savam. Līdz ar to turpinām lasīt datus galvenokārt par Eiropas un Amerikas skaudro statistiku. Raidījumā par Ķīnas ikdienu esmu dzirdējusi zīmīgu frāzi: ķīniešiem nav jāskaidro, kāpēc jāievēro ierobežojumi, jo “vajag” nozīmē — vajag. Bet mums?! Kārtējo reizi esam pirmie starp pēdējiem…

Kas attiecas uz aktualitātēm likumdošanā un grāmatvedībā, centīsimies jūs iepazīstināt ierastajā kārtībā — ikgadējā Bilances konferencē, kas notiks janvārī, diemžēl arī šoreiz attālināti.

Šajā Bilances numurā iekļāvām apkopojošu informāciju algas grāmatvežiem par normām, kuras jāpiemēro aprēķinos 2022. gadā, tajā skaitā darba laika kalendāru un minimālās stundas tarifa likmes noteikšanas tabulu. Diemžēl tā nav visa grāmatvedim nepieciešamā informācija, jo vairāki likuma grozījumi arvien nav pieejami. Piemēram, ir paziņots, ka neapliekamais minimums nodarbinātajiem no 1. janvāra būs 350 eiro (300 eiro vietā), bet no 1. jūlija — 500 eiro, tomēr dokuments nav publicēts. Turklāt nav arī informācijas par prognozēta minimuma aprēķināšanas kārtību. Protams, summas mums atsūtīs VID, bet iepriekšējā kārtība paredzēja minimuma maiņu augustā, bet jaunā — sākot ar jūliju. Arī ieņēmumu robežvērtības neapliekamā minimuma piemērošanai līdz šim nav zināmas. Domājams, ka, tiklīdz informācija būs zināma, to kopā ar aprēķiniem redakcija vispirms publicēs PLZ.lv, lai jums nebūtu jāgaida! 

No vienas puses, minimuma palielināšana vērtējama pozitīvi, jo mazu algu saņēmējiem katrs eiro ir no svara. No otras puses, minimuma palielināšana vienlaikus nozīmē iekasētā ienākuma nodokļa samazināšanu. Savukārt lielākā daļa no mazākas IIN kopsummas tiek novirzīta pašvaldībām, kam jāsniedz palīdzība trūcīgajām un maznodrošinātajām personām tādā pašā apmērā kā iepriekš.

Laiks rādīs, vai brīdī, kad pašvaldības izjutīs līdzekļu trūkumu, minimuma palielināšana varētu tikt piebremzēta pēc analoģijas ar mediķu algām? Proti, likums ir, bet objektīvu iemeslu dēļ — nevaram izpildīt!

Bet par to galva sāpēs jau citai valdībai…

Brīdinu, ka grāmatvežiem būs jāiedziļinās citādākā kārtībā, aizpildot paziņojumus par fiziskajām personām izmaksātajām summām. Sniedzamā informācija būs tā pati, bet darbības vienkāršākas un loģiskākas. Kārtība būs atšķirīga par ieņēmumiem 2021. gadā un ieņēmumiem turpmākajos periodos. Par to — Bilances 2022. gada pirmajā numurā.

Vēl svarīgāki grāmatvežiem ir grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā un tam pakārtotajos likumos. Protams, runa vispirms ir par minimālajām sociālajām iemaksām dažādām nodarbinātajām personām. Patlaban briest grozījumi nodokļu reformas normās, kas stājās spēkā 2021. gada jūlijā. Daži no tiem ir paziņoti, bet tiks publicēti tuvāk Jaunajam gadam.

Un beidzot — neskatoties uz visām problēmām, tuvojas Ziemas≠svētki, otro reizi svinēsim klusi savā mājsaimniecībā (vārds jau nav jauns, bet piemērojams pavisam citā sfērā). Iedegsim svecītes, apsveiksim viens otru, novēlēsim veselību, izturību un rīcību ar skaidru prātu. Cerēsim, ka pārvarēsim šo periodu un varbūt izdosies turpināt dzīvot, kā bija ierasts. Būsim kopā arī nākamajā gadā!

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada decembra (480.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kas no 1. janvāra mainīsies kases ieņēmumu ordera rekvizītos?

Foto: Unsplash

No jaunā gada stāsies spēkā izmaiņas kases ieņēmumu ordera obligātajos rekvizītos, ko nosaka jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”. “Šie noteikumi tiešām paredz labas lietas,” norāda Ilvija Ozoliņa, sertificēta profesionālā grāmatvede.

Pirmkārt, precizētas un papildinātas prasības rekvizītiem par skaidrās naudas saņēmēju, kur tagad jāuzrāda ne tikai uzņēmuma – skaidrās naudas saņēmēja, bet arī fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, rekvizīti:

ziņas par skaidrās naudas saņēmēju:

  • uzņēmuma nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam – firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods;
  • fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, bet nav individuālais komersants, – vārds, uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.

Tāpat detalizētāk precizētas normas par norādāmajām ziņām par skaidras naudas maksātāju. Kā atzīmē I. Ozoliņa, līdzšinējais regulējums faktiski nepieļāva citu iespēju, kā norādīt tikai informāciju par fizisko personu – skaidras naudas maksātāju, un, ja maksātājs bija uzņēmums, grāmatvežiem faktiski nācās pārkāpt regulējumu. Savukārt no 1. janvāra noteikumi paredz 3 opcijas, kā norādīt ziņas par skaidras naudas maksātāju:

  • fiziskai personai – vārds, uzvārds un personas kods (rezidentiem) vai personas identifikācijas numurs rezidences valstī un valsts nosaukums (nerezidentiem);
  • ja skaidrās naudas maksātājs pārstāv uzņēmumu, norāda arī pārstāvētā uzņēmuma nosaukumu (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam – firmu) un reģistrācijas numuru vai nodokļu maksātāja kodu;
  • fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, bet nav individuālais komersants, – vārds, uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.

Nianses mainās arī aprakstu formulējumā. Ja līdz šim noteikumi prasīja saimnieciskā darījuma aprakstu un pamatojumu, tad turpmāk būs jāsniedz skaidrās naudas iemaksas pamatojuma aprakstu (ja nepieciešams, norāda cita pamatojošā dokumenta nosaukumu, numuru un datumu). “Cits dokuments varētu būt, piemēram, ja ar ieņēmumu orderi reģistrēti ienākumi no izbraukuma tirdzniecības, kur nav ticis lietots kases aparāts, tad šeit ierakstām izsniegto kvīšu numurus,” skaidro I. Ozoliņa.

Ja līdz šim kases ieņēmumu orderī obligātais rekvizīts bija valūtas kods, tad turpmāk varēs izvēlēties – norādīt valūtas kodu vai valūtas nosaukumu.

Saņemamo skaidrās naudas summu turpmāk, ja kases ieņēmumu orderi sagatavo elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu, varēs norādīt tikai ar cipariem, taču, ja kases ieņēmumu orderi sagatavo papīra formā, tad papildus summai ar cipariem norāda summu, izteiktu arī vārdos.

No 1. janvāra kases ieņēmumu ordera rekvizītos vairs nebūs nepieciešams uzņēmumu vadītāja vai atbildīgā grāmatveža paraksts, nepeciešams būs tikai kasiera paraksts (un arī tikai tādā gadījumā, ja pielikumā nav attaisnojuma dokumenta, kas apliecina skaidrās naudas ieņēmumu).

I. Ozoliņas vadītā “Bilances Akadēmijas” e-semināra “Skaidras naudas darījumu veidi un to uzskaites kārtība” video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā šeit.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Algas nodokļa grāmatiņa un pensija

Algas nodokļa grāmatiņa un pensija
Foto: © Rawf8 – stock.adobe.com

Darbinieks, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, iesniedz darba devējam algas nodokļa grāmatiņu. VID paziņo, ka neapliekamais minimums ir nulle.
Kā viņam rēķināt algu?

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Atbilde

Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” (turpmāk — likums) pastāv vairākas fizisko personu kategorijas, kuras var dibināt darba tiesiskās attiecības, vienlaikus saglabājot tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

Likuma 19. pantā minēts, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem (..). Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā.

Pirmkārt, tie ir bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem (..); apgādībā bijušie brāļi, māsas un mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku (..), kā arī minētās personas, (..) kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās laikā, kad iestājusies apgādnieka nāve, vai vēlāk mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi studijas.

Savukārt likuma 20. pantā noteikts, ka mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem [ar tiesībām uz apgādnieka zaudējuma pensiju], ja tas viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.

Algas grāmatiņas iesniegšana nozīmē vien to, ka algas aprēķins tiek veikts parastajā kārtībā: piemērojot statusam atbilstošo VSAOI likmi (piemēram, 10,5%) un ienākuma nodokli 20%, ja alga nepārsniedz 1667 eiro mēnesī. 

Kā pensijas saņēmējai personai ir tiesības uz pensionāra neapliekamo minimumu (IIN likuma 12. panta 6. daļa), kuru piemēros pensijas izmaksātājs (2021. gadā — 330 eiro, 2022. gadā no 1. janvāra solīts — 350 eiro un no 1. jūlija — 500 eiro; sekojiet grozījumiem). 

Ja pensijas summas apmērs ir mazāks par neapliekamo minimumu, minimuma neizmantotā daļa var tikt piemērota (izmantota) no darba samaksas ieturētā ienākuma nodokļa atgūšanai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada novembra (479.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā par samazinātās PVN likmes piemērošanu

Foto: Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021. gada 15. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2021. gada 4.decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr. 234A un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. 

Samazināto PVN likmi piemēro

Likuma 42. pantā ir veikti grozījumi piektajā, septītajā un devītajā daļā, nosakot, ka nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā piemēro šādām iespieddarba vai  elektroniskā formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu vai publikāciju piegādēm:

grāmatām, iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī to piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, tostarp:

  • mācību literatūrai;
  • brošūrām un bukletiem, un tamlīdzīgiem iespieddarbiem;
  • bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatām bērniem;
  • iespiestu nošu un nošu rakstiem,
  • kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām, ieskaitot atlantus.

– preses un citiem masu informācijas līdzekļiem vai publikācijām iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, tostarp:

  • avīzēm;
  • žurnāliem;
  • biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem;
  • informācijas aģentūru paziņojumiem, kas paredzēti publiskai izplatīšanai;
  • publikācijai interneta vietnē.

– abonentmaksai publikācijām interneta vietnēs.

– pielikumiem grāmatām, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumiem vai publikācijām, kas:

  • pievienoti bez papildu maksas;
  • ir iespieddarba un elektroniska izdevuma neatņemama sastāvdaļa, proti, ievietotā informācija papildina tajos sniegto informāciju.

Samazināto PVN likmi nepiemēro

PVN samazinātā nodokļa likme 5 procentu apmērā atbilstoši likuma 42. panta piektās, septītās, astotās un devītās daļas nosacījumiem nav piemērojama tādu iespieddarbu vai elektroniska izdevuma formā izdotu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju un to pielikumu piegādēm, ja tie ir:

  • ar erotisku un pornogrāfisku raksturu;
  • pilnīgi vai galvenokārt veltīti reklāmai;
  • pilnīgi vai galvenokārt sastāv no audiovizuālā satura vai mūzikas.

Ar veiktajiem grozījumiem ir izslēgta likuma 42. panta sestā daļa, tādējādi, lai piemērotu samazināto nodokļa 5 procentu likmi mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai, nav nepieciešams saņemt Latvijas Nacionālās bibliotēkas atzinumu par minēto iespieddarbu vai elektroniskā izdevuma formā izdotu grāmatu atbilstību likumā noteiktajam oriģinālliteratūras veidam.

Uzrādīšana PVN deklarācijā

Darījumi ar nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā jānorāda identiski citiem ar 5 procentu likmi apliekamiem darījumiem iekšzemē, proti, preču piegādātājam darījumi jānorāda PVN deklarācijas 42.1 un 53.1 rindā un jāatšifrē PVN 1 pārskata III daļā.

Savukārt minēto preču pircējam darījumi iekšzemē jānorāda PVN deklarācijas 62. rindā (arī 66. rindā, ja iegādātās preces nav paredzēts izmantot savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai) un jāatšifrē PVN 1 pārskata I daļā.

Avansa maksājumiem, kas veikti 2021. gadā par, piemēram, preses piegādi 2022. gadam, piemērojama PVN likme atbilstoši 2021. gadā spēkā esošai likmei, proti PVN 12 % likme.

PVN nepiemēro

Saistībā ar minētajiem grozījumiem likuma 52. panta pirmajā daļā likums ir papildināts ar pārejas noteikumu 39. un 40. punktu, nosakot, ka ar nodokli nav apliekams:

  • pakalpojums, par kuru pienākas atlīdzība par likumiskās zemes lietošanas tiesībām zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskajās attiecībās ar 2022. gada 1. janvāri neatkarīgi no zemes īpašnieka statusa;
  • pakalpojums, par kuru pienākas nomas maksa, ko nosaka vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos gadījumos.

Jāņem vērā, ka ar 2022. gada 1. janvāri piespiedu zemes noma vairs nav apliekama ar nodokli.

Papildus informācija

Iespieddarbs ir patstāvīgs, izdevniecībā vai citā izdevējorganizācijā redakcionāli apstrādāts, poligrāfiskās iespiešanas vai novilkšanas veidā iegūts un tiražēts attēlizdevums, brošūra, izdevums neredzīgajiem, kartogrāfisks izdevums, laikraksts, normatīvtehnisks izdevums, nošizdevums un tamlīdzīgs izdevums.

Elektroniskais izdevums ir skaņu ieraksta, videoieraksta vai datorieraksta veidā attēlota informācija, kas tiražēta kasetēs, disketēs, kompaktdiskos un ar atbilstošu iekārtu un programmatūras palīdzību pieejama lietotājiem.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

BILANCES decembra numurā lasiet

IEVADKOMENTĀRS

Maija Grebenko: Aizvien cerot uz labākiem laikiem

NUMURA INTERVIJA

Ikars Kubliņš intervē uzņēmuma Osvalds Pupa šefpavāru Oskaru Paltiņu un menedžeri Valdi Ērgli: Visvairāk tracina neloģiski lēmumi

GRĀMATVEDĪBA

Inese Helmane: Ko paredz jaunais Grāmatvedības likums

Ilvija Ozoliņa: Skaidras naudas darījumu grāmatvedības uzskaite — kas mainīsies no 2022. gada 1. janvāra?

Maija Grebenko: Kas jauns algas grāmatvežiem, sagaidot 2022. gadu?

Oto Kristiāns Abrams: Par ziedojumu uzskaiti

Aivars Droiskis: Nākamo periodu izmaksas, to uzskaite grāmatvedībā

NODOKĻI

Katrīna Linarte: Pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā iekļaujamā informācija

Linda Puriņa: PVN kases princips (turpinājums)

ATTĪSTĪBA

Inese Helmane: Svarīgākie juridiskie aspekti vides tiesību atbildības jomā

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko:

  • Apgādājamie algas nodokļa grāmatiņā
  • Slimība atvaļinājuma laikā
  • Brīvprātīgais darbs
  • Ja alga izmaksāta avansā
  • Darbnespēja bezalgas atvaļinājuma laikā
  • Aizvietotājs vadītāja prombūtnes laikā

Ilvija Ozoliņa: PVN proporcijas aprēķins

NODERĪGI

Maija Grebenko: Līdz decembra beigām — spēkā grozījumi atbalstam

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

Semināri un kursi decembrī

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

ABONĒT ŽURNĀLU

BILANCES E-ARHĪVS

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus nedrīkst ierobežot pēc to piešķiršanas

Satversmes tiesa
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, Photoriga.coma

Satversmes tiesa 2021. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑12‑03 “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.

Apstrīdētā norma

  • Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) (turpmāk – apstrīdētā norma):

“Piešķirto atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro.”

Augstāka juridiska spēka normas

  • Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants:

“Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.”

  • Satversmes 105. panta pirmais teikums:

“Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.”

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tiesas izskatīšanā esošas lietas pieteicēja no 2018. gada saņēma nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, jo bija veikusi ēkas fasādes renovācijas un izgaismošanas darbus, turklāt šāds atvieglojums tai tika piešķirts uz pieciem gadiem. Savukārt 2020. gada 30. janvārī stājās spēkā apstrīdētā norma, kas noteica, ka šo atvieglojumu apmērs taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 eiro. Līdz ar to pieteikuma iesniedzējai tika veikts nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins par laiku no 2020. gada februāra līdz 2020. gada decembrim. Administratīvā rajona tiesa uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam, jo tā nepamatoti ierobežojot to personu tiesības uz īpašumu, kuras ir veikušas ieguldījumus ēku atjaunošanā un kurām esot radusies tiesiskā paļāvība saņemt šādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus piecus gadus.

Tiesas secinājumi

Nodokļu atvieglojumus nosakošas normas ir labvēlības vai atbalsta izpausme attiecībā uz konkrētiem indivīdiem to stāvokļa vai konkrētas rīcības dēļ. Tomēr arī pieņemot tiesību normas, kas nosaka nodokļu atvieglojumus, šo normu izdevējam ir jāievēro vispārējie tiesību principi un citas Satversmes normas. Vēl jo vairāk šāds pienākums attiecas uz nodokļa atvieglojuma apmēru vai piemērošanas noteikumu grozīšanu personai nelabvēlīgā veidā vai šādu atvieglojumu atcelšanu. [6.1.-6.2.]

Uz apstrīdētās normas pamata nekustamā īpašuma nodoklis tika pārrēķināts pieteicējai nelabvēlīgā veidā no apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīža. Apstrīdētā norma neietekmēja jau noslēgtās attiecības, bet ar tūlītēju spēku ietekmēja iepriekš radušās tiesiskās attiecības. [7.1-7.2.]

Konkrēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu paredzošais tiesiskais regulējums bija nemainīgs un spēkā vairāk nekā sešus gadus, un personas šo atvieglojumu jau bija saņēmušas vairāku gadu garumā. Turklāt šis atvieglojums tika piešķirts uz noteiktu kritēriju – ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbu – izpildes pamata un jau sākotnēji tika ierobežots laikā, nosakot, ka to piešķir piecus gadus. Līdz ar to personām bija radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu piecus gadus atbilstoši to veiktajiem darbiem. [8.1.-8.3.]

Analizējot apstrīdētās normas pieņemšanas materiālus, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma netika pieņemta ar mērķi nodrošināt citām personām piemērojamo nodokļu atvieglojumu paaugstināšanu. Tāpat Rīgas dome nenoskaidroja, kāds ir apstrīdētās normas radītais finansiālais ieguvums, kas ļautu veicināt sabiedrības labklājību. Visbeidzot, netika izvērtēts, kuras personas un kādā veidā šāda norma ietekmēs. Tātad Rīgas dome vispusīgi un pilnvērtīgi nepārliecinājās par apstrīdētās normas ietekmi uz jau pastāvošām tiesiskajām attiecībām. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam tiesiskās paļāvības principam kopsakarā ar Satversmes 105. panta pirmo teikumu. [9.1.-9.4.]

Satversmes tiesa nosprieda:

atzīt Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās dienas.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Lietuvas uzņēmuma auto nomā Latvijā

Lietuvas uzņēmuma auto nomā Latvijā
Foto: Volkan Vardar – Pexels

Latvijas uzņēmums nomā vieglo transportlīdzekli no Lietuvas uzņēmuma. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Lūdzu minēt atsauces uz PVN likumu. Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)?

Atbilde

Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi
Ilvija Ozoliņa, Mg.sci.oec.,
nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede ar divdesmit gadu pieredzi
Foto: Aivars Siliņš

1. Pieņemot, ka vieglais transportlīdzeklis (TL) tiek nomāts nepārtraukti un tā izmantošana pārsniedz 30 dienas, saskaņā ar PVN likuma 19. panta 1. daļas 1. punktu pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija. 

Tātad Latvijas uzņēmums piemēro reverso PVN, t.i., aprēķina PVN par saņemto nomas pakalpojumu (PVN likuma 88. panta 1. daļa) un, ja nomātais transportlīdzeklis tiek izmantots ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, kā priekšnodokli atskaita 50% no aprēķinātā nodokļa summas (PVN likuma 100. panta 2. daļa). 

Ja vieglais TL tiek izmantots tikai un vienīgi ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, ko pierāda saskaņā ar PVN likuma 100. panta 4. daļā noteikto kārtību, tad priekšnodokli var attiecināt 100% apmērā (PVN likuma 100. panta 3. daļas 4. punkts).

2. Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.daļa nosaka, ka “Latvijā reģistrējami tie ārvalstīs reģistrētie (..) transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības)”. No tā varam secināt, ka Latvijas uzņēmumam būtu jāreģistrējas kā transportlīdzekļa turētajam, līdz ar to tas kļūst par UVTLN objektu.

3. Attiecībā uz TL uzturēšanas izmaksām:

  1. degvielas izdevumi — ja maksā UVTLN, tad saimnieciskās darbības izmaksās iekļauj degvielas izdevumus, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu (UIN likuma 8. panta 5. daļas 5. punkts), bet, ja nemaksā UVTLN, tad kārto detalizētu maršrutu uzskaiti;
  2. automašīnas uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi, t.sk. sīkie remonti, rezerves daļu iegāde, izņemot kapitālā remonta izmaksas, atzīstami saimnieciskās darbības izmaksās.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada novembra (479.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

SIA zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu

0
Nepieciešamas izmaiņas MUN maksātājiem — darba devējiem
Foto: © master1305 – stock.adobe.com

Ņemot vērā 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, sākot ar 2022.gada 1.janvāri tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām.

Tas nozīmē, ka, sākot no 2022. gada 1.janvāra, šīm SIA būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), bet līdz 2022. gada 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju – mikrouzņēmuma īpašnieku –, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar 2021.gada 31.decembri (ziņu kods 25).

Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 – darba ņēmēja statusa iegūšana.

Ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz elektroniski, VID EDS, sadaļā “Dokumenti/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti”.

Pēc 2022.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs:

  • individuālais komersants,
  • individuālais uzņēmums,
  • zemnieka vai zvejnieka saimniecība,
  • fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs.

Ar informāciju par nodokļu maksāšanu SIA statusā aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Pirmie soļi topošajiem uzņēmējiem”.

UIN maksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra – tikai tad, ja SIA sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml. Uzņēmumu ienākuma nodokli maksā pēc 20% likmes no nodokļa bāzes, kuru veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju aizpilda un nodokli maksā tajā mēnesi, kurā veidojas nodokļa bāze.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

ES finanšu padomes sanāksmē spriedīs par PVN samazināto likmju piemērošanu

0
Eiropas komisijas ēka. Foto: I. Kubliņš

No 6. līdz 7. decembrim Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē paredzēts uzklausīt progresa ziņojumu par Banku savienības stiprināšanu, kā arī debatēt par Kapitāla tirgu savienības tiesību aktu paketi. Viens no priekšlikumiem ir izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu – digitālu datu apstrādes rīku, kas nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai par finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspējību (ESAP). Tādējādi tiks sekmētas pārrobežu investīcijas un arī Latvijas uzņēmumu “redzamība”. Piedāvāts arī veikt regulatīvā ietvara harmonizāciju tiem alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, kas izsniedz aizdevumus uzņēmumiem, kā arī atvieglot Eiropas ilgtermiņa fondu izveidi un sekmēt to pievilcību investoriem.

Tāpat ministri uzklausīs progresa ziņojumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību aktu paketi. Starp tiem ir arī priekšlikums izveidot jaunu ES aģentūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot iespējas atklāt aizdomīgus darījumus un novērst līdz šim konstatētās nepilnības, kas noziedzniekiem nodrošina iespēju legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristu darbības, izmantojot finanšu sistēmu.

Sanāksmē plānots diskutēt, kā arī vienoties par priekšlikumu Padomes direktīvai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm. Ar priekšlikumu tiek precizēta Padomes direktīva par kopējo PVN sistēmu attiecībā uz samazināto PVN likmju piemērošanu, gan precizējot PVN samazināto likmju sarakstu, gan arī piemērošanas principus. Latvija atbalsta, ka samazinātai PVN likmei jānes labums galapatērētājam un jāīsteno vispārējās nozīmes mērķi.

Ministri pārrunās arī ekonomikas atveseļošanās jautājumus Eiropā un Atveseļošanas fonda īstenošanu. Kopumā oficiāli iesniegti 26 dalībvalstu plāni, no tiem 22 plāniem ir Eiropas Komisijas novērtējums un Padomes īstenošanas lēmumi ir apstiprināti Padomē. Atlikušos plānus paredzēts izskatīt tuvāko mēnešu laikā.

ECOFIN uzklausīs arī Eiropas Komisijas prezentāciju par ar 2022. gada Eiropas semestri saistītiem jautājumiem, tostarp ikgadējo ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu 2022, brīdinājuma mehānisma ziņojumu 2022 un eirozonas ekonomikas politikas rekomendācijas. Tāpat ministri uzklausīs arī Eiropas Fiskālās padomes 2021. gada ziņojumu un diskutēs par Rīcības kodeksu (uzņēmējdarbības nodokļiem).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kādas izmaiņas jaunais gads nesīs kases operāciju uzskaitē?

Foto: pexels.com

Skaidras naudas darījumiem jātiek uzskaitē iegrāmatotiem tā, lai tas sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par to, kas ar šiem naudas līdzekļiem uzņēmumā ir noticis, vai pareizi atspoguļoti ieņēmumi un vai pareizi aprēķināti nodokļi, norāda Ilvija Ozoliņa, sertificēta profesionālā grāmatvede.

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr.625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” (stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra) nosaka, ka tajos ir runa par kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojumu dokumentiem (orderiem) un kases grāmatas kārtošanu. Pārējo attiecībā uz skaidrās naudas uzskaiti nosaka 14. pants jaunajā Grāmatvedības likumā – “Īpaši noteikumi par skaidrās naudas uzskaiti”. Tieši liekot kopā abus šos normatīvos aktus, var atrast atbildes uz to, kā veicama skaidrās naudas uzskaite, norāda I. Ozoliņa.

Kas mainīsies kases operāciju uzskaitē?

Jaunais Grāmatvedības likums no 1. janvāra ievieš vairākus precizējumus un izmaiņas kases operāciju uzskaitē. Likuma formulējumi ir skaidrāki un konkrētāki, nepārprotamāk definējot dažādus terminus. Piemēram, ja līdzšinējais likums paredz, ka “katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas”, tad jaunajā likumā noteikts, ka “uzņēmuma kasē saņemtās skaidras naudas iemaksas un skaidras naudas izmaksas no uzņēmuma kases reģistrē kases grāmatā.”

“Uzņēmuma kase nav elektroniskā kases aparāta kase. Uzņēmuma kase ir tā, kurā notiek uzņēmuma skaidrās naudas kustība, kas tiek atspoguļota kases grāmatā. Man patīk, ka jaunais Grāmatvedības likums mums to skaidri pasaka. Dažkārt grāmatvežiem bijis jāiesaka kopīgi ar uzņēmuma vadību izvērtēt, vai tiešām kase ir nepieciešama, jo, ja pārsvarā darījumi notiek bezskaidrā naudā, tad jāizvērtē, vai vispār nepieciešams kārtot uzņēmuma kases grāmatu. Jo mazāk fiziski parakstāmu dokumentu, jo vienkāršāka grāmatvedība. Otrkārt, savā praksē, pārņemot citu grāmatvežu darbu, esmu redzējusi, ka uzskaitē vienā kontā “dzīvo” visa uzņēmuma skaidrās naudas kustība – kontā 2610 ir gan kases aparāta naudas plūsma, gan viss pārējais. Tā nav labā prakse, un no tās vajadzētu izvairīties,” iesaka I. Ozoliņa.

Tāpat jaunais likums maina kārtību, cik bieži jāatjauno kases grāmatas informācija. Ja pašreiz noteikts, ka kases atlikums jānorāda “par katru dienu”, tad jaunais likums nosaka, ka “kases grāmatu kārto katru dienu, kurā ir bijuši kases ieņēmumi vai izdevumi, norādot skaidras naudas atlikumu dienas sākumā, kases ieņēmumu un kases izdevumu kopsummas un skaidras naudas atlikumu dienas beigās.”

“Tagad likumā skaidri noteikts, ka kases grāmata jākārto par tām dienām, kad bijuši kases ieņēmumi vai izdevumi, nevis par katru dienu. Man savulaik kā iesācējai grāmatvedībā radās jautājumi, kā pareizi rīkoties dienās, kad nav bijuši ieņēmumi un izdevumi,” saka eksperte.

Jaunajā likumā arī ievērojami palielināts skaidrās naudas darījumu slieksnis, kuru nepārsniedzot, drīkst kases grāmatu kārtot reizi nedēļā. Ja līdz šim tie bija “vidējie dienas ieņēmumi” 150 eiro apmērā, tad tagad noteikts “iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienas vidējie kases ieņēmumi” 500 eiro apmērā. Par darbdienu šeit tiek uzskatīta jebkura kalendāra diena, kurā uzņēmums veic savu darbību.

I. Ozoliņas vadītā “Bilances Akadēmijas” e-semināra “Skaidras naudas darījumu veidi un to uzskaites kārtība” video ierakstu iespējams iegādāties e-veikalā šeit.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Reģistrācija MOSS režīmā

Reģistrācija MOSS režīmā
Foto: Miriam Alonso – Pexels

Neizpratne ir par pareizu uzskaiti, nodokļu aprēķiniem u.c. šādā situācijā. SIA, PVN maksātājas, pamatnodarbošanās ir tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā. Tiek augšupielādēti digitāli PDF faili, piemēram, Etsy platformā, par kuriem pircējs (pārsvarā fiziska persona no visas pasaules) apmaksā caur Paypal vai citām maksāšanas vietnēm un lejupielādē šos failus. Patlaban tiek darīts tā, ka visai ienākošajai naudai tiek rēķināts 21% PVN un maksāts valstij, atskaitot Etsy un citu platformu piemērotās apkalpošanas maksas. Bet kādā gadījumā ir jāreģistrējas MOSS? Un kā ar uzskaiti — vai tiešām katrai fiziskajai personai Ķīnā, ASV, Brazīlijā, kura lejupielādē failu, ir jāraksta rēķins?

Atbilde

Ņina Podvinska, Mg.sc.soc., Bc.iur., sertificēta nodokļu konsultante, LNKA valdes locekle
Ņina Podvinska, Mg.sc.soc., Bc.iur.,
sertificēta nodokļu konsultante, LNKA valdes locekle
Foto: Jānis Mednis

Lai noteiktu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī — PVN) piemērošanas kārtību sniegtajiem pakalpojumiem, 

  • pirmkārt, jānosaka sniegtā pakalpojuma veids, 
  • otrkārt, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) normām jānosaka pakalpojuma sniegšanas vieta, 
  • treškārt, jāņem vērā Eiropas Savienībā atsevišķiem darījumu veidiem ieviestie speciālie PVN piemērošanas režīmi.

Tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā, pamatojoties uz turpmāk minētajiem normatīvo aktu skaidrojumiem, manuprāt, būtu vērtējama kā elektroniski sniegtie pakalpojumi.

Elektroniski sniegtie pakalpojumi

Kā norāda lasītāja savā jautājumā — tiek augšupielādēti digitāli PDF faili ar tamborējumu un adījumu dizainu, piemēram, Etsy platformā, kurus pircējs (pārsvarā fiziskas personas no visas pasaules) pēc pakalpojuma apmaksas lejupielādē savā ierīcē.

PVN likuma 1. panta 4.1 punktā dota šāda elektroniski sniegto pakalpojumu definīcija:

Elektroniski sniegti pakalpojumi ir Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (turpmāk — regula Nr. 282/2011), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (pārstrādātā versija), 7. pantā minētie pakalpojumi, tai skaitā:

  1. tīmekļa vietņu apkalpošana, tīmekļa resursu nodrošināšana, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma,
  2. programmatūras piegāde un atjaunināšana,
  3. attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm,
  4. mūzikas, filmu un spēļu, tai skaitā laimes spēļu un azartspēļu, piegāde, kā arī politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un ziņu piegāde,
  5. tālmācība.

Minētās regulas Nr. 282/2011 7. pants arī paskaidro, ka “elektroniski sniegtie pakalpojumi”, kas minēti direktīvā 2006/112/EK, ietver pakalpojumus, kas ir sniegti ar interneta vai elektroniskā tīkla palīdzību un kas pēc savas būtības tiek sniegti pārsvarā automātiski un ar minimālu cilvēka iejaukšanos, un ko nav iespējams nodrošināt bez informācijas tehnoloģijām. Šis paskaidrojums jo īpaši attiecas uz vairākiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ko automātiski ģenerē dators ar interneta vai elektroniskā tīkla starpniecību, reaģējot uz pakalpojuma saņēmēja specifisko datu ievietošanu (7. panta 2. punkta c) apakšpunkts).

Savukārt attēlu, teksta un informācijas piegāde un piekļuves nodrošināšana datubāzēm ir:

  • piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde; 
  • piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde; 
  • digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs;
  • u.c. 

Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu un skaidrojumus, tamborējumu un adījumu dizaina tirdzniecība internetā būtu vērtējama kā elektroniski sniegtie pakalpojumi.

Pakalpojuma sniegšanas vieta 

Kā minēts iepriekš, lai noteiktu konkrētu pakalpojumu sniegšanai PVN piemērošanas kārtību, jānosaka šo pakalpojumu sniegšanas vieta.

PVN likuma 27. panta 1. daļa nosaka, ka elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kura nav nodokļa maksātāja, ir šīs personas mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta.

Šī panta 3. daļa paredz izņēmumu no šīs kārtības, kas nosaka, ka reģistrēts nodokļa maksātājs var uzskatīt, ka elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta ir Latvija, proti, paša komersanta saimnieciskās darbības mītnes vieta, un tam piemērojama PVN 21% standarta likme.

Šo izņēmumu var piemērot tikai tad, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

  1. pakalpojumu sniedzējs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī vai, ja neveic saimniecisko darbību, pakalpojumu sniedzēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta ir tikai vienā dalībvalstī;
  2. pakalpojumus sniedz personām, kuras nav nodokļa maksātājas un kuras ir reģistrētas jebkurā dalībvalstī, kas nav šīs daļas 1. punktā minētā dalībvalsts, vai kurām tajā ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta;
  3. šīs daļas 2. punktā minēto sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro.

Turklāt pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs brīvprātīgi noteikt pakalpojumu sniegšanas vietu saskaņā ar 27. panta 1. daļu, bet tad šī izvēle tam ir saistoša vismaz divus kalendāra gadus.

Tādējādi, ja SIA veic savu saimniecisko darbību tikai Latvijā, turklāt tamborējuma un adījumu dizaina tirdzniecības internetā kopējā vērtība citu ES dalībvalstu personām, kas nav nodokļa maksātājas, iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro, tad tā saviem sniegtajiem pakalpojumiem var piemērot Latvijas PVN 21 procentu likmi. Jāņem gan vērā, ka minētajā summā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu iekļaujama arī preču tālpārdošanas darījumu vērtība, ja vien SIA veic arī šādus darījumus. Ja šī summa pārsniegta, tad SIA būtu jāreģistrējas katrā pakalpojuma saņēmēja mītnes ES dalībvalstī vai jāreģistrējas īpašā nodokļa režīma — savienības režīma piemērošanai. Kā minēju, SIA var izvēlēties reģistrēties minētā īpašā režīma piemērošanai arī brīvprātīgi līdz noteiktās robežsummas sasniegšanai, bet tad tas jāpiemēro vismaz divus kalendāra gadus.

Elektroniski sniegtie pakalpojumi personām, kas nav nodokļa maksātājas un kuru mītnes vieta vai deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vieta ir trešajā valstī vai trešajā teritorijā, Latvijā ar PVN nav apliekami, jo pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības.

Kā noteikt pakalpojuma saņēmēja mītnes vietu?

Lai noteiktu elektroniski sniegtā pakalpojuma sniegšanas vietu, proti, šī pakalpojuma saņēmēja, kas nav nodokļa maksātājs, mītnes vietu (deklarēto dzīvesvietu vai pastāvīgās uzturēšanās vietu), var izmantot, piemēram, šādus pierādījumus:

  • pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese; 
  • pakalpojumu saņēmēja izmantotās ierīces interneta protokola (IP) adrese vai jebkura cita atrašanās vietas noteikšanas metode; 
  • bankas rekvizīti, piemēram, maksāšanai izmantotā bankas konta atrašanās vieta vai bankā norādītā pakalpojumu saņēmēja rēķina adrese; 
  • cita komerciāli būtiska informācija. 

Pierādīšanai nepieciešams tikai viens no minētajiem pierādījumiem, ja elektroniski sniegtu pakalpojumu apjoms kārtējā un iepriekšējā kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro. Ja tomēr minētā robežvērtība tiek pārsniegta, tad nepieciešami divi atsevišķi pierādījumi, kas nav savstarpēji pretrunīgi. 

MOSS vai OSS?

No 2021. gada 1. jūlija MOSS režīma tvērums tika paplašināts, pievienojot tam arī cita veida darījumus, proti, cita veida pakalpojumus, kas sniegti personām, kas nav nodokļa maksātājas, un tālpārdošanas darījumus. Līdz ar to mini vienas pieturas aģentūras (MOSS) režīms kļuva par vienas pieturas aģentūras (OSS) režīmu, saglabājot tajā elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtus pakalpojumus. Tādējādi lasītājai, kas uzdeva jautājumu, jāvērtē saistības reģistrēties PVN piemērošanas režīmam, kas noteikts PVN likuma 140.3 pantā “Savienības režīms jeb īpašs nodokļa režīms preču tālpārdošanai Eiropas Savienībā, preču piegādēm dalībvalstī, kuras veiktas ar šādas piegādes veicinošas elektroniskas saskarnes palīdzību, un pakalpojumiem, ko sniedz nodokļa maksātāji, kuri veic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, bet ne patēriņa dalībvalstī”. 

Nodokļa maksātāja pienākumi

PVN likuma 140.3 pants nosaka nodokļa maksātājam, kas reģistrēts savienības režīmam, citu starpā, šādus pienākumus:

  • nodrošināt detalizētu uzskaiti par darījumiem, uz kuriem attiecas savienības režīms;
  • lai pierādītu nodokļa aprēķinu pareizību, glabāt uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad veikti darījumi;
  • izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma iesniegt uzskaiti par katru atsevišķu darījumu veidu.

Tātad SIA, kas sniedz internetā tamborējumu un adījumu dizaina pakalpojumus fiziskām personām visā pasaulē, būtu jānodrošina detalizēta darījumu uzskaite, obligāti atsevišķi nošķirot ES dalībvalstu personām sniegto pakalpojumu vērtību (savienības režīmam) un trešo valstu un trešo teritoriju personām sniegto pakalpojumu vērtību. Jāņem vērā, ka Latvijas personām sniegtie pakalpojumi tiek aplikti ar Latvijas PVN 21 procentu likmi un uzrādīti parastajā PVN deklarācijā, līdz ar to arī šie pakalpojumi būtu atsevišķi jāuzskaita. Visi minētie sniegtie pakalpojumi jāuzskaita vērtībā, par kādu pircēji tos pērk, neatskaitot no tās platformām maksājamo atlīdzību.

Turklāt, ievērojot PVN likuma 128. panta 4. daļu, ja saskaņā ar šā likuma 140.3 pantu pakalpojumu sniedzējs izmanto savienības režīmu, nodokļa rēķins izrakstāms saskaņā ar identifikācijas dalībvalsts (Latvijas) noteikumiem.

Platformu sniegtie pakalpojumi

Vēlos vēl pievērst lasītājas uzmanību tam, ka atbilstoši PVN likuma 19. panta 1. daļai apkalpošanas pakalpojumu, ko SIA saņem no platformām, sniegšanas vieta ir Latvija, proti, pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta. Līdz ar to tie ir apliekami ar PVN Latvijā. SIA būtu jāsaņem nodokļa rēķins, jāaprēķina nodoklis un darījums jāuzrāda attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijā.

Turklāt būtu jāvērtē platformu un SIA noslēgto līgumu nosacījumi, lai noteiktu, vai platforma nebūtu jāuzskata par pakalpojumu sniedzēju, jo ir svarīgi, kā tā iesaistās pakalpojumu sniegšanā, kā vārdā pakalpojumi tiek sniegti, kas nosaka vispārīgus pakalpojumu sniegšanas noteikumus u.c.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada novembra (479.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: