0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

Blogs

Preču cenu norādīšana speciālajos piedāvājumos

Preču cenu norādīšana speciālajos piedāvājumos
Ilustrācija: © alexdndz — stock.adobe.com
Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
praktizējoša grāmatvede,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un
finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos.

Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu.

2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no pārkāpumiem, radot pārliecību par patērētāju tiesību efektivitāti.

Preču un pakalpojumu cenu korekta norādīšana sniedz svarīgu informāciju un iespēju patērētājiem, pieņemot lēmumu par darījuma slēgšanu, veikt cenu salīdzināšanu gan dažādām līdzvērtīgām precēm/ pakalpojumiem, gan vienai precei dažādās tirdzniecības vietās vai vienā tirdzniecības vietā dažādos laika posmos. Pareiza informācija nāk par labu patērētāju aizsardzībai un veselīgas konkurences radīšanai uzņēmumu un preču starpā.

Patlaban MK noteikumi Nr. 178 nosaka — ja izsludināta preču izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides, precēm un pakalpojumiem skaidri norāda sākotnējo cenu un cenu pēc tās pazemināšanas.

No maija beigām šī norma būs sadalīta divās daļās un atsevišķs regulējums attieksies uz precēm un atsevišķs — uz pakalpojumiem.

Sākot ar 28. maiju, ja izsludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides, precēm skaidri norāda sākotnējo cenu, ko pārdevējs piemērojis noteiktā laikposmā pirms cenas samazinājuma piemērošanas un cenu pēc tās pazemināšanas.

Sākotnējā ir viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis ikvienam patērētājam pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.

Tātad ir parādījies laika periods — 30 dienas pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.

Šādas normas mērķis ir novērst to, ka pārdevēji mākslīgi “uzpūš” salīdzināmo cenu un uzrāda viltus cenu samazinājumus (piemēram, paaugstina cenu uz īsu periodu, lai pēc tam to samazinātu, uzrādot to kā ļoti ievērojamu cenu samazinājumu), tādējādi maldina patērētājus par atlaides summu.

Līdz šim nacionālā līmenī tas tika regulēts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk — PTAC) izstrādātajām vadlīnijām “Vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai“, kurās ir noteikts, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas. PTAC arī norāda, ka izstrādātās vadlīnijas nav oficiāla tiesību normu interpretācija, bet ir PTAC kā uzraudzības iestādes viedoklis par tiesību normu interpretāciju. Tagad tas ir iestrādāts arī MK noteikumos.

Likumdevējs uzskata, ka šādas normas ieviešana palielinās pārredzamību un nodrošinās, ka, paziņojot par cenu samazinājumu, patērētāji tiešām faktiski maksā mazāk par preci un salīdzināmā cena ir reāla, nevis tikai mārketinga līdzeklis, lai samazinājumu padarītu pievilcīgu pircējiem.

Līdz ar regulējuma ieviešanu pārdevēja brīvība mainīt cenu, tostarp tieši pirms cenas samazināšanas, netiek ierobežota. Bet tiek paredzēts, ka pārdevējs cenu samazinājuma sākumā norāda korektas atsauces uz sākotnējo (pamata) cenu, kas ir viszemākā pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas samazināšanas.

cenu leibelis
Ilustrācija: © DN6 — stock.adobe.com

Mazliet par definīcijām

Patērētāju tiesību aizsardzības likums sniedz definīciju jēdzienam “prece”, un šī jēdziena definīcija precizēta jau 2022. gada 15. martā un nosaka, ka  prece ir jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam, izņemot lietu, kuru pārdod tiesas nolēmuma vai tiesneša lēmuma izpildes procesā vai saskaņā ar valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, vai saskaņā ar komercķīlu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ūdens, gāze un elektrība uzskatāma par preci, ja to piedāvā vai pārdod ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā. Digitālais saturs kopā ar materiālo datu nesēju un jebkādi materiāli kustami priekšmeti, kas ietver digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar to tādā veidā, ka minētā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesība neļautu precēm pildīt savas funkcijas, uzskatāmi par preci.

MK noteikumos Nr. 178 lietotā jēdziena “sākotnējā cena” tvērumā ir pamata cena, par kuru preci var iegādāties ikviens pircējs, neesot īpašā lojalitātes programmā vai kategorijā. Norādāmā sākotnējā cena ir viena zemākā cena 30 dienu laikā, kas attiecas uz visiem.

Likumdevējs norāda, ka nebūtu norādāmas atšķirīgas sākotnējās cenas lojalitātes klientiem ar klientu kartēm un dažādām klientu grupām — pensionāriem, skolēniem, daudzbērnu ģimenēm — un pārējiem klientiem, jo tas var novest pie lielas neskaidrības, piemēram, vienai precei veidotos četras atšķirīgas sākotnējās cenas. Līdz ar to, ja ir izlikts paziņojums par preces akciju, tad arī lojalitātes klientiem attiecīgā akcijas cena ir kā visiem — lojalitātes cena, ja tāda bija, attiecīgi beidz pastāvēt, jo to aizstāj parastā cena un jaunā akcija. Regulējums neattiecas uz gadījumiem, kad klientu lojalitātes programmu ietvaros tiek piedāvātas atlaižu kartes, kas patērētājam dod tiesības uz cenu atlaidi visiem produktiem vai noteiktiem produktiem pastāvīgi (vai ievērojamā laika periodā, piemēram, seši mēneši, viens gads utt.) vai nodrošina cenu samazinājumu īpašos gadījumos šim patērētājam, piemēram, patērētāja dzimšanas dienā.

Normatīvajā aktā ietvertais regulējums neattiecas uz vispārīgiem reklāmas paziņojumiem, kas varētu attiekties uz visām pārdotajām precēm vai noteiktām preču kategorijām, piemēram, apgalvojumi: labākās /zemākās cenas. Ņemot vērā, ka šādos apgalvojumos nav iekļauts konkrēts izmērāms paziņojums par cenu samazināšanu. Turpretī vispārīgiem reklāmas paziņojumiem, kas norāda izmērāmu cenu samazinājumu, kas aptver vai nu visas tirgotās preces (piemēram, tikai šodien 20% atlaide visam), vai noteiktas preču kategorijas (piemēram, šonedēļ 20% atlaide ziemas kolekcijai), ir attiecināms noteiktais regulējums un ir skaidri jānorāda attiecīgo preču sākotnējā cena un šīm cenām jābūt viszemākajām, kas piemērotas pēdējo 30 dienu laikā pirms cenu samazinājuma piemērošanas.

Svarīgi — ja viens un tas pats pārdevējs pārdod preces dažādos fiziskos vai tiešsaistes veikalos, kā sākotnējā cena ir jānorāda cena, kas tiek piemērota konkrētajā attiecīgajā veikalā vai tirdzniecības vietā/vietnē.

Ja izsludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides ar vispārīgiem izmērāmiem cenu samazināšanas paziņojumiem, kas aptver plašu preču klāstu vai specifisku patērētāju grupu, skaidri norāda sākotnējo cenu, bet cena pēc tās pazemināšanas nav jānorāda.

Lai neradītu nesamērīgu slogu komersantam masveidīgu, bet īsa perioda akciju rīkošanā, šādiem plašu preču klāsta vispārīgu izmērāmu cenu samazināšanas paziņojumu gadījumiem, piemērojams izņēmums un netiek prasīta katras preces gala cenas pēc tās pazemināšanas norādīšana. Proti, uz cenu pazemināšanas situācijām, kurās tiek piedāvāti vispārināti un nekonkretizēti preču piedāvājumi (piemēram, 20% atlaides visām precēm, 20% atlaides preču grupai, visas vasaras sezonas preces par puscenu u.tml.), nav obligāta prasība norādīt cenu pēc tās pazemināšanas uz katras preces, ievērojot paredzēto atlaides cenas apmēra noteikšanas principu, proti, tiek norādīta korekta katras preces sākotnējā cena pirms pazemināšanas un akcijas paziņojumā minētais ļauj vienkārši matemātiski aprēķināt atlaidi un gala cenu.

Izmantojot Direktīvā 2019/2161 piešķirto rīcības brīvību, MK noteikumos Nr. 178 paredzēts izņēmumu regulējums attiecībā uz:

  1. precēm, kuras var ātri sabojāties (derīguma termiņš tuvojas);
  2. jaunajām precēm, kas ir piedāvātas tirgū mazāk nekā 30 dienas;
  3. izpārdošanām ar cenas samazinājuma pakāpenisku palielināšanu.

Ja izsludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaides, precēm, kas ātri bojājas vai kam drīz beigsies derīguma termiņš, sākotnējā cena nav jānorāda. Šādā gadījumā skaidri norāda cenu pēc tās pazemināšanas.

Ar precēm, kas ātri bojājas, saprotams, piemēram, pārtika un dzērieni ar īsu derīguma termiņu, ieskaitot tādus, kas jāuzglabā ledusskapī, kā piens un gaļa, gatavi/pagatavoti ēdieni, tostarp svaigi ceptas smalkmaizītes. Attiecīgais izņēmuma punkts nav attiecināms uz sezonalitātes precēm, kā tematiskas svētku dekorācijas vai sezonas apģērbi un aksesuāri, kas pēc būtības, sezonai beidzoties, zaudē aktualitāti, bet pēc objektīviem kritērijiem nevar pamatot to “sabojāšanos”.

Ja prece ir bijusi tirdzniecībā konkrētajā tirdzniecības vietā mazāk nekā 30 dienas, sākotnējā ir viszemākā cena, ko pārdevējs piemērojis pēdējo septiņu dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.

Attiecībā uz jaunajām precēm, kas ir bijušas tirgū mazāk nekā 30 dienas, noteikts izņēmums, ka, attiecīgajā gadījumā piemērojot atlaidi, sākotnējā cena ir viszemākā cena, ko pārdevējs piemērojis pēdējo septiņu, nevis 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas. Tas nozīmē, ka šajās septiņās dienās, kopš prece ir palaista tirgū, pārdevējs nosaka un patērētāju iepazīstina ar pamata cenu jaunajai precei. Tai pašā laikā regulējums neliedz arī šo septiņu dienu ietvaros paaugstināt cenu, ja tā ir daļa no komersanta mārketinga stratēģijas, bet jebkurā gadījumā, ja pēc septiņām dienām tiks piemērota atlaide, tā tiks piemērota un norādīta no šajās septiņās dienās zemākās norādītās cenas.

Pieaugošs preču cenas samazinājums ir atļauts izpārdošanas ietvaros, nodrošinot, ka katrā cenas samazināšanas paziņojumā tiek norādīta sākotnējā cena, kas pastāvējusi pirms pirmā cenas samazinājuma piemērošanas, bez cenas samazinājuma.

Ar izpārdošanu MK noteikumu Nr. 178 ietvaros saprotama pārdodamo preču cenu pazemināšana, lai pilnībā izpārdotu visas attiecīgās preces vai konkrētas sortimenta daļas, nepievienojot jaunas preces, tādējādi pilnībā izņemot konkrētās preces no piedāvājuma sortimenta.

Attiecībā uz pakalpojuma cenas norādīšanu cenu pazemināšanas vai atlaižu gadījumā MK noteikumos Nr. 178 ir tehnisks labojums, šo regulējumu iekļaujot MK noteikumu nodaļā “Pakalpojumu cenas norādīšana” un nosakot — ja izsludināta cenu pazemināšana vai atlaides pakalpojumiem, tostarp digitāliem pakalpojumiem vai digitālam saturam, skaidri norāda cenu pirms un pēc pazemināšanas.

Šo grozījumu izstrādē un apspriešanā sabiedrības līdzdalība un informēšana tika nodrošināta, nosūtot projektu nozarei viedokļa sniegšanai un ievietojot normatīvā akta grozījumu projektu Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta tīmekļa vietnēs.

Sabiedrības līdzdalības rezultātā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija neatbalstīja prasību, ka, ja tiek izsludināta cenu pazemināšana vai atlaides, skaidri jānorāda sākotnējā cena, proti, viszemākā cena, ko pārdevējs piemērojis pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas samazinājuma piemērošanas. Asociācija norādīja, ka pēc šāda regulējuma tirgotāji, iespējams, atteiksies no patērētājiem izdevīgām preču grupu atlaidēm (piemēram, visām zeķbiksēm — 40% atlaide no sākotnējās cenas), jo tas radīs papildu apgrūtinājumu pārliecināties par katras konkrētās preces cenu izmaiņām un zemāko cenu 30 dienu periodā.

Uz šo iebildumu Ekonomikas ministrija norāda, ka regulējums pārņemts no Direktīvas 2019/2161, līdz ar to nav iespējams atteikties no šī principa ieviešanas. Vienlaikus tiek izmantota Direktīvā 2019/2161 paredzētā rīcības brīvība, nosakot attiecīgus izņēmumus no šī principa, piemēram, precēm, kas ātri bojājas. Papildu sloga mazināšanai plaša preču klāsta vispārīgu cenu samazināšanas paziņojumu gadījumos paredzēts, ka netiek prasīta katras preces gala cenas ar piemēroto atlaidi norādīšana.

Reizēm it kā laba un pareiza mērķa vārdā rodas grūti izpildāms regulējums atsevišķos gadījumos. Jācer, ka PTAC papildinās iepriekš minētās vadlīnijas ar piemēriem par laika faktora piemērošanu dažādās situācijās.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kompensāciju par Ukrainas bēgļu izmitināšanu neapliks ar IIN un uz to nevarēs pretendēt parādu piedzinēji

Foto: HomeLane .com from Pexels

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais  valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā.

Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām:

  • 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu;
  • 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu;
  • ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām.

Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji.

Svarīgiatbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras brīvprātīgi un nepieprasot samaksu no Ukrainas civiliedzīvotājiem, ir gatavas viņus izmitināt.

Likumā arī noteikts, ka atlīdzība izmitinātājam ir pielīdzināma likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 16. punktā minētajai kompensācijai, kas netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tā nav arī pakļauta ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai; nav pieskaitāma faktiskajiem ienākumiem, no kuriem sedzami kreditoru prasījumi fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes laikā maksātnespējas procesa ietvaros; netiek ņemta vērā ienākumos, novērtējot izmitinātāja mājsaimniecības materiālo situāciju sociālās palīdzības un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai.

Lai saņemtu atlīdzību mājsaimniecībai, fiziskai personai – mājokļa īpašniekam vai tā pilnvarotai personai jāiesniedz pieteikums tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājoklis. Pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā 14 dienu laikā no brīža, kad ir uzsākta Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšana. Pieteikumā jānorāda mājokļa piederību apliecinošs dokuments un apliecinājums par to, ka mājoklis, kurā tiek izmitināts Ukrainas civiliedzīvotājs ir dzīvošanai derīgs likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 16. panta trešās daļas izpratnē un atrašanās tajā nerada apdraudējumu personu drošībai un veselībai.

Atlīdzība tiks izmaksāta par periodu līdz 90 dienām, skaitot no pieteikumā norādītā datuma, bet ne agrāk kā no 2022. gada 1. maija.

Pašvaldība atlīdzības pieteikumu izskatīs mēneša laikā un piešķirto atlīdzību par izmitināšanu par aktuālo mēnesi pārskaitīs iesniedzējam līdz nākamā mēneša 10. datumam.

Jāņem vērā, ka valsts nodrošinās primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanu un pārtiku – tikai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kurus nebūs izmitinājusi tāda mājsaimniecība, kura saņem vai ir pieteikusies mājsaimniecību atlīdzības maksājumam.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Valdībā izskatīts likumprojekts atbalsta sniegšanai komersantiem Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto seku mazināšanai

Foto: Henrikas Mackevicius from Pexels

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Ministru kabinets 17. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus atbalsta sniegšanai, kas ietverti jaunā likumprojektā – Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums.

Ministru kabineta sēdē  26. aprīlī apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par atbalstu uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai, vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai.

Plānots, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā:

  • pieprasījuma samazināšanās,
  • esošo līgumu darbības pārtraukšana,
  • apgrozījuma samazināšanās,
  • traucējumi piegādes ķēdēs,
  • cenu pieaugums,
  • ierobežojums turpmākām investīcijām.

Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas.

Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā:

  • aizdevumi  apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām – 39 milj. EUR apmērā,
  • garantijas – 22,5 milj. EUR apmērā,
  • eksporta kredīta garantijas – 1,3 milj. EUR apmērā,
  • investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū. Šim nolūkam tiks novirzīts pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 milj. EUR apmērā.

Plānots, ka aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju jaunās atbalsta programmas tiks iesniegtas izskatīšanai valdībā līdz jūnija sākumam, savukārt pašu kapitāla fonda programmu – līdz augustam.

Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Jauno atbalsta programmu īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums, kas Altum iepriekš piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu; Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums; kā arī īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā būs deviņas pirmās instances tiesas. Uzziniet par tās darbības teritorijām!

0

Tieslietu padome 18. maijā rakstveida procesā pieņēma lēmumus attiecībā uz rajonu (pilsētu) tiesu skaitu Latvijā un noteica apvienotās Rīgas pilsētas tiesas tiesnešu skaitu.

Tieslietu padome nolēma, ka no 2022. gada 1. augusta Latvijas Republikā būs deviņas rajonu (pilsētu) tiesas, kuras lietas skatīs pirmajā instancē:

  • Daugavpils tiesa,
  • Kurzemes rajona tiesa,
  • Rēzeknes tiesa,
  • Rīgas pilsētas tiesa,
  • Rīgas rajona tiesa,
  • Vidzemes rajona tiesa,
  • Zemgales rajona tiesa,

kā arī specializētā Ekonomisko lietu tiesa un Administratīvā rajona tiesa.

Jau ziņots, ka 2022. gada 22. aprīlī Tieslietu padome nolēma no 2022. gada 1. augusta reorganizēt Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētu tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, mainot apvienotās tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Tieslietu padome noteica, ka Rīgas pilsētas tiesā ar 2022. gada 1. augustu strādās 122 tiesneši.

Tiesu reorganizācijas rezultātā tiks izlīdzināta tiesnešu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi visā Rīgas pilsētā.

Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 32. panta trešo daļu, tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās un Ekonomisko lietu tiesā, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Savukārt tiesnešu skaitu katrā no tiesām nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

Tāpat arī Tieslietu padome precizējusi pirmās instances tiesu darbības teritorijas atbilstoši patlaban spēkā esošajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

Rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas

Tiesa

Administratīvā teritorija

  • Daugavpils tiesa
Augšdaugavas novads
Daugavpils valstspilsēta
Krāslavas novads
Līvānu novads
Preiļu novads
  • Kurzemes rajona tiesa
Dienvidkurzemes novads
Kuldīgas novads
Liepājas valstspilsēta
Saldus novads
Talsu novads
Ventspils valstspilsēta
Ventspils novads
  • Rēzeknes tiesa
Balvu novads
Ludzas novads
Rēzeknes novads
Rēzeknes valstspilsēta
  • Rīgas rajona tiesa
Ādažu novads
Jūrmalas valstspilsēta
Ķekavas novads
Mārupes novads
Olaines novads
Ropažu novads
Salaspils novads
Saulkrastu novads
Siguldas novads
  • Vidzemes rajona tiesa
Alūksnes novads
Cēsu novads
Gulbenes novads
Limbažu novads
Madonas novads
Smiltenes novads
Valkas novads
Valmieras novads
Varakļānu novads
  • Zemgales rajona tiesa
Aizkraukles novads
Bauskas novads
Dobeles novads
Jelgavas novads
Jelgavas valstspilsēta
Jēkabpils novads
Ogres novads
Tukuma novads
  • Rīgas pilsētas tiesa
Rīgas valstspilsētas administratīvā teritorija
 

  • Ekonomisko lietu tiesa
Visa Latvijas Republika

Administratīvās rajona tiesas tiesu namu darbības teritorijas

Tiesu nams

Administratīvā teritorija

  • Rīgas tiesu nams
Ādažu novads
Jūrmalas valstspilsēta
Ķekavas novads
Mārupes novads
Ogres novads
Olaines novads
Rīgas valstspilsēta
Ropažu novads
Salaspils novads
Saulkrastu novads
Siguldas novads
  • Jelgavas tiesu nams
Aizkraukles novads
Bauskas novads
Dobeles novads
Jelgavas novads
Jelgavas valstspilsēta
Jēkabpils novads
Tukuma novads
  • Rēzeknes tiesu nams
Augšdaugavas novads
Balvu novads
Daugavpils valstspilsēta
Krāslavas novads
Līvānu novads
Ludzas novads
Preiļu novads
Rēzeknes novads
Rēzeknes valstspilsēta
  • Valmieras tiesu nams
Alūksnes novads
Cēsu novads
Gulbenes novads
Limbažu novads
Madonas novads
Smiltenes novads
Valkas novads
Valmieras novads
Varakļānu novads
  • Liepājas tiesu nams
Dienvidkurzemes novads
Kuldīgas novads
Liepājas valstspilsēta
Saldus novads
Talsu novads
Ventspils novads
Ventspils valstspilsēta

Atgādinām, ka Latvijā kopš 1995. gada ir trīs līmeņu tiesas – pirmais ir rajonu (pilsētu) līmenis, otrais – apgabaltiesas, trešais – Augstākā tiesa. Pastāvošā trīspakāpju tiesu sistēma nodrošina pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšanu un lietas atkārtotu izskatīšanu apelācijas un kasācijas instancēs.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Senāts skaidros, vai VID var sodīt par nodokļu pārkāpumu, kurš apstrīdēts un tiek skatīts administratīvajā tiesā

Foto: plz.lv

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu noteikt pieteicējai soda naudu divkāršā apmērā saistībā ar iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta Nr. SKA-25/2022 (A420463113), apturēja tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā.

Izskatāmajā lietā VID  pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi.

Izskatot abu pušu kasācijas sūdzības, Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam.

Senātam ir šaubas, jo apstrīdētā norma pieļauj par nodokļu pārkāpumu atzīt arī tās darbības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts administratīvajā tiesā.

Proti, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkts satur pieņēmumu, ka persona ir izdarījusi iepriekšējo nodokļu pārkāpumu pat tad, ja par to norit tiesvedība.

Senāta ieskatā, VID lēmums par nodokļu pārkāpuma atkārtotību skaidri norāda uz iestādes pārliecību, ka pieteicēja ir pieļāvusi arī iepriekšējo nodokļu pārkāpumu.

Senāts uzskata, ka no Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertās nevainīguma prezumpcijas izriet, ka, pirms tiesvedība nav noslēgusies ar spēkā stājušos spriedumu, neviens nevar apgalvot vai vismaz radīt tādu iespaidu, ka persona ir vainīga nodokļu pārkāpumā, par kuru vēl noris tiesvedība.

Pieteicējai ir jābūt nodrošinātai iespējai atspēkot apstrīdētajā normā ietverto pieņēmumu, vēršoties administratīvajā tiesā.

Senāta ieskatā, divkāršas soda naudas piemērošanas pamatā nevar būt pieņēmums, ka tiesvedība administratīvajā lietā noslēgsies ar spriedumu, kas apstiprinās VID konstatētos nodokļu pārkāpumus. Nodokļu pārkāpumi ir jākonstatē atbilstoši likumam, kas attiecīgajā gadījumā nozīmē to, ka personai ir tiesības vērsties tiesā, lai atspēkotu iestādes pieņemto lēmumu par nodokļu pārkāpumu pieļaušanu.

Senāts turpinās lietas izskatīšanu pēc Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis

Minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis
Foto: © cottonbro: https://www.pexels.com/photo/person-holding-pink-and-white-paper-4965819/

Esmu SIA īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. Man nav noteikta alga, tātad nav maksāti darbaspēka nodokļi. 2021. gadā saimnieciskā darbība tika veikta vienā mēnesī. Vai man būtu jāmaksā UIN par 2021. gadu?

Atbilde

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko,
Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. pantā noteikts: ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro, ko iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam (11. daļa).

Juridiskai personai (SIA) nav pienākuma maksāt minimālo UIN, ja ir spēkā viens no šādiem apstākļiem:

  1. pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā;
  2. pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process;
  3. nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku ne mazāk kā 100 eiro apmērā;
  4. sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process (12. daļa).

Uz SIA, kas sen reģistrēta un turpina darboties, var būt attiecināms vienīgi 3. punkts, bet sabiedrībā nav neviena darbinieka, kam maksāta alga.

Noskaidrosim, kādos gadījumos par valdes locekli būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi. 

Valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju (par kuru jāmaksā VSAOI un IIN) divos gadījumos (VSA likuma 1. panta 2. punkts):

c) (..) ja komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta,

m) kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par MK noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5 [tātad 2500 eiro], un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par MK noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Neskatoties uz to, ka valdes loceklim nerodas pienākums maksāt darbaspēka nodokļus un tādēļ tie nav maksāti, UIN par taksācijas gadu ir jāmaksā 50 eiro apmērā, un nav paredzēts nodokli samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības mēnešu skaitam gada laikā vai kādu citu iemeslu dēļ.

Tādēļ iznāk, ka 50 eiro ir jāuzrāda decembra deklarācijā kā maksājamais nodoklis (šobrīd — kā precizējums), jo UIN 17. panta 12. daļas atbrīvojums no 50 eiro nav piemērojams, ja vismaz 100 eiro kā nodokļi būtu samaksāti.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kas var atjaunot kartelī iesaistītā uzņēmuma “zaudēto uzticamību” un ļaut piedalīties iepirkumā?

Foto: pexels.com

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka

uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos.

Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos

Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā.

Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir pietiekami labojies un atjaunojis zaudēto uzticamību, ir noteikta Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantā.

Savukārt Konkurences padome, lai novērtētu aizliegtā vienošanās iesaistītā uzņēmuma veiktos pasākumus līdzīgu pārkāpumu novēršanai nākotnē, var sniegt pozitīvu vai negatīvu atzinumu par veiktajiem pasākumiem uzticamības atjaunošanai. Lai saņemtu iestādes pozitīvu atzinumu par īstenotajām aktivitātēm līdzīgu pārkāpumu novēršanai nākotnē, sodītajam uzņēmumam ir jāīsteno vairākas darbības:

  • Jāsadarbojas ar Konkurences padomi izmeklēšanas laikā un pēc lēmuma pieņemšanas;
  • Valsts budžetā jāmaksā Konkurences padomes piemērotais naudas sods;
  • Jāizstrādā korporatīvā konkurences tiesību ievērošanas programma, vadlīnijas un jāieceļ atbildīgā persona par to ieviešanu un regulāru aktualizēšanu;
  • Jāievieš uzņēmumā prakse, ka darbinieki tiek izglītoti par konkurences tiesībām un to ievērošanu; jāizglīto pirmām kārtām tie, kas potenciāli varētu būt iesaistīti iespējamos karteļu pārkāpumos;
  • Jāatlīdzina pārkāpuma dēļ radītie zaudējumi, ja cietušais to ir lūdzis kompensēt.

Konkurences padome var vērtēt un sniegt viedokli par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm “uzticamības atjaunošanai” arī gadījumos, kad visi augstāk minētie kritēriji nav īstenoti vienlaikus un nekavējoties. Uzņēmuma rīcība tiek vērtēta kopsakarā. Neskatoties uz Konkurences padomes atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm, ja iepirkuma rīkotājs uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, lai atjaunotu uzticamību, tas var lemt par pretendenta izslēgšanu no tālākas dalības iepirkuma procedūrā.

Jauni kritēriji uzņēmumu izslēgšanai no iepirkumiem

No 2023. gada 1. janvāra spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem liegums piedalīties iepirkumos līdzšinējā gada vietā tiks noteikts uz trim gadiem. Vienlaikus pasūtītāji varēs lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības “uzticamības atjaunošanai”.

Tāpat Publiskā iepirkuma likuma grozījumi paredz, ka no nākamā gada būs spēkā jauns izslēgšanas kritērijs, pēc kura pasūtītāji varēs liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji varēs pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad būs kļuvis nepārsūdzams Konkurences padomes lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkuma pieteikumā vai piedāvājumā konstatēs norādes, kas var liecināt par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu pasūtītājs būs konsultējies Konkurences padomē un saņēmis iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kā aizstāvēt savas tiesības Satversmes tiesā?

Cik lielas ir uzņēmēju iespējas aizstāvēt sevi no nepamatotām likuma prasībām, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā? Kāda ir varbūtība, ka Satversmes tiesa pieteikumu pieņems izskatīšanai un kādās tiesību nozarēs pastāv lielākas iespējas cerēt uz uzvaru? Kas ir tās stratēģiskās un taktiskās nianses, kas jāņem vērā, lai Satversmes tiesā panāktu iespējami labāku rezultātu?

Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar Satversmes tiesas procesukonferencē “Juridiskie aspekti biznesā” stāstīja Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts.

Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts

Publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva rakstu, kurš Satversmes tiesas simtgades gadā nav zaudējis savu aktualitāti.

Cik tiek cauri Satversmes tiesas “sietam”?

Lēmumam vērsties Satversmes tiesā ir vairāki labi priekšnoteikumi – iesniedzot pieteikumu, nav jāmaksā valsts nodevas, turklāt lieta tiek izskatīta un spriedums ir gatavs gada laikā (ja vien pats pieteicējs nevilcina lietas izskatīšanas procesu). Taču jāņem vērā, ka pieteikumam Satversmes tiesā ir jābūt sagatavotam ļoti kvalitatīvi, un pat tad jāatceras, ka panākt, lai lieta nonāk vismaz līdz izskatīšanai, nav viegls uzdevums.

“Satversmes tiesas filtrs ir ļoti augsts. Kopumā no pieteikumiem, kas iesniegti Satversmes tiesā, lietas tiek ierosinātas vien apmēram 15-18% gadījumu. Citās tiesās ierosināto lietu īpatsvars ir krietni lielāks. Tāpēc, ja pēc pieteikuma, ko sagatavojis jūsu advokāts, Satversmes tiesa lietu neierosina, nedomājiet, ka jūsu advokāts ir nezinošs,” brīdināja E. Pastars.

Kā lietas atteikuma iemesls parasti esot “nepietiekams juridiskais pamatojums”. “Šķiet, kā tas var būt – mēs strādājām divus mēnešus, esam uzrakstījuši četrdesmit lappuses garu tekstu… Taču šis ir vienīgais atteikuma pamatojums, uz ko Satversmes tiesa var atsaukties, ja tai šķiet, ka konkrētā problēma nav tik būtiska. Tiesa par to var lemt jau lietas ierosināšanas stadijā,” atklāja E. Pastars.

Kopumā Satversmes tiesas kolēģijām ir iesniegti 393 juridisko personu pieteikumi, bet lietas ierosinātas 72 gadījumos (jeb 18%). Kopš 2008. gada esot vērojams ļoti straujš juridisko personu iesniegumu skaita pieaugums – “nevis par procentiem, bet par vairākām reizēm”, norādīja E. Pastars. No ierosinātajām lietām ap 37% gadījumu juridiskā persona ir uzvarējusi.

Lielākā balva – spriedums ar atpakaļvērstu spēku

Galvenie ieguvumi, ko sniedz vinnēta lieta Satversmes tiesā, ir tiesiskā regulējuma un tā konceptu pārskatīšana. Satversmes tiesas spriedumam, atšķirībā no parasta tiesas sprieduma, nav nozīme tikai vienā lietā. Satversmes tiesas spriedums ir saistošs pilnīgi visiem, tam ir likuma spēks arī līdzīgajās lietās, kur to var izmantot, argumentējot savu pozīciju. “Šo spriedumu pārzināšana nav tikai judikatūra kā lasāmviela, bet tas ir teksts ar likuma spēku citām lietām,” sacīja E. Pastars.

Satversmes tiesā gan nevar tiešā veidā pārsūdzēt citu tiesu nolēmumus, bet tās spriedumi ietekmē citu tiesu judikatūru. Esot bijuši spriedumi, ar kuriem Satversmes tiesa ir pārskatījusi pat Augstākās tiesas judikatūru. “Viens no piemēriem – pirmskrīzes gadu spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Pastāvēja strīds par to, bija vai nebija šajos gadījumos jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāmaksā nodoklis? Augstākā tiesa lēma, ka nē, bet Satversmes tiesa, izbeidzot lietu par šo jautājumu, pateica, ka nodoklis tomēr bija jāmaksā,” stāstīja E. Pastars.

Maz izredžu panākt labvēlīgu spriedumu Satversmes tiesā esot nodokļu lietās. “Solidaritātes nodokļa likuma lietas izskatīšana parādīja, ka nodokļi var būt nesaprātīgi, nepareizi, neloģiski, biznesam traucējoši, bet Satversmes tiesa tos var atcelt tikai tad, ja tiem ir konfiscējošs raksturs vismaz 70-80% apmērā, vai arī, ja tie ir pretrunā kādiem tiesību principiem. Līdz šim valsts ir zaudējusi tikai vienu lietu nodokļu jautājumos, un tas bija ļoti sen – par pierādīšanas pienākumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sakarā,” skaidroja E. Pastars.

Tāpat maza jēga esot mēģināt pārsūdzēt Satversmes tiesā sodu apmēru: “Ir jābūt ļoti kritiskai situācijai, lai Satversmes tiesa vērtētu soda atbilstību Satversmei. Piemēram, ja tiek iesniegts pieteikums par to, ka Krimināllikumā paredzētais sods pieci gadi par kāda nozieguma izdarīšanu, pēc iesniedzēja domām, neatbilst Satversmei, vai konkurences tiesībās paredzētais naudas sods 10% no uzņēmuma neto apgrozījuma neatbilst Eiropas Komisijas vadlīnijām vai citu valstu praksēm… Valstij ir rīcības brīvība. Normas var būt nesaprātīgas, bet tas nav konstitucionālas pārbaudes jautājums”.

Slikto izredžu sarakstā esot iekļaujamas arī lietas, kurās tiek skatītas tiesības uz tiesisko paļāvību. E. Pastara vērtējums šajā ziņā ir gana skarbs: “Krīzes laikā Satversmes tiesa valdībai daudz ko piedeva. Par tiesnešu algām gan nepiedeva, bet pensionāru gadījumā – kā kuru reizi. Cerams, ka nākotnē Satversmes tiesas spriedumi attiecībā uz tiesisko paļāvību atgriezīsies augstākā līmenī.”

Savukārt labas izredzes Satversmes tiesā ir lietām, kurās apstrīdēti tiesvedības procesa noteikumi (aizliegumi noteiktām darbībām tiesas procesos, ierobežojumi lietu pārsūdzēšanā un tamlīdzīgi). Tāpat augsts potenciāls panākt labvēlīgu spriedumu esot lietās, kas saistītas ar īpašumtiesībām (to visplašākajā nozīmē). Šajā ziņā īpaši aktuāla esot teritorijas plānojumu apstrīdēšana. Te gan jāatceras, ka lietas iesniegšanu nedrīkst “nogulēt”, jo teritorijas plānojumu var apstrīdēt tikai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas, turklāt tas ietver sevī vairākus posmus – vispirms vēršanos pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un tikai pēc tam Satversmes tiesā. “Par teritorijas plānojuma apstrīdēšanu ir jādomā uzreiz pēc tā pieņemšanas, nevis tikai tad, kad tas “pēc astoņiem gadiem sāks traucēt” biznesam – tad jau būs par vēlu!” brīdina E. Pastars.

Vēl Satversmes tiesā bieži par labu iesniedzējam tiek lemts lietās par pašvaldību saistošajiem noteikumiem – piemēram, lieta par Rīgas domes infrastruktūras nodevas neatmaksāšanu gadījumā, kad būvatļauja tiek atcelta, lieta par Rīgas domes saistošo noteikumu normu par trokšņošanas kontroli, u.c. “Gadījumos, kad Satversmes tiesa secina, ka pašvaldību saistošie noteikumi izdoti ārpus likumā noteiktā deleģējuma, šie noteikumi tiek atcelti pilnībā, pret visiem, ar atpakaļvērstu spēku – it kā tie nekad nebūtu eksistējuši! Šī ir īpatnība, jo parasti tiesību akts tiek “iznīcināts” tikai attiecībā pret individuālu personu – pieteikuma iesniedzēju – kā “prēmija” par vēršanos tiesā, bet atsevišķos gadījumos tas tiek likvidēts attiecībā pret visām personām un ar atpakaļvērstu spēku. Tas rada sekas visos citos tiesas procesos, kas saistībā ar šo normu ir pabeigti, uzsākti, atrodas izskatīšanas procesā,” uzsvēra E. Pastars. Te gan jāatceras, ka, ja panākt lietā atpakaļvērstu spēku ir iesniedzēja mērķis, tas jāargumentē jau pieteikumā, pretējā gadījumā iespēja sasniegt vēlamo rezultātu ir krietni mazāka.

Tam, kurš met akmeni, pašam jābūt bez grēka

Satversmes tiesas spriedumu vēsturē atrodami daudz interesantu, specifisku spriedumu par dažādām regulējošām prasībām. Kā vienu no piemēriem E. Pastars minēja lietas par ierobežojumiem privāto radiostaciju tiesībām izmantot to programmās noteiktu valodu, kas beidzās par labu radiostaciju īpašniekiem. Ir bijušas lietas, kad Satversmes tiesa atceļ pēc iedzīvotāju lūguma pašvaldību noteiktus ierobežojumus attīstīt noteiktus ražošanas objektus (saistībā ar bailēm par piesārņojumu vai citām nelabvēlīgām sekām). Satversmes tiesa šādos gadījumos lēmusi, ka iedzīvotāju viedoklis nav noteicošais – lai kaut ko aizliegtu, pašvaldībai jābūt argumentiem un zinātniskam pamatojumam.

Tāpat Satversmes tiesa lēmusi, ka naudas iesaldēšana naudas atmazgāšanas procedūru veikšanai uz pārāk ilgu laiku un bez zaudējumu atlīdzināšanas iespējas pārkāpj personas tiesības. Par neatbilstošiem Satversmei atzīti arī obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzības izmaksu ierobežojumi, kuru rezultātā kādam uzņēmumam atlikums bijis jāsedz par saviem līdzekļiem; banku pārņemšanas kārtība, ļaujot valdībai izstumt mazos akcionārus, vienpusēji palielinot pamatkapitālu bez Komerclikuma principu piemērošanas; pretendenta izslēgšana no iepirkuma sakarā ar vidējās algas neatbilstību; pārāk plašas Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētāja tiesības protestēt zemāku tiesu spriedumus, un citi regulējumi.

Satversmes tiesa no vispārējās tiesas atšķiras arī ar to, ka tā kopumā esot uztverama kā zinātnisks seminārs, kurā dominē principi, nevis likumu panti. “Ja procesā izskan arguments: “Bet tā ir rakstīts likumā!”, tad Satversmes tiesa parasti atbild, ka tajā tiek tiesāti paši likumi, tāpēc likumu prasības nav kritērijs, lai lemtu tā vai citādi,” skaidroja E. Pastars.

Tāpat Satversmes tiesā svarīga nozīme ir lietas faktiem, bet paša iesniedzēja reputācija var sabojāt labu (pamatotu) lietu, jo Satversmes tiesas tiesneši var izmantot argumentācijas pieeju ad hominem (arguments, kas vēršas pret konkrēto personu personīgi tā vietā, lai vērstos pret šīs personas izteikto argumentu). Kā šo situāciju raksturoja E. Pastars: “Lietas iesniedzējam ir jābūt labam, godīgam, taisnīgam un “pūkainam”, jo, tiklīdz viņa biogrāfijā būs kāds plankumiņš vai pārāk daudz šādu plankumiņu, tas var izgāzt lietu. Ir bijuši piemēri, kad Satversmes tiesa jau gatavojas pieņemt pieteicējam pozitīvu spriedumu, bet tad atklājas, ka iesniedzējs kādā situācijā nav bijis pārāk godprātīgs. Tiesas skatījums un interpretācija uzreiz mainās.”

Tiesības pieder modrajiem

Reizēm pietiek tikai ar Satversmes tiesas lietas ierosināšanu, lai panāktu ietekmi uz likumdošanas procesu. Ir gadījumi, kad, tikai pamanot, ka Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, Saeima vai Ministru kabinets, negaidot lietas iznākumu, maina tiesisko regulējumu.

Citkārt derot atcerēties, ka Satversmes tiesā tehniska “uzvara” ne vienmēr tiešām nozīmē cerēto ieguvumu. “Reizēm tiesa atrod pārkāpumu tikai kādā nelielā aspektā, bet visu pārējo atzīst par atbilstošu Satversmei, līdzīgi kā tas bija Solidaritātes nodokļa likuma lietā. Laba nolēmumu daļa negarantē citu lēmumu pārskatīšanu vai laba nolēmumu daļa var nozīmēt, ka likumdevējam jāizlabo dažas neprecizitātes un var pieņemt līdzīgu regulējumu atkal,” atgādina E. Pastars.

Gatavojot pieteikumu Satversmes tiesā, jāatceras, ka katram lietas veidam katrā jomā jāizstrādā sava pieeja, jo Satversmes tiesa nav “vienas zāles pret visām slimībām”. “Vai tā būtu nodokļu, īpašumtiesību, vārda brīvības vai cita joma – katrā no tām ir sava metodika, ko Satversmes tiesa ir gadiem attīstījusi,” sacīja E. Pastars. Lietas iesniedzējam būtu derīgi pārzināt šo metodiku. Tāpat, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā, vērts ievērot taktiku nevērsties pret kādu regulējumu konceptuāli, bet vērsties pret šī regulējuma detaļām, kas bieži vien nav nostrādātas precīzi, neņemot vērā specifiskas situācijas. “Tad, kad nobrūk detaļas, tad nobruks arī viss koncepts,” sola E. Pastars.

Reti, bet gadoties situācijas, kad Satversmes tiesā tiek ierosinātas lietas par to, kas regulējumā trūkst (normas, kuru nav, bet kurām vajadzētu būt – ja šo normu neesamība varbūtēji pārkāpj Satversmi). “No Satversmes izriet ne tikai valsts pienākums atturēties no iejaukšanās personas tiesībās, bet arī valsts pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības,” skaidro E. Pastars.

Tāpat Satversmes tiesa var arī pilnā apmērā atjaunot iepriekš spēkā bijušu tiesisko regulējumu, kurš ticis atcelts vai mainīts ar jaunpieņemtu regulējumu. Šāds piemērs bijusi lieta par nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu Nacionālās bibliotēkas celtniecības vajadzībām (valdība un Saeima vēlējās paātrināt īpašumu atsavināšanu, tāpēc pieņēma jaunu regulējumu, kuru Satversmes tiesa atcēla un atjaunoja iepriekšējo).

Lai vērstos Satversmes tiesā, nav obligāti jābūt jau cietušam no kādas iespējami antikonstitucionālas normas – iesniegt pieteikumu var arī par iespējamu tiesību aizskārumu nākotnē. Tipisks piemērs esot gadījumi, kad, reglamentējot kādu profesiju, tiek noteikta prasība tajā iegūt augstāko izglītību vai kārtot eksāmenu pēc gadiem.

Interesanti, ka Satversmes tiesā mēdz vērsties arī citas tiesas – šādu lietu bijušas jau 55. Nereti Satversmes tiesā vēršas zemākas instances tiesas, lai netieši panāktu augstākas instances tiesas secinājumu pārskatīšanu. Visbiežāk to darījusi Administratīvā apgabaltiesa, lai “pārmācītu” Augstāko tiesu. Daudzos gadījumos Administratīvā apgabaltiesa šādi tiešām pierādījusi, ka, saskaņā ar Satversmi, tiesību norma jāinterpretē pēc tās interpretācijas.

Vēl vērts zināt, ka Satversmes tiesā nepiedzen zaudējumus.

Zaudējumus no valsts var piedzīt atsevišķā tiesas procesā (civillietas ietvaros), kurā var vērsties pēc Satversmes tiesas sprieduma. Parasti, lai rastos pamats piedzīt zaudējumus, Satversmes tiesas spriedumam jābūt ar atpakaļvērstu spēku – vismaz par šādu tendenci liecina tiesu prakse, kas šajā aspektā gan pagaidām ir neliela.

Visbeidzot, jāatceras, ka pieteikuma iesniegšanai Satversmes tiesā pastāv diezgan īss noilgums. Konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesai ir jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas (piemēram, Augstākās tiesas) nolēmuma spēkā stāšanās. Ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, konstitucionālo sūdzību var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža. Kā norādīja E. Pastars, citējot kādu tiesnesi: “Tiesības ir domātas modrajiem,” un, ja šie seši mēneši ir “nogulēti”, tad konkrētais pieteicējs vairs nevar vērsties Satversmes tiesā, pat ne gadījumā, ja kāds cits to jau ir izdarījis noteiktajā termiņā. “Pievienoties jau uzsāktam procesam nevar pat gadījumā, ja termiņš vēl nav pagājis. Tad jāsniedz pašam savs, atsevišķs pieteikums – pēc tam Satversmes tiesa šīs lietas var apvienot,” skaidroja E. Pastars.

Raksts publicēts žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2018. gada janvāra numurā.

Abonēt žurnālu, lai lasītu arī tā iepriekšējo gadu arhīvu, var šeit.

Lasiet arī: Kam ir tiesības un kā iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Senāts parāda piedziņu par zemes piespiedu nomu atzīst par negodīgu komercpraksi

Foto: VisualHunt / CC BY-NC-ND

Administratīvo lietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai – SIA “Vienotais norēķinu centrs” – uzlikts naudas sods 2000 eiro apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedzenot zemes piespiedu nomas maksas parādus (lieta Nr.SKA-136/2022 (A420340617)).

Pieteicēja zemes nomas maksājumu atgūšanu veica kā parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, proti, pieteicēja vērsās pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka interesēs un nosūtīja paziņojumus, aicinot samaksāt zemes nomas maksas parādu.

Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pamatoti konstatēja, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir bijusi negodīga – profesionālajai rūpībai neatbilstoša un patērētāja ekonomisko rīcību negatīvi ietekmējoša un maldinoša.

Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai piemērotais naudas sods ir samērīgs ar pieļauto pārkāpumu.

Senāts atzina, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka parāds, kura atgūšana tika nodota pieteicējai, nav uzskatāms par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 1. punkta izpratnē. Savukārt pieteicēja, uzsākot šāda parāda atgūšanas darbības, ir pieļāvusi profesionālajai rūpībai neatbilstošu, tātad negodīgu komercpraksi.

Senāts konstatēja, ka pakalpojuma sniedzēja kā zemes īpašnieka un uz zemes esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku starpā brīdī, kad pakalpojuma sniedzējs nodeva un pieteicēja uzsāka atgūt parādus no patērētājiem ārpustiesas ceļā, zemes nomas līgumi nebija noslēgti un pušu starpā nebija spēkā stājies tiesas spriedums, kurā šīs attiecības ir konstatētas un noteiktas to būtiskās sastāvdaļas.

Senāts atzina, ka nav pamatots pieteicējas uzskats, ka zemes īpašnieks var vienpusēji noteikt nomas maksu, nevienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem vai nevēršoties tiesā strīda gadījumā.

Senāts kā pamatotu atzina apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas izsūtītā un interneta vietnē publicētā informācija, tostarp atsauces uz tiesu praksi, ir bijusi vienpusēja un dzīvokļu īpašniekus maldinoša.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Grāmatvedības kārtošana biedrībās un nodibinājumos

Grāmatvedības kārtošana biedrībās un nodibinājumos
Ilustrācija: © nadia_snopek — stock.adobe.com

Normatīvo aktu regulējums un grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības biedrībām un nodibinājumiem nedaudz atšķiras no grāmatvedības, kas jāveic komercuzņēmumos.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas pārstāve Daina Kanale seminārā “NVO grāmatvedība un finanšu iespējas”, kas tika organizēts Zemgales nevalstisko uzņēmumu (NVO) centra NVO fonda projekta “Kompleksi pasākumi iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai Zemgalē” ietvaros, skaidroja, kā jākārto biedrību un nodibinājumu grāmatvedība, jāveic ieraksti grāmatvedībā un jāiegrāmato attaisnojuma dokumenti.

Normatīvie akti

Svarīgākais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu ir šāds:

Patlaban NVO grāmatvedība ir jākārto atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 808.

NVO sektoram ir arī jāņem vērā Biedrību un nodibinājumu likuma normas, bet tām NVO, kurām ir sabiedriskā labuma statuss, ir jāievēro Sabiedriskā labuma organizāciju likums un ar šo likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi.

Grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības

Ņemot vērā, ka biedrības un nodibinājumi arī ir Grāmatvedības likuma subjekti, tiem ir saistoši grāmatvedības uzdevumi:

  • nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
  • nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
  • veikt nodokļu aprēķināšanu; 
  • nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

Jāpiebilst, ka Grāmatvedības likums definē, ka uzņēmuma manta ir uzņēmuma saimnieciskajai darbībai vai mērķu īstenošanai izmantotie līdzekļi, tai skaitā nauda un naudas izteiksmē novērtējamas lietas — kustamas vai nekustamas ķermeniskas lietas (piemēram, zemes gabali, ēkas, transportlīdzekļi, preces) un bezķermeniskas lietas (piemēram, koncesijas, licences, finanšu instrumenti, aizdevumi un citi prasījumi), ko uzņēmums norāda finanšu pārskata sastāvdaļas — bilances (ja tādu sagatavo) — aktīvā.

Faktiski tie ir biedrības, nodibinājuma visi aktīvi, tā skaitās biedrības manta. 

Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka par grāmatvedības kārtošanu un visu prasību ievērošanu atbild uzņēmuma vadītājs. Biedrībā, nodibinājumā uzņēmuma vadītājs ir izpildinstitūcija — biedrības valde. 

Ieraksti grāmatvedībā 

Kā tiek veikti grāmatvedības ieraksti grāmatvedībā nodibinājumos un biedrībās? No grāmatvedības ieraksta ir atkarīgs, kāda apjoma gada pārskatu iesniedz VID.

Grāmatvedībā ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā. Bet attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem ir izņēmuma gadījums — ja apgrozījums divus iepriekšējos gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro pārskata gadā, tad grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā.

Likums gan neaizliedz nelielām biedrībām veikt grāmatvedības ierakstus divkāršā sistēmā.

Ar ko atšķiras divkāršais ieraksts no vienkāršā? Divkāršais ieraksts sevī ietvert to, ka grāmatvedības darījumi grāmatojas kontos. Vadītāja kā izpildinstitūcijas pienākums ir izstrādāt, apstiprināt savā biedrībā grāmatvedības kontu plānu, protams, tieši tādu, kāds ir nepieciešams konkrētā biedrībā, ņemot vērā saimnieciskos darījumus. Attiecīgi šie darījumi tiek iegrāmatoti grāmatvedības kontos, un ieraksts būs viena konta debetā, bet otram — korespondējošam kontam — kredītā.

Piemērs

NVO saņem ziedojumu. Debetā būs nauda, bet kredītā — ziedojumi, ieņēmumi.

Kārtojot grāmatvedību divkāršā ierakstā, ir atšķirīgs darījuma iegrāmatošanas brīdis.
Pastāv tā saucamais uzkrāšanas princips, t.i., kad ir saņemts rēķins, ir tiesības to iegrāmatot grāmatvedības reģistrā.

Vienkāršais ieraksts

Tiem, kas ir tiesīgi kārtot grāmatvedību vienkāršā ierakstā, ir cits princips. Šajā gadījumā konta plānu nevajag, konti netiek lietoti, bet tiek reģistrēti darījumi pēc naudas plūsmas principa. Ja ir saņemta nauda, ziedojums, tad šis darījums ir jāiegrāmato grāmatvedības reģistrā.

Ja biedrība samaksā par kādu pakalpojumu, piemēram, izmantoto elektroenerģiju, vienkāršais ieraksts pasaka, ka šos darījumus grāmato pēc naudas plūsmas principa.

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ierakstā, ir pienākums nodrošināt gan skaidras naudas plūsmas uzskaiti, gan naudas plūsmas uzskaiti, kas ir bezskaidrā naudā. Vai nu iekārto divus dažādus reģistrus — vienā uzskaita tos darījumus, kas ir skaidrā naudā, bet otrā — bezskaidras naudas plūsmu. Bet to var apvienot arī vienā reģistrā. Jāņem vērā, ka informācijai ir jābūt tādai, lai var sagatavot finanšu pārskatu, ņemot par pamatu reģistru.

Vai ir vajadzīga kases grāmata, ja biedrība grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā?

Atbilde

Ja biedrība grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, tad nav nepieciešams kārtot kases grāmatu. Tas ir noteikts tāpēc, ka, nodrošinot skaidras naudas plūsmas uzskaites reģistru, tas vienlaikus tiek pielīdzināts kases grāmatai.

Attaisnojuma dokumenti

Grāmatvedības likums nosaka, ka visi darījumi grāmatvedībā ir jāiegrāmato, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumenti, to iedalījums un attaisnojuma dokumentā ietveramie rekvizīti un informācija ir skaidrota likuma 11. pantā.

Grāmatvedības attaisnojuma dokumenti: 

  • pamato ierakstus grāmatvedības reģistros;
  • obligātie rekvizīti (Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa);
  • paraksts.

Grāmatvedībā attaisnojuma dokuments var būt gan ārējas, gan iekšējas izcelsmes. Pirmie ir dokumenti, ko biedrība saņem, piemēram, rēķinu par elektrību vai komunālajiem maksājumiem. Ārējais attaisnojuma dokuments var būt arī tāds, ja biedrība izraksta kādam rēķinu, piemēram, nodarbojoties ar saimniecisko darbību, — savam sadarbības partnerim.

Ja ārējie attaisnojuma dokumenti neeksistē, tad biedrībai ir tiesības darījumu grāmatvedībā iegrāmatot, pamatojoties uz iekšējo izcelsmes dokumentu. Tas nozīmē, ka biedrība pati sagatavo dokumentu atbilstoši saimnieciskajam darbības veidam, darījuma ekonomiskajai būtībai, iekļaujot rekvizītus, ko nosaka Grāmatvedības likuma 11. panta piektā daļa.

Rekvizīts — paraksts

Viens no rekvizītiem ir paraksts. Dokumentu paraksta darījuma puses, apliecinot attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas patiesumu. Protams, ja dokuments ir papīra formātā, ar parakstu nav problēmu, bet, ja tas ir elektroniskais dokuments, to var parakstīt ar drošu elektronisko parakstu vai arī ir elektroniskās identifikācijas iespējas atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam. 

“Tas ir kaut kas līdzīgs, kā ielogojoties internetbankā, kad personai ir lietotājvārds, parole un dažādi kodi, ar kuriem mūs atpazīst,” skaidro D. Kanale. “Ja nelieto drošu elektronisko parakstu, tad otra iespēja ir šādā veidā identificēt klientu: no vienas puses, biedrības vai nodibinājuma pārstāvis, bet no otras puses — sadarbības partneris.”

Taču elektroniskās identifikācijas iespējas ir jāizstrādā pašai biedrībai, nodibinājumam, lai būtu saprotama un abām pusēm pieņemama klientu savstarpējā identificēšana.

Kad var būt bez paraksta 

Grāmatvedības likums nosaka situācijas, kad attaisnojuma dokuments var būt bez paraksta. Viens no gadījumiem ir tad, ja darījumu pamato cits dokuments, kuram ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē. Piemēram, ja ir noslēgts līgums, abas darījumā iesaistītās puses ir to parakstījušas un līgums atbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām. Ja, pamatojoties uz šo līgumu, tiek izrakstīts attaisnojuma dokuments, šajā gadījumā dokuments var būt bez paraksta, jo šo darījumu pamato līgums, kurš ir noformēts atbilstoši Dokumenta juridiskā spēka likumam. 

Vēl var būt attaisnojuma dokuments bez paraksta, kuru biedrība, nodibinājums saņem no cita klienta samaksāšanai par precēm vai par pakalpojumiem. Piemēram, tiek saņemts rēķins, bet tas nav parakstīts. Jāņem vērā, ka dokuments ir sagatavots citā uzņēmumā. Šādā gadījumā biedrība, nodibinājums to var izmantot kā attaisnojuma dokumentu, tas būs derīgs iegrāmatošanai grāmatvedības reģistros.

Bez paraksta var būt arī:

  • maksājuma uzdevums;
  • bankas konta izraksts;
  • elektroniskā kases aparāta čeks.

Visos šajos gadījumos, kad dokumentam nav paraksta, lai to izmantotu grāmatvedībā, reģistros, lai veiktu ierakstus, biedrībā, nodibinājumā ir jābūt noteiktai atbildīgajai personai, t.i., izpildinstitūcija noteiks atbildīgo personu, kura konkrētajā situācijā atbild vai apstiprina dokumentos ietvertās informācijas patiesumu.

Vai dokumentu var sūtīt e–pastā, vai šādā gadījumā tas būs derīgs?

Atbilde

Ja šis dokuments tiks izprintēts no e–pasta, tajā nebūs paraksta. Bet jebkurā gadījumā ir svarīgi, lai biedrībā, nodibinājumā būtu noteikta persona, kura atbild par šāda veida dokumentos ietvertajiem rekvizītiem un informācijas patiesumu.

Glabāšanas laiks

Grāmatvedības likuma 28. pants nosaka, ka dokumenti papīra formātā ir jāglabā Latvijas Republikas teritorijā, bet elektroniskā veidā tie var tikt glabāti arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Jebkuru dokumentu izmantošana, arī to, kas atrodas arhīvā, iespējama tikai ar uzņēmuma vadītāja atļauju.

Neatkarīgi no tā, vai attaisnojuma dokuments būs papīra formātā vai elektroniski, visiem ir vienāds glabāšanas termiņš.

Grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks ir:

  1. gada pārskatiem — līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
  2. inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;
  3. attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir agrāks par 1999. gada 1. janvāri, — 75 gadi;
  4. šā panta 3. punktā minētajiem attaisnojuma dokumentiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver informāciju par darbiniekiem aprēķināto:
    • darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi,
    • samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar konkrēto uzņēmumu kā darba devēju;
  5. pārējiem attaisnojuma dokumentiem — līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāks par pieciem gadiem.

Var uzglabāt arī elektroniski

Vai ieraksti grāmatvedībā un attaisnojuma dokumenti vienmēr ir jāglabā un jāarhivē tikai papīra formātā? Tā tas nav. Grāmatvedības likums pieļauj, ka biedrībai, nodibinājumam ir tiesības papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvērst elektroniskā formā un uzglabāt elektroniskā vidē.

Elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam, un uzņēmumam ir tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu tikai tad, ja uzņēmums attiecībā uz elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērsto dokumentu ievēro šādus noteikumus:

  • ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība šā likuma 28. pantā noteiktajā dokumentu glabāšanas laikā;
  • ir nodrošināta satura lasīšana datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;
  • pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret izmaiņām vai iznīcināšanu;
  • pārvēršanas process, kā arī oriģinālā dokumenta iznīcināšanas process tiek dokumentēts uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību

Biedrībā, nodibinājumā grāmatvedību var kārtot trīs dažādos veidos.

Pirmkārt, Grāmatvedības likumā ir noteikts, ka biedrībā, nodibinājumā grāmatvedības kārtošanu veic grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Šajā gadījumā ir jānoslēdz līgums, kurā tiks noteiktas grāmatveža tiesības, pienākumi un visi citi no līguma izrietošie noteikumi.

Brīvprātīgā darba likums
Ilustrācija: © nadia_snopek — stock.adobe.com

Grāmatvedības likums nosaka arī prasības ārpakalpojuma grāmatveža izglītībai. Ja ārpakalpojuma grāmatvedis ir fiziskā persona, tai ir jābūt vismaz pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai (koledžas izglītībai) Profesionālās izglītības likuma izpratnē vai akadēmiskajai augstākajai izglītībai (vismaz bakalaura grādam) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Turklāt ārpakalpojuma grāmatvedim ir jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā.

Otrkārt, Brīvprātīgā darba likums nosaka, ka arodbiedrību un to apvienību, biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu var veikt brīvprātīgā darba veicējs. 

Treškārt, tiesīgs kārtot grāmatvedību ir arī biedrības, nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis.

Grāmatvedības kontrole

Jaunais Grāmatvedības likums paredz nosacījumu, ka ir jāizstrādā grāmatvedības kontroles sistēma. Grāmatvedības kontrole ir pasākumi, kurus veic, lai kontrolētu uzņēmuma finanšu uzskaites precizitāti un ticamību, uzņēmuma mantas saglabāšanu un nodokļu aprēķināšanas pareizību, kā arī lai pārliecinātos, vai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga.

Uzņēmuma grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde.

Vai visos gadījumos ir vajadzīga grāmatvedības kontrole?

Atbilde

Ja grāmatvedību kārto pats valdes loceklis, nevajag izstrādāt grāmatvedības kontroles sistēmu. Šādā gadījumā nav arī nepieciešams izstrādāt datorprogrammu uzraudzības kontroles noteikumus.

Grāmatvedības organizācijas dokumenti

Grāmatvedības likums arī paredz, ka ir jāizstrādā grāmatvedības organizācijas dokumenti. Tas ir dokumentu kopums, kuros noteikta kārtība, kādā uzņēmumā kārto grāmatvedības reģistrus, sagatavo attaisnojuma dokumentus un organizē to apriti, veic inventarizāciju, sagatavo gada pārskatu un citus grāmatvedības pārskatus un glabā grāmatvedības dokumentus. Šajā dokumentu kopumā iekļaujams arī grāmatvedības kontu plāns, grāmatvedības politika un citi uzņēmuma vadītāja izdotie dokumenti, kas nepieciešami uzņēmuma grāmatvedības kārtošanai.

Kā piemēru D. Kanale min reģistrus: ir jāizlemj, kāda veida reģistri tiks kārtoti un kādā veidā — papīra formātā vai elektroniski, kādi attaisnojuma dokumenti tiek lietoti konkrētajā biedrībā utt.

Ja biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ierakstā, tā ir atbrīvota no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu varēs turpināt saņemt arī strādājošie seniori

Foto: Kampus Production from Pexels

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja šie cilvēki uzsāks darba attiecības.  Tas sekmēs  viņu  materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un  saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.

Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 788 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību””, kas otrdien, 17. maijā, pieņemti valdības sēdē.

VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju.  Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Paldies, ka esat kopā ar mums!

0

Izdevniecība Lietišķās informācijas dienests dibināta 1993. gada 17. maijā, novērtējot toreizējo situāciju lietišķās informācijas jomā. Laikā, kad vēl likumu konsolidētās versijas nebija ikvienam pieejamas internetā, izdevniecība klientiem piegādāja normatīvo aktu abonentizdevumus, kuru priekšrocība bija iespēja pastāvīgi nodrošināt to lietotājus ar precīziem un aktuāliem informācijas atjauninājumiem.

Sekoja vēl daudz ideju, kā ar biznesam nepieciešamo informāciju apgādāt uzņēmējdarbībā iesaistītos. Par stabilu zīmolu ir kļuvis grāmatvedības un finanšu žurnālu Bilance, kas tiek izdots jau 22 gadus, tam pievienojies žurnāls Bilances Juridiskie Padomi, kam nākamgad apritēs 10 gadi, kā arī nu jau ik dienu ar Jums kopā ir arī aktualitāšu portāls Bilance PLZ.

Izdevniecība lepojas ar to, ka tās paspārnē izveidota BILANCES AKADĒMIJA – pieaugušo neformālās izglītības centrs, kas piedāvā apgūt grāmatvedības kursus, apmeklēt izglītojošus seminārus gan klātienē, gan e-vidē. Un, protams, izdevniecības apcirkņos tapušas arī grāmatas un e-grāmatas, kuras noderīgas gan profesionāļiem, gan tiem, kuri vēl apgūst katram uzņēmējam tik svarīgo grāmatvedības, finanšu un darba tiesību jomu.

Kā katrā dzimšanas dienā, sakām paldies mūsu autoriem, klientiem un sadarbības partneriem! Izdevniecība varējusi pastāvēt un attīstīties galvenokārt tāpēc, ka jau ilgus gadus ikdienā esat kopā ar mums!

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: